Loģistikas nozari pēdējo gadu laikā ir piemeklējušijauni izaicinājumi. Saspīlējumi aizsākās 2020. gadā līdz ar vispasaules pandēmiju un turpināja pieņemties spēkā. 2021. gadā tika uzstādīti vairāki kravu pārvadājumu rekordi, neskatoties uz kravas automašīnu šoferu deficītu, preču pārvadāšanas konteineru trūkumu un ostu pārslodzi. Situācija ir bijusi sarežģīta un saspringta, brīžiem pat ļoti kritiska. Kādi izaicinājumi gaidāmi 2022. gadā un kas jau laicīgi būtu jāņem vērā?
Elektrības cenu krīzi Latvija šogad vai nākamgad uzveiks pēc 2013. gada metodes. Toreiz tika upurēts “Liepājas metalurgs”, bet tagad tiks likvidēts viss, kas Latvijā kaut attāli atgādina rūpniecību.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena izmanto par savu masku zviedru meitenes Grētas Tūnbergas seju, lai visi uzreiz redzētu, cik veltīgi tādai sejai stāstīt par “zaļās enerģijas” ražošanu un cenām.
Pārtikas cenu kāpums novembrī bija straujākais kopš 2017. gada. Daži produkti gada laikā sadārdzinājušies pat par 50%. Eksperti ir vienisprātis, ka tuvākajā nākotnē pārtika kļūs vēl dārgāka. Visticamāk, šogad mājsaimniecībām Ziemassvētku tēriņi būs krietni lielāki, ja ģimene svētkus nolems svinēt ar pirmspandēmijas vērienu.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jauno Viesabonēšanas regulu, kas paredz līdz 2032. gadam saglabāt pašreizējo viesabonēšanas kārtību, proti mobilo sakaru operatori ES pilsoņiem nedrīkstēs piemērot papildmaksu par zvaniem vai datiem, ceļojot pa ES, un nodrošinās iespēju ceļojumos pakalpojumus saņemt tādā paša kvalitātē kā savā zemē.
COVID-19 pandēmija ir apgriezusi pasauli kājām gaisā un būtiski izmainījusi gan cilvēku dzīvi, gan arī privātā un valsts sektora darbu. Sākoties globālajai pandēmijai, valstis ieviesa dažādus ierobežojumus, kas ir ievērojami palēninājuši dzīves ritmu, ierobežojuši ceļošanas iespējas un mainījuši to, kā uzņēmumi strādā. Viena no uzņēmējdarbības jomām, kas īpaši necieta no pandēmijas izraisītajām sekām, bija kravu pārvadājumi. Kā pandēmija ir ietekmējusi kravu pārvadājumu nozari, un kā uzņēmumiem ir izdevies tikt galā ar negaidītajiem izaicinājumiem?
Latvijā pirmais divstāvīgā “Lidl” metropoles koncepta veikals 2. decembra rītā tiks atklāts Rīgā, Brīvības gatvē 254. Ar vairāk nekā 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli, tas būs pašlaik lielākais “Lidl” veikals Latvijā, un, sekojot noteikumiem, tas strādās “zaļajā” režīmā.
Latvija vienmēr ir bijusi valsts, kas saistīta ar jūru un ostām. Arī šobrīd, neskatoties uz dažādām ģeopolitiskām un ekonomiskām izmaiņām, osta savu nozīmi nezaudē – gluži pretēji, tā mainās un šobrīd ieņem vēl būtiskāku vietu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un eksportspējas procesos.
Viena no mūsu valsts lielākajām vērtībām neapšaubāmi ir meži, kas ļauj mūs pieskaitīt vienai no pasaules zaļākajām valstīm. “Latvijas valsts meži” (LVM) ir lielākais mežu apsaimniekošanas uzņēmums valstī, kura pārziņā ir valstij piederošie meži, kas ir apmēram puse no kopējām mežu platībām Latvijā.
Kopš 7. oktobra Latvijā darbojas 15 “Lidl” veikali, pie kuriem joprojām stāv pircēju rindas. Tās veidojas daļēji epidemioloģiskās drošības prasību dēļ, kas šobrīd veikalos liek ierobežot pircēju skaitu, gan arī pircēju intereses dēļ, kāda ir parasti, atveroties jaunam veikalu tīklam. “Lidl Latvija” ir iecerējis atvērt vēl vairākus jaunus veikalus. Daži no tiem jau ir pilnībā gatavi, bet citu būvēšana vēl nav sākta.
Līdz ar izmaiņām rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, no 15. novembra stājas spēkā arī jaunas prasības tirgotājiem. Tās paredz, ka līdz 11. janvārim ir aizliegti Ziemassvētku tirdziņi un gadatirgi.
No pirmdienas, 15. novembra, arī daļai pārtikas veikalu nāksies strādāt zaļajā režīmā, tas ir, ielaist veikala telpās tikai tos pircējus, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. To paredz valdības pieņemtais regulējums par dzīvi Latvijā pēc "lokdauna" beigām.
Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Pandēmijas dēļ daļa uzņēmumu strauji ieviesa modernos informācijas tehnoloģijas rīkus. Speciālisti lēš, ka Baltija, tajā skaitā Latvija, gada laikā sasniegusi tādu e-komercijas līmeni, kādu bez Covid-19 apkarošanas radītajām neērtībām valstis būtu sasniegušas vien 2026. gadā.
Latvijas lielo ostu iespējamā nākotne ir valsts kapitālsabiedrības tādā nozīmē, kādā šobrīd pastāv “airBaltic” vai “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ar “Pasažieru vilcienu”– pastāv tāpēc, ka valsts nemitīgi iegulda tur savu kapitālu (nodokļu maksātāju naudu).
Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā visā pasaulē, tostarp Latvijā, dezinformācija ir kļuvusi par būtisku izaicinājumu cīņā ar Covid-19. Reaģējot uz maldinošas informācijas izplatīšanos, Kembridžas universitāte ir izstrādājusi tiešsaistes spēli "Go Viral!", kuras mērķis ir veicināt spēles spēlētāju un visas sabiedrības izturētspēju pret dezinformāciju un maldinošu informāciju. Spēle ir pieejama arī latviešu valodā.
Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.
