Radošums un drosme virza attīstību

© Ginta Zīverte

Siguldas vārds šogad izskanējis plaši; dažādi jaunievedumi gan pilsētvidē, gan pakalpojumos, kas ved pilsētu pretī tās priekšsēdētāja Uģa Mitrevica vadībā nospraustajam mērķim – labākā dzīvesvieta Latvijā. Ne velti arī šogad – trešo gadu pēc kārtas Sigulda atzīta par Latvijā mīlētāko pilsētu. Par to, kāpēc lēmumi, lai to sasniegtu, dažreiz ir strauji, bet vajadzīgi, stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šajā gadā Sigulda bijusi viena no retajām pašvaldībām Latvijā, kur ierobežota finansējuma apstākļos pirmajā septembrī divu skolu skolēni sāk mācības pilnībā pārbūvētās skolās. Tas tika mērķtiecīgi plānots vai tā ir sakritība?

Šis ir mērķtiecīgs darbs jau vairāk nekā desmit gadu garumā, kad Siguldā bija nepieciešamas ne tikai saturiskas, bet arī izglītības infrastruktūras izmaiņas un uzlabojumi. Pakāpeniski esam reorganizējuši vairākas skolas, meklējuši jaunus izglītības virzienus un sadarbībā ar vecākiem veidojuši nākotnes izglītību mūsu bērniem. Pērn uzbūvējām Siguldas Valsts ģimnāzijas jauno matemātikas un dabaszinātņu Kvantu korpusu, bet šogad atjaunojām blakus esošo Trohaja ēku, kas šā gada 1. septembrī kā vienots komplekss tika pieslēgts Siguldas Sporta centram. Siguldas Valsts ģimnāzija ir viena no mūsdienīgākajām un tehnoloģiski aprīkotākajām izglītības iestādēm Latvijā. Savukārt Siguldas 1. pamatskola no Lauktehnikas kantora ēkas beidzot ir kļuvusi par gaišu ēku ar mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi, kurā attīstīt ekoskolas darbības principus.

Radot progresīvas lietas ne tikai skolās, bet arī mūsu uzņēmumos, tūrisma un radošajā nozarē, mēs nododam ziņu mūsu jaunajiem talantiem, ka viņu zināšanas ir vajadzīgas tepat, Siguldā, Latvijā, ka pasaule var mācīties un iedvesmoties no mums, nevis mums jādodas plašajā pasaulē. Tas viņos rada impulsu būt aktīviem, dod ticību savai nākotnei Latvijā.

Tas nozīmē, ka strādājat pie inovatīviem projektiem?

Šobrīd notiek aktīvs darbs pie informācijas tehnoloģiju jomas attīstības. Jau tuvākajā laikā apstiprināsim vairāku gadu attīstības plānu, liekot uzsvaru uz bērniem un jauniešiem, kuri arī būs tie, kas piepildīs nākotnes digitālo centru Siguldā. Es uzskatu, ka nav pareizi veidot dārgu un apjomīgu ēku ar dažāda veida tehnoloģijām un saturu iedzīvināt pēc tam. Mēs darīsim otrādi - sākam strādāt ar saturu un māju izveidosim, pielāgotu precīzām vajadzībām, stabilam jauno entuziastu skaitam, kuri spēs piepildīt digitālo centru ar jaunām idejām, inovatīviem risinājumiem un jēgpilnu datortehnikas izmantošanu. Siguldas novada Jaunrades centrā jau tagad ir grupa aizrautīgu jauno elektronikas un mehatronikas apguvēju, kuri šogad burtiski uzlidojuši kosmosā. Apsteidzot 92 komandas no tādām lielvalstīm kā Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna, mūsu puiši guva uzvaru Eiropas Kosmosa aģentūras organizētajās telpiskās modelēšanas sacensībās “Moon Camp Challange” (Mēness bāzes izaicinājums), izveidojot Mēness bāzes modeli. Šādi panākumi ļauj secināt, ka ejam pareizā virzienā!

Sigulda plaši izskanējusi saistībā ar vairākām iniciatīvām satiksmes drošības uzlabošanā. Šobrīd arī valstiski ir aktualizēts jautājums par 30 km/h zonas ieviešanu pilsētā. Kas jūs pamudināja doties šajā virzienā?

Mūsu iedzīvotāju drošība! Iepriekšējos gados notikuši vairāki smagi un letāli negadījumi, un tas arvien aktualizējis jautājumu par mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību. Līdz ar to, ieviešot dažādus progresīvus risinājumus satiksmes drošībā Siguldas pilsētas centrā, mēs sagaidām valsts atbalstu dažādu normatīvo aktu pilnveidošanā, lai dzīvotu drošāk un samazinātu cietušo skaitu ikdienas satiksmē. Gan Baltijā, gan Skandināvijā un citur Eiropā ir ļoti labi paraugi satiksmes drošības uzlabošanā. Likumsakarīgi, ka labākos un pārbaudītākos esam ieviesuši Siguldā. Tos vajadzētu ieviest visā Latvijā, jo valsts satiksmes drošības statistika ir ļoti sāpīga.

Šogad pēc vairāku gadu diskusijām ar sabiedrību pilsētas centrā izveidota zona, kurā transportlīdzekļi nedrīkst pārsniegt ātrumu 30 km/h. Papildus zīmei ar ātruma ierobežojumu 30 km/h uzstādītas arī informatīvas zīmes “Viens ceļš visiem”, izvietojot tās vietās, kur nav izveidota velo un gājēju infrastruktūra. Šādu ielu Latvijā ir ļoti daudz - ar nelielu satiksmes intensitāti un līdz ar to ir ekonomiski sarežģīti izveidot infrastruktūru, ja ielas seguma stāvoklis daudzviet citur ir kritisks.

Protams, ja runājam par sabiedrības reakciju, tā ne vienmēr ir viennozīmīga, bet tas, ko esmu sapratis, ‒ reizēm, lai kā negribētos, ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, jo tie veicina attīstību. Lai arī ieguvums nav redzams uzreiz. To sauc par tālredzīgu domāšanu.

Un šoreiz pat nav bijis jāgaida ilgi, lai iegūtu pierādījumus, ka tas strādā! Šovasar, kopš pilsētas centrā ir 30 km/h ātruma ierobežojums, uz gājēju pārejām un ielās notikušas četras automašīnas un gājēju/velosipēdu sadursmes. Visos gadījumos nebija nepieciešama mediķu iesaiste, un velosipēdists pēc tam patstāvīgi varēja nokļūt mājās. Agrāk tomēr neiztika bez traumām… Līdz ar to turpinām attīstīt velo infrastruktūru, radot velosipēdistiem drošākas pārvietošanās iespējas.

Inovatīvu risinājumu, kāds šobrīd Latvijā vēl nav, esam pārņēmuši no Eiropas. Piemēram, Francijā pie gājēju pārejām stāv atstarojoši cilvēciņi, kuri atgādina autovadītājiem par gājējiem. Arī mēs izveidojām savus īpašos atstarojošos elementus - cilvēciņus. Akcijas veidā tie šobrīd Siguldā izvietoti vietās, kur veidojas intensīvāka tūristu plūsma. Šādi elementi dod papildu impulsu domāt par drošību. Autovadītājiem par gājējiem, bet kājāmgājējiem par to, lai viņi būtu redzami tumsā. Vēlāk šie cilvēciņi nonāks pie izglītības iestādēm, arī pagastos. Esam saņēmuši satiksmes ministra un vairāku progresīvi domājušo pilsētplānotāju atzinību par paveikto drošas pilsētvides veidošanā. Tas dod gandarījumu!

Kas vēl jums dod gandarījumu?

Mans sapnis ir izveidot Siguldu par labāko dzīvesvietu Latvijā. Visu, ko mēs darām, mēs darām ar milzīgu degsmi, aizrautību un, šķiet, arī ar mīlestību. Ja mīlestību var vispārināt… Varētu uzdot jautājumu: vai, tā dzīvojot, mēs esam atšķirīgi? Nezinu. Bet tas, ko mēs esam padarījuši un turpinām darīt, ir devis Latvijas iedzīvotāju vērtējumu mums, piešķirot jau trešo gadu mīlētākās pilsētas titulu.

Iepriekš minējāt, ka diskutējat ar saviem iedzīvotājiem. Pastāstiet par to plašāk.

Sabiedrība pašvaldības ikdienas darbā iesaistās gan ar klātienes, gan arī ar neklātienes vērtējumu. Sociālo tīklu laikmets devis iespēju katram izteikt operatīvu viedokli un saņemt tikpat operatīvu atbildi. Man ir prieks, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi, jo tas mums kā pašvaldībai ir ļoti svarīgi. Tas liecina, ka iedzīvotājiem ir svarīga sava novada attīstība, jo diskusijās rodas labākais rezultāts un risinājums jebkurā no jomām, kurās pašvaldība strādā. Protams, darbs ar sabiedrību ir ļoti laikietilpīgs, tomēr kopīgi paveiktais vairāku gadu garumā ir bijis vērtīgs. Arī šobrīd, rudens sesijā, aktīvi diskutējam par projektiem, kurus nākotnē Siguldā vēlamies īstenot. Jāturpina atjaunot vēl vairākas skolas un bērnudārzus, centrālais sešu nobrauktuvju krustojums, kas jāpārveido ar apļveida kustību. Tāpat plānojam paplašināt Mākslu skolas telpas. Skolas 60 gadu jubilejā uzdāvinājām pedagogiem un bērniem koka vasarnīcu, ko iegādājāmies. Zīmīgi, ka šajā ēkā dzīvoja slavenā latviešu operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga. Šī ēka ir novada nozīmes vēstures un arhitektūras piemineklis, kuru nākotnē atjaunosim, lai bērni un jaunieši varētu nodoties radošajam mākslas procesam. Zīmīgi, ka šajā ēkā operdziedātājas pansiju kā pulcēšanās vietu bija iecienījuši mūziķi un mākslinieki, te ziemā tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa sieva Grīnbergas kundze pasniegusi dziedāšanas stundas un rīkojusi vakarus ar savu audzēkņu uzstāšanos.

Viens no izaicinājumiem ir Siguldas pilsētas vidusskolas atjaunošana, jo tajā mācās vairāk nekā 1000 bērnu. Tās atjaunošana liek domāt, kā paveikt skolas pārbūvi, netraucējot mācību procesu. Tāpat kopā ar vecākiem un pedagogiem lemjam par telpu funkcionalitāti un maksimālo noslodzi ne tikai mācību un interešu izglītības vajadzībām, bet arī brīvā laika pavadīšanas iespējām. Bet es zinu, ka mums izdosies izveidot vēl vienu nākotnes skolu, un tas dos papildu vilkmi uz Siguldu.

Vai esat jau uzsākuši priekšdarbus veiksmīgākam novadu apvienošanās procesam administratīvi teritoriālās reformas laikā?

No šīs reformas vistiešākais ieguvums ir jāsajūt iedzīvotājiem. Tieši tādēļ mēs aktīvi sadarbojamies ar kaimiņu novadiem, kaļot plānus nākamajam darba cēlienam. Man ir svarīgi, ka ikviens jaunā novada administratīvais centrs, ciems vai kāda kopiena nākamajā Latvijas desmitgadē dzīvos labāk. Un pie šāda sapņa īstenošanas mēs arī strādāsim - ieklausoties, diskutējot, lemjot kopīgi ar iedzīvotājiem, īstenojot darbus labākajai dzīvei. Tiekoties ar krimuldiešiem, mālpiliešiem un inčukalniešiem, saskatu daudzas viņu stiprās puses un vērtības, kuras būs svarīgas jaunā novada attīstībā. Esam uzsākuši arī Siguldas ID kartes projekta paplašināšanu. Veicinot uzņēmējdarbības un lojalitātes klientu loka paplašināšanos, Siguldas ID karte tiek izsniegta Krimuldas novadā, un drīzumā arī Mālpils novadā varēs saņemt 150 uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus vai preces ar atlaidi. Tādējādi mēs stiprinām kopienas izjūtu un veicinām vietējo uzņēmēju attīstību. Esmu pārliecināts, ka administratīvi teritoriālā reforma padarīs mūs tikai stiprākus, jo kopā mēs varēsim paveikt jaudīgākas lietas.

Sigulda vienmēr bijusi Latvijas tūrisma vizītkarte. Kā tūrisma un pakalpojumu sektors jūtas pandēmijas laikā?

Tas nav viennozīmīgi vērtējams. Kā vienmēr dzīvē - tie, kas spēj pielāgoties un mainīties, nesūdzas arī tagad. Siguldu no jauna ir atklājis vietējais tūrists, un mēs dzirdam atsauksmes: “Mums nebija ne jausmas, ka te ir tādas kafejnīcas, tādas skatu vietas un tādas meža takas un atrakcijas!” Tie, kuriem asociācijas ar Siguldu beidzas pie Gūtmaņalas, šovasar ir pārsteigti pozitīvā ziņā. Protams, gada sākums bija sarežģīts visiem. Nācās ātri reaģēt, lai piešķirtu uzņēmumiem pašvaldības atbalstu. Taču tagad redzam, ka uzņēmumi ir atguvušies un nereti to kapacitāte ir par mazu, lai apkalpotu vietējo tūristu.

Lai gan dzīvojam ļoti mainīgā un neprognozējamā laikā, es kopumā uz nākotni skatos pozitīvi. Jo pastāvēs, kas pārvērtīsies. Un, kamēr mēs spēsim būt elastīgi un atvērti, mums viss ir iespējams.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais