Ekonomika

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.

Digitālās prasmes vairs nav nepieciešamas tikai noteiktām nozarēm. Tās ir ienākušas ikdienas dzīvē kā obligāts priekšnosacījums, lai atrastu darbu, veidotu karjeru. Pētījumi liecina, ka arī pacienti priekšroku dod tādām medicīnas iestādēm, kuru rīcībā ir modernas iekārtas un speciālisti, kuri tās prot izmantot.

Covid-19 pandēmija ir būtiski iespaidojusi gandrīz visas biznesa jomas – lai nodrošinātu biznesa nepārtrauktību, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nācās mācīties izmantot pat mājražotājiem, skaistumkopšanas saloniem un citiem uzņēmējiem, kuri līdz pandēmijai pat nevarēja iedomāties, ka IKT būs vienīgā iespēja turpināt darbu.

E-vides iespējas pēdējo gadu laikā būtiski paplašinājušās. Lai gan daļa e-vides attīstības nopelnu tiešām ir pandēmijai, nenoliedzami visas puses – gan komersanti, gan viņu klienti – ir apzinājuši tās priekšrocības, ko paver iespēja noslēgt darījumus, neizejot no mājas. Piemēram, iesniegumi, līgumi, visdažādākā oficiālā saziņa digitālajā vidē var notikt ātrāk un ērtāk, tāpēc reti kurš vairs “raujas” viena paraksta dēļ apmeklēt kādu iestādi vai organizāciju.

Virtuālais asistents vai klientu apkalpošanas speciālists? Svarīgākā ir  problēmjautājumu risināšanas kvalitāte, ne tas, vai atbildes sniedz robots vai reāls cilvēks. Tomēr ir būtiski zināt, ko ņemt vērā, lai “saruna ar robotu” būtu izdevusies, īpaši, ja komunikācijas tēma skar finanšu informāciju, kurai nekādā gadījumā nebūtu jānonāk pie trešajām pusēm.

2021. gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas padomē pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešais naudas veids – digitālais eiro, 2021. gada septembra pētījumā “Maksājumu radars” skaidro Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

Finanšu ministra Jāņa Reira īsais, bet zīmīgais gājiens no ministrijas uz Saeimu neizprovocēja protestus, kas mudinātu valdību pārskatīt nākamā gada budžeta projektu.

Lai gan salīdzināmās mērvienībās – procentos pret IKP – Latvijas valsts parāds izskatās piecreiz mazāks nekā Japānai, panesams tas piecreiz grūtāk. Atšķirībā no aritmētikas, ekonomika pieļauj izteiksmi 50>266.

Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.

“Inflācija mazliet lielāka, bet runa ir par procenta desmitdaļām,” reizes desmit atkārtoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, demonstrējot savu lojalitāti Latvijas valdībai un Eiropas Centrālās bankas vadībai.

Atbild "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta menedžeris Ingars Rudzītis:

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājums elektrības cenā ir priekšvēstnesis elektrības, pārtikas un vēl citu preču cenu pieaugumam, kas kopumā patērētājiem izmaksās daudz vairāk par OIK. 

No pagājušās nedēļas Lietuvā ieviestie ierobežojumi, kas liedz brīvu pieeju pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem iedzīvotājiem bez sertifikātiem, to skaitā pieļaujot iepirkšanos tikai pavisam nelielos primārās nepieciešamības preču veikalos ar ieeju no āra un tirdzniecības platību līdz 1500 kvadrātmetriem, radījuši neapmierinātību, preču iztrūkumu un konfliktus ar policijas iesaisti.

Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.

Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.

Krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, bet ne, piemēram, vispārējās valdības sektoru, jo tajā strādājošie 2. ceturksnī saņēma vidēji par 14% lielāku algu nekā pirms krīzes. Kopumā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu septiņās nozarēs bija lielāka par vidējo valstī un atsevišķās nozarēs algas kāpums bija pat par 35%.

Latvijas rūpniecības nozaru produkcijas apjomu pārskatam statistiķi rāda tabulu ar 131 rindiņu, kurā 15 rindiņas veltītas gaļas un zivju pārstrādei daudzās tās niansēs, bet farmācijas vai elektronikas produkcija vispār netiek iekļauta pārāk nenozīmīgā apjoma dēļ.

Sākot ar 1. septembri, tiek mainīta kārtība, kādā valsts atbalsta trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, piešķirot atlaidi par patērēto elektrību. Daļai ģimeņu šī jaunā kārtība būs patīkams pārsteigums, jo tās saņems atlaidi elektrības rēķinam, savukārt daļai tā būs neizdevīga, jo par elektrību būs jāmaksā dārgāk nekā šobrīd.

Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.

Karstā vasara un ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas palielinājusi pieprasījumu pēc elektroenerģijas un attiecīgi kāpusi arī elektrības cena biržā. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaugusi par 16%, bet salīdzinot ar pagājušā gada jūliju – vidējās cenas kāpums ir mērāms ne vairs pāris desmitos procentu, bet gan reizēs. Proti, jūlijā vidējā elektrības cena bija 2,8 reizes augstāka nekā pirms gada.

LG Electronics veiksmīgi pārraidījis datus 100 metru attālumā, izmantojot 6G THz joslu, sekmējot 6G komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Latvijā šobrīd ir pieci uzņēmumi, kuru pamatkapitālos ir reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas. Afganistānā nav neviens Latvijas kontrolēts uzņēmums.