Ekonomika

Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.

Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.

Krīze ir ietekmējusi daudzas nozares, bet ne, piemēram, vispārējās valdības sektoru, jo tajā strādājošie 2. ceturksnī saņēma vidēji par 14% lielāku algu nekā pirms krīzes. Kopumā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu septiņās nozarēs bija lielāka par vidējo valstī un atsevišķās nozarēs algas kāpums bija pat par 35%.

Latvijas rūpniecības nozaru produkcijas apjomu pārskatam statistiķi rāda tabulu ar 131 rindiņu, kurā 15 rindiņas veltītas gaļas un zivju pārstrādei daudzās tās niansēs, bet farmācijas vai elektronikas produkcija vispār netiek iekļauta pārāk nenozīmīgā apjoma dēļ.

Sākot ar 1. septembri, tiek mainīta kārtība, kādā valsts atbalsta trūcīgas, maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, piešķirot atlaidi par patērēto elektrību. Daļai ģimeņu šī jaunā kārtība būs patīkams pārsteigums, jo tās saņems atlaidi elektrības rēķinam, savukārt daļai tā būs neizdevīga, jo par elektrību būs jāmaksā dārgāk nekā šobrīd.

Valdība nolēmusi valsts uzņēmuma “airBaltic” uzturēšanai iztērēt vēl 90 miljonus eiro, mīkstinot savu lēmumu ar dažām atrunām: ja Eiropas Komisija ļaus, ja “airBaltic” apsolīsies turpmāk naudu vairs neprasīt un ja uzņēmumam tiešām nebūs iespējams izdzīvot ar mazāku summu.

Karstā vasara un ekonomikas atjaunošanās pēc pandēmijas palielinājusi pieprasījumu pēc elektroenerģijas un attiecīgi kāpusi arī elektrības cena biržā. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieaugusi par 16%, bet salīdzinot ar pagājušā gada jūliju – vidējās cenas kāpums ir mērāms ne vairs pāris desmitos procentu, bet gan reizēs. Proti, jūlijā vidējā elektrības cena bija 2,8 reizes augstāka nekā pirms gada.

LG Electronics veiksmīgi pārraidījis datus 100 metru attālumā, izmantojot 6G THz joslu, sekmējot 6G komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Latvijā šobrīd ir pieci uzņēmumi, kuru pamatkapitālos ir reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas. Afganistānā nav neviens Latvijas kontrolēts uzņēmums.

Pagājušā gada septembrī “Lidl Latvija” vēstīja, ka pirmajā kārtā tiks atvērti 14 veikali – seši “Lidl” veikali Rīgā un pa vienam Jelgavā, Valmierā, Tukumā, Jēkabpilī, Ogrē, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Kopš tā laika ekspluatācijā ir nodots veikals Daugavpilī, Neatkarīgajai sacīja “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis. Līdz ar to pirmajā kārtā tiks atvērti uzreiz 15 veikali. Tiesa, “Lidl Latvija” joprojām neatklāj, kad tas varētu notikt.

Finanšu nozares asociācijas organizēts pasākums pensiju otrā līmeņa popularizēšanai iekrita tajā dienā, kad visa pasaule sekoja ASV vadītās militārās ekspedīcijas dalībnieku bēgšanai no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.

Veselības ministrija rīt lūgs valdībai atbalstīt apropriācijas pārdali 2021. gadam Veselības ministrijas budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros, tajā skaitā arī jaunu galdu un jaunu datoru iegādei uz ietaupīto līdzekļu rēķina. Ministrija noskatījusi vēl dārgākus galdus kā savulaik iegādājās Vakcinācijas projekta birojam, proti, katru 589,65 eiro vērtībā. Vakcinācijas birojam iegādātie 10 galdi šā gada sākumā izmaksāja 4680 eiro, tātad viens – aptuveni 468 eiro.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu un mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, apģērbam, apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un tuvākajos mēnešos gaidāms vairāku preču, tajā skaitā pārtikas preču, sadārdzināšanās.

Bankas esot izveidojušas fondus, kas spēšot nosargāt tajos ieguldīto naudu no inflācijas, devalvācijas, denominācijas vai konfiskācijas atšķirībā no pašās bankās noguldītājiem depozītiem, no kuriem jēgas vairs neesot nekādas.   

Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnim valsts amatpersonām ir kā medusmaize: IKP kāpums 10,3% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni amatpersonām ļauj spodrināt savu veikumu ekonomikas atlabšanā. Taču īstenībā IKP “izaugsme” ir bijusi uz pagājušā gada krīzes rēķina. Patiesībā IKP ir palielinājies visai pieticīgi.

Tokijas Olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijai dienas naudas un sakaru pakalpojumu kompensācijā kopumā ir paredzēti 49 880 eiro.

Neskatoties uz ekspertu iebildumiem, valdība šodien vienbalsīgi atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Atbild "Lidl Latvija" sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis:

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. –2027. gadam salīdzinājums ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam lieku reizi apliecina degradācijas procesus Ekonomikas ministrijā (EM) un Krišjāņa Kariņa valdībā, ja to salīdzina ar Valda Dombrovska valdību.

Nenormālais karstums pasteidzinājis ogu ražas ienākšanos un aizbaidījis ogu lasītājus, tāpēc šogad nenovākta paliks lielāka daļa ražas nekā jau pierasts.

Kopš pagājušā gada sākuma desas veikalos sadārdzinājušās par aptuveni 4 līdz 6 procentiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe uzskata, ka elektrības un gāzes cenu kāpuma dēļ turpmāk mūs sagaida nevis mērens pārtikas cenu pieaugums, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija – 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda – 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.