Ekonomika

Pagājušā gada septembrī “Lidl Latvija” vēstīja, ka pirmajā kārtā tiks atvērti 14 veikali – seši “Lidl” veikali Rīgā un pa vienam Jelgavā, Valmierā, Tukumā, Jēkabpilī, Ogrē, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Kopš tā laika ekspluatācijā ir nodots veikals Daugavpilī, Neatkarīgajai sacīja “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis. Līdz ar to pirmajā kārtā tiks atvērti uzreiz 15 veikali. Tiesa, “Lidl Latvija” joprojām neatklāj, kad tas varētu notikt.

Finanšu nozares asociācijas organizēts pasākums pensiju otrā līmeņa popularizēšanai iekrita tajā dienā, kad visa pasaule sekoja ASV vadītās militārās ekspedīcijas dalībnieku bēgšanai no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.

Veselības ministrija rīt lūgs valdībai atbalstīt apropriācijas pārdali 2021. gadam Veselības ministrijas budžeta programmu un apakšprogrammu ietvaros, tajā skaitā arī jaunu galdu un jaunu datoru iegādei uz ietaupīto līdzekļu rēķina. Ministrija noskatījusi vēl dārgākus galdus kā savulaik iegādājās Vakcinācijas projekta birojam, proti, katru 589,65 eiro vērtībā. Vakcinācijas birojam iegādātie 10 galdi šā gada sākumā izmaksāja 4680 eiro, tātad viens – aptuveni 468 eiro.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūlijā, salīdzinot ar 2020. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu un mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, apģērbam, apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un tuvākajos mēnešos gaidāms vairāku preču, tajā skaitā pārtikas preču, sadārdzināšanās.

Bankas esot izveidojušas fondus, kas spēšot nosargāt tajos ieguldīto naudu no inflācijas, devalvācijas, denominācijas vai konfiskācijas atšķirībā no pašās bankās noguldītājiem depozītiem, no kuriem jēgas vairs neesot nekādas.   

Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati 2. ceturksnim valsts amatpersonām ir kā medusmaize: IKP kāpums 10,3% apmērā salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni amatpersonām ļauj spodrināt savu veikumu ekonomikas atlabšanā. Taču īstenībā IKP “izaugsme” ir bijusi uz pagājušā gada krīzes rēķina. Patiesībā IKP ir palielinājies visai pieticīgi.

Tokijas Olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijai dienas naudas un sakaru pakalpojumu kompensācijā kopumā ir paredzēti 49 880 eiro.

Neskatoties uz ekspertu iebildumiem, valdība šodien vienbalsīgi atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Atbild "Lidl Latvija" sabiedrisko attiecību menedžeris Ingars Rudzītis:

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. –2027. gadam salīdzinājums ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam lieku reizi apliecina degradācijas procesus Ekonomikas ministrijā (EM) un Krišjāņa Kariņa valdībā, ja to salīdzina ar Valda Dombrovska valdību.

Nenormālais karstums pasteidzinājis ogu ražas ienākšanos un aizbaidījis ogu lasītājus, tāpēc šogad nenovākta paliks lielāka daļa ražas nekā jau pierasts.

Kopš pagājušā gada sākuma desas veikalos sadārdzinājušās par aptuveni 4 līdz 6 procentiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr. oec. Ingūna Gulbe uzskata, ka elektrības un gāzes cenu kāpuma dēļ turpmāk mūs sagaida nevis mērens pārtikas cenu pieaugums, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportētās kūdras apjoma Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. 2020. gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu kūdras, Vācija – 1,50 miljonus tonnu, bet Kanāda – 1,42 miljonus tonnu kūdras. 2020. gadā Igaunija eksportēja 1,32 miljonus tonnu, Nīderlande 1,24 miljonus tonnu, bet Īrija 0,93 miljonus tonnu kūdras.

Latvija iekļuvusi starp pirmajām 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām ES apstiprinājusi tiesības uz daļu no pustriljonu eiro vērtā Atveseļošanas fonda.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) informē, ka no šobrīd spēkā esošajām 10 908 darba atļaujām ārzemniekiem 3 708 atļaujas izsniegtas kravas automobiļu vadītājiem un vēl 606 – vilcējautomobiļu vadītājiem. Šā gada pirmajos sešos mēnešos šo abu profesionālo grupu pārstāvjiem izsniegtas kopā 2 294 darba atļaujas.

Kā liecina “International Trade Center” aprēķini, 2020. gadā pēc eksportēto rudzu apjoma Latvija bija trešajā vietā pasaulē. 2020. gadā Polija eksportēja 1,29 miljonus tonnu rudzu, Vācija – 265 tūkstošus tonnu rudzu, bet Latvija eksportēja 168 tūkstošus tonnu rudzu. Pēc rudzu eksporta Latvija 2020. gadā apsteidza Kanādu, Zviedriju, Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Franciju un citas valstis. Latvijas daļa globālajā rudzu tirgū, rēķinot pēc graudu daudzuma, bija 7,7%. 2020. gadā Latvijas rudzu galvenie pircēji bija Spānijas, Krievijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas uzņēmumi.

Statistiski vidējās vecuma pensijas pieaugums no 1,11 eiro 1990. gadā līdz 410,97 eiro šā gada maijā nenozīmē, ka pensionāru labklājība būtu cēlusies simtiem reižu.

Elektrības un gāzes sadārdzinājumu jutīs ne tikai mājsaimniecības, kad būs jāmaksā kārtējais rēķins. Uzņēmumiem, kuri savu produktu ražošanā vai pakalpojumu nodrošināšanā izmanto elektroenerģiju, pieaugs izmaksas, kas varētu izraisīt vispārēju cenu kāpumu.

Savu 20. dzimšanas dienu pensiju otrā līmeņa uzkrājumi sagaida ar 5,4 miljardiem eiro, kas kaut kad nākotnē tikšot sadalīti starp 1,3 miljoniem cilvēku, kuri pašlaik veic iemaksas savos pensiju fondos.

Latvijas valstij piederošais “Latvenergo” un privātā “Latvijas gāze” nākuši klajā ar gandrīz kā savstarpēji saskaņotiem vai nokopētiem paziņojumiem, ka paaugstinās savus tarifus mājsaimniecībām attiecīgi par 10 līdz 42% elektrībai un par 25% līdz 43,1% dabasgāzei.

Igaunijā 2%, Latvijā 9%, bet Lietuvā 17% no aptaujātajiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir maksājuši kukuli kādai no valsts institūcijām, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums – “Global Corruption Barometer – EU 2021”. Savukārt attiecīgi 12%, 33% un 27% izmantojuši personiskos kontaktus lietu kārtošanā.

Likvidējamā PNB banka šobrīd ir parādā saviem noguldītājiem un citiem klientiem kopā 367 miljonus eiro un pārvalda aktīvus ar 167 miljonu eiro bilances vērtību, ko pārvērst naudā pilnā apmērā neizdosies. Kreditoru kopējie zaudējumi pārsniegs 200 miljonus eiro.