Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču.
Kādas sekas ir valdības ieviestajiem tirdzniecības ierobežojumiem?
Tas radīja nevienmērīgu pircēju pieplūdumu, drūzmu. Cilvēki baidījās, ka pārdevēji nepagūs viņus apkalpot. Tas nav pareizi, ja cilvēki tiek „saspiesti laikā”. Pastāv arī bažas par netālu nākotni, kad 11 Ziemassvētku dienas tiks saspiestas trijās dienās. Bail domāt, kāds haoss, veikalu gāšana apkārt mūs gaida.
Pasaules veselības organizācijas speciālais sūtnis kovida jautājumos uzsver, ka piesardzības pasākumi jāsabalansē ar ekonomikas jautājumiem. Taču Latvijā ekonomika tiek mērdēta badā nepamatoti. Ir tirdzniecības uzņēmumi, kuros tiek ievērotas visas higiēnas un distancēšanās prasības, taču tiem neļauj strādāt. Tirdzniecības uzņēmumos ir salīdzinoši zems saslimšanas līmenis, salīdzinot ar citām nozarēm, kur cilvēki ir spiesti strādāt telpās un nav iespējams ievērot pietiekamu distanci. Ir tikai atsevišķi gadījumi, kur kovids ir izplatījies starp tirdzniecības darbiniekiem. Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar Centrālo laboratoriju un, tiklīdz ir kādas aizdomas, tā nosūtām pārbaudīties.
Vai piektdien, sestdien, svētdien bija manāmi kādi ekscesi?
Ir novērots, ka 99,9% lieto maskas. Izņēmumi varbūt ir tādi gadījumi, kad kāds indivīds jau ir iereibis un nesaprot, kur atrodas. Bet kopumā incidentu tikpat kā vairs nav - tie, kas agrāk trakoja, bļaustījās un maskas nevilka, tagad ir pierimuši.
Kāds nedēļas nogalē bija tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums?
Piektdien apgrozījums pieauga par 30‒50%, sestdien tas krita par 50%, bet svētdien, kā teica tirgotāji, bija „bēdu ieleja”.
Pagājušajā nedēļā valdība prata pārsteigt ar īpaši haotisku darbošanos - brīvdienās aizliegto preču saraksts tika mainīts un tad atkal mainīts. Tauta nevar vairs saprast, kas atļauts, kas aizliegts.
Un ierēdņi vēl pamanās traktēt aizliegumus īpaši birokrātiski. Mūsu izpratnē vajadzēja pie higiēnas precēm pieskaitīt visas preces, kas plauktā, taču tur ir tā, ka, piemēram, šampūnu drīkst tirgot, bet matu krāsu vai laku nedrīkst. Zeķes nedrīkst. Dušas želeju drīkst, bet ķermeņa krēmu nedrīkst. Nevar arī roku krēmu, lai gan tā pašlaik ir pirmās nepieciešamības prece, jo, ja bieži lieto dezinfekcijas šķidrumu, roku āda kļūst ļoti sausa.
Mēs jau redzam, ka pasliktinās attieksme pret tirdzniecības darbiniekiem - cilvēki mēdz aiziet uz veikalu, lai izlamātos - izgāztu dusmas uz pārdevējiem, ja kaut ko nevar iegādāties. Lai gan pārdevēji ne pie kā nav vainīgi.
Valdībai vajadzēja vairāk vēstīt ko pozitīvu, uzmundrinošu, nevis šo nedrīkst, to nedrīkst, sēdiet mājās! Un tad, kad vēl ieslēdz „Radio depresija”, atliek tikai jukt prātā.
Ja mājās nav kurināmo brikešu, vai tad divas dienas jāsalst?
Pašlaik tā sanāk. Tāpat aizliegtajā sarakstā ir sveces un baterijas...
Tātad, ja atslēdz elektrību, cilvēkiem jādzīvo tumsā?
Tā iznāk.
Ja brīvdienā beidzas degvīns, tad jāiet pie kaimiņa, kam varbūt ir. Un diezin vai tur tiks lietotas maskas un tiks ievērota distance.
Ar alkoholu vēl kā nebūt, bet kāda bija jēga aizliegt tirgot tabaku? Tas taču ir pārtikas veikalu sortiments. Var vēl kaut kā saprast loģiku, ka alkohola lietošana var veicināt draudzīgus burziņus, bet kā tos var veicināt smēķēšana?
Vai nav tā ‒ ja alkoholu brīvdienā nevar nopirkt, tiek iegādāti prāvāki krājumi, kas arī tiek izdzerti ātrāk? Kāda tad tur rūpe par ļaužu veselību?
Diemžēl tā tas ir, un šīs brīvdienas parādīja, ka cilvēki sāka būtiski vairāk pirkt alkoholu ‒ ne tikai pirkt, bet jādomā, ka arī lietot.
Kā jāsaprot tas, ka degvielas uzpildes stacijās var nopirkt degvielu, bet eļļu, lampiņu un logu šķidrumu nevar?
Ir pat vēl trakāk. Valdība bija aizliegusi arī antifrīzu, lai ātrās palīdzības mašīnas var braukt. Varētu iznākt tā, ka slimnieki mirst nost, bet neatliekamās palīdzības autoparks stāv un gaida pirmdienu.
Un kā vispār var aizliegt pārdot preces, kas nepieciešamas braukšanas drošībai?
Jāpabrīnās, kā top valdības lēmumi - varēja taču paaicināt kādu satiksmes ekspertu, kurš uzreiz pateiktu, kādi ir riski. Taču, nē - viss notiek bez konsultēšanās.
Izskatās, ka tagad atkal piektdien vakarā pieņems to, kas spēkā stāsies sestdien.
Valsts prezidents Egils Levits izteicās, ka valdības virziens ir pareizs, bet stils nav apmierinošs. Kā to saprast?
Jā, valdība strādā pēc principa, jo mazāk pieaicinātu ekspertu, jo labāk.
Ir izveidojusies situācija, ka veselības aprūpes sistēma ir izrādījusies vāji sagatavota krīzei, tāpēc valdības darbs balstās nevis uz risku izvērtēšanu, bet uz pasākumu ieviešanu.
