Latvijas statistiķu oficiāli atzītie gada inflācijas 1,7% signalizē, ka eiro un citu nosaukumu naudas zīmju pasaulē sadrukātas pietiekami hiperinflācijas izraisīšanai.
Ar satiksmes ministra Tāļa Linkaita laba vēlējumiem un nozares problēmu apspriešanu divas dienas ilgušā konferencē “Satiksme un infrastruktūra pandēmijas gados” sākusies naudas ziņā bagātākā sezona Latvijas ceļu būves vēsturē.
Banku ekonomisti ir vienisprātis, ka patēriņa cenas Latvijā turpinās kāpt, un lielākais inflācijas lēciens vēl ir priekšā. Visstraujāk cenas varētu pieaugt pakalpojumiem, kas pandēmijas dēļ kādu laiku bija aizliegti vai ierobežoti, piemēram, maltītes kafejnīcās vai restorānos, ceļojumi ārpus Latvijas.
Šonedēļ valdošās koalīcijas dienas kārtībā atkal ir iekļauts jautājums par valdības iejaukšanos “Liepājas metalurga” investora meklējumos, pieaicinot “Liepājas metalurga” likvidācijas sāgā visai aizdomīgu slavu guvušo firmu “Prudentia”, kura jau 2014. gadā sevi apliecināja kā visai neveiksmīgs darbību pārtraukušā uzņēmuma mantas iztirgotājs.
ASV bāzētie finanšu spekulanti pagājušajā gadā izsūkuši no Latvijas nepilnus 569 miljonus eiro apmaiņā pret pārdesmit miljoniem eiro reālas naudas un nostāstiem par visu Latvijas iedzīvotāju veiksmīgajām spekulācijām ar akcijām Ņujorkas fondu biržā.
Veselības ministrija Ministru Kabinetā iesniegusi izskatīšanai lūgumu piešķirt Veselības ministrijai 54,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piemaksu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektus grozījumiem Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā ar mērķi dubultot no tā sauktajiem atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās elektrības un siltuma apmēru un atbilstoši arī enerģijas cenas.
Latvijas Bankas (LB) regulāri rīkoto “Ekspertu sarunu” jaunākajā laidienā tiek meklētas iespējas iesaistīt algotā darbā tos cilvēkus darbspējas vecumā, kas algotu darbu nestrādā un nemeklē.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.
“Šmaucējus valdība uzslavēja, uz paplātes tiem pasniedzot atvieglojumus, bet mūs, godīgos, nopēra ar kārtējo ierobežojumu devu,” stājoties spēkā izmaiņām tirdzniecības ierobežojumos, Neatkarīgajai teic tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore Dina Bunce. Šie jaunie ierobežojumi skar 31 tirdzniecības centru Latvijā. Valdība vakar vienbalsīgi un bez strīdiem nolēma tirdzniecība centru atbalstam piešķirt 20 miljonus eiro.
2021. gada Lieldienās par 10,91 eiro nopirkto pārtikas preču kopējā cena pret pagājušo gadu pazeminājusies par 1,93 eiro un nonākusi tieši turpat, kur bija 2008. gadā ar 7,64 latiem.
Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā statistika, Covid-19 pandēmijas laikā vidēji Latvijas privātpersonu (mājsaimniecību) ekonomiskie apstākļi ir nevis pasliktinājušies, bet gan ievērojami uzlabojušies.
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš dalās ar savu pārliecību, ka Latvija dzīvos lieliski uz Eiropas Centrālās bankas sadrukātās naudas rēķina.
Šonedēļ “Maxima X” formāta veikalos iespējams nopirkt miltus par 1 centu. Tiesa, lai tiktu pie šis preces par tik zemu cenu, kopējai pirkuma summai ir jābūt vismaz 20 eiro un Maxima "Paldies" kartei. Iepriekšējā nedēļā par 1 centu varēja nopirkt cukura paku.
Paziņojot par Vakcinācijas projekta biroja reorganizāciju, Veselības ministrija reizē uzsvēra, ka Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem pēc reorganizācijas atalgojums tiks noteikts saskaņā ar vienoto valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu. Veselības ministrs Daniels Pavļuts LTV raidījumā “1:1” atklāja, ka darbiniekiem papildus pamatalgai varēs maksāt piemaksas. Līdz ar to realitātē Vakcinācijas projekta biroja darbiniekiem iekļaujoties Nacionālā veselības dienesta (NVD) struktūrā, viņu atalgojums varētu būt tāds pats ka šobrīd.
“Mēs negribam, lai būtu čarterreisi, bet diemžēl tie notiek. Mēs pat esam pieņēmuši lēmumu kas aizliedz nebūtiskus ceļojumus ,” piektdienas valdības sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs, diskutējot par kārtību, kāda būtu jāievēro Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties no trešajām valstīm. Šādu kārtību bija nepieciešams pieņemt, jo valdība ar 17. martu ir atļāvusi lidojumus uz un no trešajām valstīm.
“Pēc krīzes, visticamāk, ir sagaidāmi maksātnespējas pieteikumu plūdi,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (AA) valdes locekle Ieva Broka.
Eksperti ir vienisprātis – cenas turpinās kāpt. Uzņēmumi izmantos jebkuras iespējas, lai kompensētu negūtos ieņēmumus, gan jauno nosacījumu izmaksas. To varam novērot arī šobrīd, kad pieaug ierobežoti pieejamo pakalpojumu cenas.
Vēl nesen kaimiņu starpā varējām palepoties ar aviācijas nozari un lidostu “Rīga” kā Baltijas centrālo transporta mezglu (nabu). Taču piekritīsim, ka būt kaut kur priekšgalā īsti neatbilst mūsu nacionālajam raksturam. Tāpēc šī disonanse jānovērš pēc iespējas drīzāk.
