Didzis Šmits: Nav starpības, apvērsumā izmanto aizsargus vai internetu

PARLAMENTA DEGRADĀCIJA. „13. Saeimas degradācija ir briesmīga. Senos laikos Saeimā iekļuva spēcīgākā sabiedrības daļa, tagad viss diemžēl iet uz otro pusi, un tā ir mūsu lielākā problēma – nekvalitatīvi politiķi,” uzskata Didzis Šmits © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

„Sajūtas tiešām bija briesmīgas... Bet tādas tās ir, ja tavā acu priekšā vienkārši demontē parlamentu. Es Latvijas vēsturē neatceros nevienu līdzīgu parlamenta diskreditāciju,” teic frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Didzis Šmits, kurš kopā ar citiem neatkarīgajiem deputātiem atteicās piedalīties Saeimas sēdē 26. maijā, nodēvējot to par apvērsumu.

13. jūnijā apritēs gads, kopš esat izstājies no KPV LV Saeimas frakcijas. Nenožēlojat savu soli?

‒ Noteikti ne. Ja deputāti pārkāpj savus solījumus, tad jāmeklē iespēja, kā vairs neatrasties šajā kopumā. Es nenācu politikā, lai pieļautu atgriešanos pie nosacītiem „Vienotības” laikiem. Bet sanāca tā, ka mēs „Vienotību” nevis nomainījām, bet gan atjaunojām visaugstākajā varas formā. Es neko nevarēju tur mainīt: ja frakcijas vai partijas absolūts vairākums pieņem citus lēmumus, kas ir pretēji manējiem, tad kāda jēga ir kopā būšanai? Ja sākotnējo uzskatu un principu kopums ir izrādījies tikai deklaratīvs, tad nav jēgas atrasties šādā veidojumā. Es saprotu, ka viens nav karotājs, tāpēc jāatrod domubiedri, un es to arī daru - gan Saeimā, gan ārpus Saeimas. Tāpēc meklēju cilvēkus, kuri valsts attīstības mērķus redz tāpat kā es.

Vakardienas (26. maijā) Saeimas sēdē, kuru par sēdi gan bija grūti nosaukt...

‒ Piedodiet, bet vakar nenotika Saeimas sēde. Juridiski nenotika. Tika pārkāptas deputātu tiesības. Ir Saeimas kārtības rullis, kas detalizēti apraksta, kā notiek Saeimas sēde. Un kārtības rullis pagaidām nav grozīts. Un šādā veidā Saeimas sēde notikt nedrīkst. Līdz ar to tehniski un juridiski 26. maijā Saeimas sēde nav notikusi. Jā, notika Saeimas deputātu neformāla parunāšanās, deputāti atradās dažādos namos, deputātiem uz ausīm bija austiņas, sarunas notika kaut kādā e-rīkā, kas nav ne nodots, ne pieņemts ekspluatācijā, turklāt Saeimas sēžu zālē atradās daudzi sveši cilvēki, kaut kāda SIA, kas bija uztaisījuši to e-rīku. Bet Saeimas sēžu zālē drīkst atrasties tikai deputāti un noteikti Saeimas darbinieki, jo nevienam nav ļauts traucēt deputātus viņu darbā. Mēs noteikti apstrīdēsim šīs „sēdes” tiesiskumu un juridisko pamatotību.

Jūs pats piedalījāties šajā Saeimas pasākumā?

‒ Es ierados uz sasaukto sēdi. Pulksten divos ienācu Saeimā. Bet es ne tikai nevarēju balsot, man nebija iespēju pat izteikties. Es gan atrados Saeimas sēžu zālē, savā darba vietā, ar savu balsošanas kartīti - taču tas viss netika atzīts kā mana piedalīšanās Saeimas sēdē. Tikai tad, ja es paspaidītu šo e-rīku, es skaitītos piederošs šai sēdei. Ir pietiekami daudz Satversmes pantu, kas nosaka deputāta tiesības, un 26. maijā, tās tika pārkāptas. Kopumā: tie, kuri patlaban atrodas pie varas, izmanto visas iespējas, lai to vienpersoniski sagrābtu. Tiek izmantotas visas iespējas opozīcijas iznīcināšanai. Uzskatu, ka ir noticis demokrātisku iekārtu iznīcinošs apvērsums, un nav nekādas atšķirības - apvērsuma veikšanai izmanto aizsargus vai internetu. Nākamais jautājums - cik mums ir spēcīga tiesu vara, kurai būtu jānovērš šādas situācijas. Un skumji, ka Valsts prezidents mums ir vājš vai, precīzāk izsakoties, viņa vienkārši nav: Valsts prezidents nav izteicies par šo situāciju. Ko es no viņa sagaidīju pilnīgi noteikti: ka šādā brīdī viņš iestāsies demokrātijas un tiesiskuma sardzē. Bet viņš klusē! Iespējams, ka viņš vēl nav apzinājis savu lomu, tomēr kopš viņa ievēlēšanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks.

Ko tieši nosaka kārtības rullis attiecībā uz Saeimas sēdēm?

‒ Pirmkārt, to, ka tās notiek Rīgā. Šodien Saeimas deputāti var atrasties kaut vai Maskavas Sarkanajā laukumā un viņu vietā var balsot jebkurš. Vajag tikai ielogoties, un lieta darīta. Līdz šim lielākais pārkāpums bija, ja sēžu zālē viens deputāts nobalsoja otra vietā. Tagad pat nav iespējams pārliecināties: kurš ir balsojis? Absurds ir arī tas, ka man nebūs nekādu iespēju balsot, ja pēkšņi salūst dators vai atslēdzas internets, vai kāds ielaužas manā datorā. Tā, izrādās, būs mana problēma, savukārt, ja Saeimas sēžu zālē kādam nedarbojas balsošanas iekārta, tiek izsludināts tehniskais pārtraukums.

Bet koalīcijas deputāti bija lielā sajūsmā par tehniskajiem risinājumiem.

‒ Kurš tad nepriecāsies, ja izdodas tik efektīvi un vienkārši noturēt savu varu? Koalīcija faktiski Saeimas sēdēs nepiedalās, precīzāk sakot, tā nedebatē, jo lēmumi jau ir pieņemti ārpus Saeimas. Koalīcijas deputātam vislielākās šausmas iestājas tad, kad viņam pajautā: ko tu pats par to domā? Kad opozīcija attālinātajā režīmā kaut ko debatē, kaut ko mēģina pierādīt, tad koalīcijas deputāti ieslēdz režīmu OFF, un viņiem austiņās nav jāklausās, ko tā opozīcija tur runā... Koalīcija pamostas tikai tad, kad jābalso. Bet tas nav ne demokrātiski, ne konstitucionāli. Kā te tagad viens otrs no koalīcijas mēģina skaidrot situāciju: nu, tie opozīcijas deputāti tādi „oldskūlīgi”, nesaprot jaunās tehnoloģijas, atpalikuši un tā tālāk... Lai veicas koalīcijai. Domāju, ka komisiju sēdes var notikt attālināti, tas pagaidām ir risinājums, tomēr komisiju sēžu lēmumi nav galējie un likumīgie, tādi ir tikai Saeimas sēžu lēmumi, un, izmantojot dažādu e-rīkus, ir jāievēro valsts pamatlikums. Nedrīkst jokot ar tādām lietām kā likumdevēja galējais lēmums. Es pat nerunāšu par tradīcijām, kādas ir parlamentārās valstīs, un mūsu kārtības rullī rakstīts, ka deputāts uzstājas no tribīnes, izņemot gadījumus, kad deputātam ir invaliditāte. Saeimas sēdes klātienē var vērot žurnālisti, bet kas notiek tagad? Deputāts var aizbraukt, piemēram, uz Bali, gulēt smiltiņās, dzert „Margaritu” un... piedalīties Saeimas sēdē. Ja deputātam gribas atvēsināties, viņš ieskrien jūriņā, atstāj savu datoru atvērtu, un viņa atpūtas biedri var droši nobalsot saskaņā ar savu pārliecību. Bet par to elektronisko drošību... Ne velti pasaulē tomēr netika ieviesta elektroniskā vēlēšanu sistēma (izņemot Igauniju, kas pēc tam to atsauca), jo vēlēšanām, pirmkārt, jābūt drošām (neviens kāda cita vietā nevar nobalsot), otrkārt, tām jābūt aizklātām. Bet šie divi aspekti izslēdz viens otru.

Ārpus frakcijām esošā deputāte Linda Liepiņa „sejugrāmatā” rakstīja, ka viņai pēc šīs Saeimas „sēdes” gribējās vienlaikus kliegt un raudāt.

‒ Sajūtas tiešām bija briesmīgas... Bet tādas tās ir, ja tavā acu priekšā vienkārši demontē parlamentu. Es Latvijas vēsturē neatceros nevienu līdzīgu parlamenta diskreditāciju... Saprotu, ka sabiedrībai nav īpaši augsta uzticība parlamentam, bet tad, kad paši deputāti degradē to sistēmu, uz kuru nākuši strādāt, tad pilnīgā neizpratnē tu sev pajautā: tas ir nopietni, ja? Tas tiešām notiek?! Neuztveriet personiski, bet diezgan daudzi žurnālisti jautāja: nu bet kas tad tur liels? Sak, caur šo sistēmu izlaidīs tikai administratīvi teritoriālo reformu (ATR), pēc tam jau aizies normālā režīmā! Piedodiet, bet ATR ir kaut kāds sekundārs jautājums, ko var tā nenopietni izlaist cauri kaut kādai nepārbaudītai e-sistēmai? Koalīcijai iepatiksies šī sistēma, un tā to izmantos vienmēr, jo tā būs ērtāk un vienkāršāk visu „nogrūst” bez debatēm! To visu var apturēt cilvēki uz ielām un Satversmes tiesas spriedums, kaut gan par pēdējo neesmu pārliecināts. Jo koalīcijai viss ir vienalga. Tā var pieņemt likumu un to nepieņemt. Tai bija vienalga arī par mediķu algām. Likums par mediķu algu paaugstināšanu joprojām ir spēkā, bet tas netiek pildīts!

Katrā ziņā šī Saeima un tās slavenā koalīcija ir tāda, kādu neatceros pēdējos teju 30 gadus.

‒ Mani reizēm pārņem šausmas: ko par mums domās nākamās paaudzes, kuras, nedod, Dievs, lasīs šīs Saeimas debašu stenogrammas un salīdzinās tās ar 20. un 30. gadu Saeimas stenogrammām?...

Un arī - ko domās par šīs Saeimas lēmumiem?

‒ 13. Saeimas degradācija ir briesmīga. Senos laikos Saeimā iekļuva spēcīgākā sabiedrības daļa, tagad viss diemžēl iet uz otro pusi, un tā ir mūsu lielākā problēma - nekvalitatīvi politiķi.

Intervijas

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais