Izglītības pakalpojumu sniedzējs: Uzmanieties no Ogres novada un Egila Helmaņa

SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum” valdes priekšsēdētājs, “Universum” mūzikas un mākslas pamatskolas direktors Andis Apsītis ar savu komandu pēc Ogres pašvaldības aicinājuma organizēja Krapes skolas darbības atjaunošanu. Taču Ogres mēram Egilam Helmanim bija nepieņemams A. Apsīša lēmums ierobežot pilnvaras mēra uzticamības personai. Mēra dusmas realizējās konkrētos lēmumos, kuru dēļ “Universum” un A. Apsītim Ogres novadu nācās pamest © Foto no personiskā arhīva

SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum” valdes priekšsēdētājs, “Universum” mūzikas un mākslas pamatskolas direktors Andis Apsītis ar skolu dibināšanu un to darba organizēšanu nodarbojas jau desmito gadu. Viņš viens no pirmajiem pirmsskolu un pamatskolu programmās sāka ieviest Montesori metodes, kā arī izglītības sistēmā integrēja kristīgo vērtību apguvi. Gan pats ir dibinājis un organizējis darbu privātajās skolās, gan arī sadarbojies ar citiem juridiskiem subjektiem, tostarp pašvaldībām. Pirmo negatīvo pieredzi guvis šā gada pavasarī, sadarbojoties ar Ogres pašvaldību Krapes skolas darbības atjaunošanā. Domstarpības ar novada domi un tās priekšsēdētāju Egilu Helmani noslēdzās ar līguma laušanu un administratīvo tiesvedību. Pirmā tiesas sēde nozīmētā šā gada 4. augustā.

Kā aizsākās jūsu sadarbība ar Ogres novadu?

2020. gada janvārī mani uzrunāja Mārcis Zanerips, ka Ogres pusē esot vēlme veidot kristīgu skolu. Pie mums no Ogres ieradās interesentu grupa, lai iepazītos, ko mēs šeit Valmierā darām. Mārcis bija Ogres pārstāvju vizītes iniciators un runasvīrs. Viņš stādījās priekšā kā aktīvs cilvēks, kurš vēlas ko konkrētu paveikt izglītības jomā. Šo viņa saikni ar Ogres novada vadību Egila Helmaņa personā pamanīju daudz vēlāk. Arī jūlijā, kad Ogres novada dome pieņēma lēmumu par Krapes skolas atjaunošanu, nemanīju, ka Mārcis būtu domes vadītāja liels paziņa. Saikne kļuva manāma, kad Krapes skola atjaunoja savu darbību. Tā izpaudās dažādās konkrētās epizodēs. Pamanīju, ka pie stratēģiski svarīgu jautājumu lemšanas Mārcis dodas pie domes vadības, parunājas, atgriežas un tad sāk dot norādes.

Kāda ir Mārča Zaneripa loma Krapes skolas darbības atjaunošanā?

Mārcis no savas puses ļoti ātri noorganizēja sadarbībai nepieciešamo juridisko pamatu - izveidoja biedrību “Kristīgais izglītības centrs”. Juridiskais ietvars bija nepieciešams, lai skolas darbības atjaunošanas projektā būtu iespējama vietējā pārstāvniecība. No vienas puses, projektā darbojas “Universum” mūzikas un mākslas pamatskola, tai pievienojas Ogres biedrība kā partneris, Ogres novada pašvaldība un Krapes pagasta pārvalde. Nezinu kādēļ, bet juridiskajā koncepcijā nekādi neizdevās nostiprināt sadarbību ar “Kristīgo izglītības centru”. Mārcis par visām varītēm mēģināja atrast visādus veidus. Vienīgais veids, kā varēja juridiski Mārci iesaistīt tā, lai viņš varētu darboties projektā un par savu darbību nest atbildību, bija SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum” līgums ar viņu par projekta vadītāja amatu. Tas tika noslēgts 2020. gada jūlijā. Mārcis Ogrē bija pazīstams kā sociālās darbības vēstnieks. Mums ar Mārci noritēja arī sarunas par plašākas sadarbības iespējām ne tikai saistībā ar Krapes skolu. Rudens periods Krapē aizritēja aktīvā darbā komandas veidošanā un mācību līdzekļu gādāšanā.

Kāds bija reālais iemesls ķīlim sadarbībā ar Ogres novadu?

Būtiskais pagrieziena punkts bija šā gada janvāris. Janvāra sākumā saņēmu informāciju par vairākiem notikumiem Krapes skolā. Biju norīkojis divas Valmieras skolotājas uz nedēļu pastrādāt Krapē. Atklājās vairākas lietas. Radās jautājumi tieši par Mārča Zaneripa darbību un procesiem skolas komandas iekšienē. Tika atklāti vairāki būtiski pārkāpumi, kas, iespējams, tika radīti mērķtiecīgi, lai vēlāk tos lietotu manipulācijām pret “Universum” komandu, uzrādot trūkumus, kurus pats M. Zanerips bija pieļāvis. Kā arī - viņš vairākās situācijās bija apliecinājis centienus šķelt komandu, par ko liecināja Valmieras pārstāvju novērotais, kā arī vairāku vietējo Krapes skolas darbinieku teiktais. Ņemot vērā augsto amatu, kādā viņš atradās, biju nobažījies, ka šāda viņa rīcība var nelabvēlīgi ietekmēt sadarbību. Mēs esam Valmierā - 120 kilometrus no Krapes skolas. Krapē lielākā daļa skolotāju ir no Ogres. Gan Mārcis Zanerips, gan arī trīs skolotāji no Ogres nāk no Ogres baptistu draudzes. Kolīdz Mārcis sāk veidot nelabvēlīgu atmosfēru komandā, tā šie cilvēki nostājas Mārča pusē. 19. janvārī skolas valdei notika saruna ar Mārci. Paziņoju, ka, lai noskaidrotu reālo situāciju, esmu spiests Mārci uz laiku atstādināt no Krapes skolas projektu vadītāja pienākumiem. Objektīvi skatoties - arī viņa neatbilstošā izglītība darbam pedagoģijas jomā un skolas vadīšanā bija jāņem vērā. Jau nākamajā dienā no Mārča puses sekoja konkrēta rīcība. Viņš paziņoja, ka esot uz slimības lapas. Tad sākās man vēl nezināmais virpulis, kurā tad arī ieraudzīju šo tiešo Mārča saikni ar Ogres novada vadību. No 20. janvāra līdz 23. janvārim, otrdienas līdz piektdienai, mums nenotika nekāda komunikācija. Vienīgais - “WhatsApp” lūdzu, lai viņš nodod mūsu rīcībā vairākas skolas lietas. Mārcis pilnībā atteicās to darīt. Sekoja nākamā komunikācija - Egila Helmaņa zvans “WhatsApp”. Tajā brīdī biju sapulcē un nevarēju atbildēt. Uzrakstīju viņam ziņu. Helmaņa kungs atrakstīja atpakaļ, ka finansējums Krapes skolai tiek apturēts. Biju pilnīgā šokā, jo tas bija Egila Helmaņa vienpersonisks lēmums. Piektdienas vakarā nebiju gaidījis tādu pārsteigumu. Par to jau sestdien informēju vecākus. Sestdienas vakarā Helmanis caur Mārci Zaneripu uzaicināja visus vecākus un skolas darbiniekus uz sapulci pirmdien 8.30 no rīta Krapes kolā. To, ka tas patiesi bija Helmaņa iniciēts pasākums apstiprināja pirmdienas rīts. Helmanis pats bija ieradies uz 8.30. Biju tur norīkojis cilvēku, lai novēro pasākumu, lai es varētu saprast, kas tur notiek. Pasākumā viņš dalību neņēma, bet vienkārši fiksēja, kas notiek. No 8.30 pulcēšanās notika skolas ārpusē. Helmanis teica uzrunu un pēc tam sarunājās ar sapulces dalībniekiem. Kad Helmanis pasākumu pameta, pulcēšanās turpinājās telpās, kur klaji tika pārkāpti Covid ierobežojumi. Tālāko iniciatīvu pārņēma Mārcis Zanerips. Pasākumā piedalījās arī Ogres baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars. 25. janvārī jau skaidri izgaismojās, ka ir bijusi kaut kāda savstarpēja noruna, kā turpmāk vajadzētu notikumiem attīstīties. Mārča Zaneripa pazemināšana amatā ļoti nepatika Ogres novada domei, un tādēļ tika radīta iekšējā pretdarbība. Vēlāk uzzināju, ka aizmuguriski jau 2020. gada novembrī Ogres baptistu draudzē bija spriests par skolas “pārņemšanu”. Pēc janvāra notikumiem, sākās ļoti aktīva reliģiskā naida kurināšana, M. Zaneripam regulāri organizējot “Zoom” sanāksmes.

Ogres domi veido daudzas personas. Visām nepatika Zaneripa atstādināšana no Krapes skolas projekta vadītāja pienākumiem vai tieši Helmanim nepatika, jo ar Zaneripu kopā startējuši iepriekšējās domes vēlēšanās noNacionālās apvienības saraksta

Jā. Helmanim. Paradoksāli ir arī tas, ka Ogres domes sēdē februārī, kur tika lemts jautājums par līguma laušanu ar mums, kā viens no mūsu pārkāpumiem tika minēts rēķins skolai, kuru bija izrakstījis Mārcim Zaneripam piederošs uzņēmums par 300 eiro. Pēc saņemtās “WhatsApp” ziņas no Helmaņa par finansējuma pārtraukšanu skolai man radās pamatotas bažas, ka lēmumus domē viņš patiesi pieņem vienpersoniski.

Juridiski viņam nav tādu tiesību vienpersoniski apturēt finansējumu, tādēļ par notikušo informēju Ogres novada domes deputātus. Vēstulē izklāstīju, kas ir noticis. Deputāti pirms domes sēdes bija informēti par konflikta būtību. Ar mani sazinājās divi deputāti. Pārējie, kuri ir koalīcijā ar Helmani, par notiekošo interesi neizrādīja.

Par neatļauto sapulci esat vērsies ar iesniegumu Valsts policijā?

Lai cik viņš arī būtu augsti stāvošs cilvēks, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ierāšanās publiskā iestādē Covid pandēmijas laikā ir jāsaskaņo ar iestādes vadītāju. Es savu saskaņojumu nebiju devis. Tādējādi tika pārkāpti gan iekšējās kārtības noteikumi, gan traucēts skolas darbs. Skolotāji sapulces laikā nevarēja pilnvērtīgi strādāt, jo tika nodarbināti sanāksmē. Bet tam visam pamatā bija veselības riski. Jau vēlāk uzzināju, ka ar mani nesaskaņotajā, neatļautajā sapulcē dalību ņēmušais baptistu draudzes mācītājs janvāra sākumā esot atradies karantīnā ar Covid-19 pazīmēm. Sākot no februāra, no Ogres novada vadība skolā veica vairākas pārbaudes. Tika meklēti iemesli, lai lauztu līgumu. Kad skolā ieradās Ogres novada vadības pārstāvji, viņus pavadīja pašvaldības policijas mašīna, it kā mēs būtu kaut kādi noziedznieki. Vairākas dienas pie skolas ēkas dežurēja pašvaldības policija. No pašvaldības puses tie bija

pilnīgi nelietderīgi izniekoti līdzekļi.

Līdz 31. janvārim vajadzēja notikt jaunam naudas pārskaitījumam par nākamo astoņu mēnešu periodu, lai finansētu skolas darbību. Šī nauda 31. janvārī netika samaksāta, un tā nav samaksāta joprojām par periodu no 1. janvāra līdz 18. februārim, kad šī skola darbojās. Nav izmaksāti aptuveni 30 tūkstoši eiro. Tas mums kā sociālam uzņēmumam radīja nopietnu satricinājumu, ko var kvalificēt arī kā kaitniecību. Pat ja mēs korekti izbeigtu līgumattiecības, daļu, kura ir nostrādāta, vajadzētu atmaksāt. Šobrīd šo jautājumu lems administratīvā tiesa.

Par ārkārtas domes sēdi, kura notikusi 18. februārī plkst. 11.00, tiku brīdināts tikai iepriekšējās dienas vakarā. Plkst. 19.08 saņēmu uzaicinājumu skolas oficiālajā e-pastā. Šo e-pastu izlasīju tikai nākamās dienas vidū, brīdī, kad domes sēde jau bija iesākusies. Uz divdesmit lappusēm bija uzskaitīti it kā mūsu pārkāpumi, ar kuriem pirmo reizi varējām iepazīties šajā domes sēdē. Pat ja piedalītos domes sēdē, kā gan varētu atspēkot apgalvojumus par kaut kādiem finanšu vai citiem dokumentiem, ja mēs iepriekš nesamērīgi īsā laika dēļ nevarētu sagatavot savu argumentāciju. Tika pieminētas vecāku sūdzības, kādas es nekad nebiju saņēmis. Daudzus bažīgus darīja arī tas, ka šajā ārkārtas sēdē tika pieņemts ne tikai lēmums par līguma laušanu ar SIA “Izglītības un attīstības centrs Universum”, bet arī tika nolemts izveidot reliģisko lietu komiteju. Izveides mērķis vērtēt un lemt par reliģiskiem jautājumiem Ogres novadā. Tas jau ir uzskatāms par sava veida inkvizīciju, kas robežojas ar reliģiskās brīvības pārkāpumiem. Strādājot Krapes skolā, mums izvērtās ļoti laba sadarbība ar dažādām konfesijām. Tādēļ vēl jo vairāk radās pamatotas aizdomas par šādas komitejas radīšanas patiesajiem mērķiem, proti, vai tas nenotiek tādēļ, lai īstenotu paša Egila Helmaņa personīgās intereses un, iespējams, saglabātu Ogres baptistu draudzes virsvadību jeb dominanci novadā. Galveno vārdu teica Ogres baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars. Viņš domes sēdes laikā sēdēja, pašpārliecināti izlaidies dīvānā. Vai kopumā nekļūst acīmredzams, ka vienas konfesijas pārspīlēta dominance skolā - tas varētu būt viens no patiesajiem iemesliem kādēļ projekts izjuka? Jāsaka, ka šis konflikts mums vienā brīdī radīja risku zaudēt sociālā uzņēmuma statusu. Labklājības ministrija jau mums jautāja, vai mums viss kārtībā ar finansēm. Paldies Dievam, mums situāciju izdevās normalizēt. Mūsu piemērs var kalpot arī citiem sociālajiem uzņēmējiem būt uzmanīgiem ar ļoti atvērtām pašvaldībām. Tur var būt kādi zemūdens akmeņi, kuri sākotnēji nav ieraugāmi. Tagad ir gūta pieredze un ir jāvērtē notikušais kā dabīgs izaugsmes process. Tā vai citādi, bet sociālā uzņēmējdarbība Latvijā attīstās. Krapes skolu pārņēma Ogres vidusskola, soloties turpināt apmācības ar to pašu Montesori metodi. Nākamajā dienā pēc domes sēdes aizbraucām uz Krapes skolu, lai paņemtu mums piederošo mantu, kuru bijām nopirkuši par saviem līdzekļiem mācību procesa nodrošināšanai. To mums neļāva izdarīt. Līdz pat šim brīdim mūsu mēbeles, Montesori materiāli, tehnika, aprīkojums atrodas skolā un, visticamāk, tiek tur lietots. Tas ir juridisks pārkāpums, kaitniecība, faktiski nelegāla lietu piesavināšanās.

Vai biznesa ziņā jūs tagad Ogres novadu apbraucat ar lielu līkumu?

Šobrīd pavisam noteikti tas tā ir un būs, kamēr vien novadā būs šāda vadības nostāja un vadības stils. Tas ir despotisks un monarhisks. Tur vara iestiepjas līdz pēdējai kniepadatai. Tiek pārkāptas privātās un juridiskās personas tiesības. Mēs esam privāts uzņēmums un neesam pašvaldības iestāde. Pašvaldības skolā Helmanis varbūt tā arī varētu rīkoties. Savā skolā es pieņemu darbā darbiniekus un slēdzu ar viņiem līgumus. Man ar viņiem jārisina arī civiltiesiskie strīdi, un tur Helmanim nav jāiejaucas. Helmaņa kungs ir galīgi sajaucis savu lomu, jo nav sapratis, kādas šādā sadarbībā ir viņa pilnvaras. Tas ir nepieņemami, ka jebkurā brīdī mērs var ierasties tevis vadītajā skolā un sākt noteikt lietas. Ogres novadā ar mums notikušas brīnumainas lietas. Otru reizi kaut kam tādam nevēlamies iet cauri.

Vai tiesa palīdzēs konfliktu atrisināt, un kādēļ pirmā tiesas sēde izsludināta kā slēgta?

Daudzi domā, ka mēs to esam lūguši. Nē! Tā būs pirmā lieta, ko tiesā lūgsim atcelt. Vēlamies, lai tiesas sēde būtu atklāta. Nezinu, kādēļ tiesa lēmusi sēdi pasludināt par slēgtu, jo nekādi sensitīvi dati netiks skarti. Kopš februāra man zvanījuši gandrīz desmit cilvēku un teikuši - Andi, turies, tu esi sarežģītā procesā, ar mums zināmiem cilvēkiem izdarītas līdzīgas lietas, dažiem uzņēmumi novesti līdz bankrotam. Tas ir tā saucamais reiderisms. Tieši tādēļ ir nepieciešams, lai šī tiesas sēde būtu atklāta, nevis tā, kā rīkojās Helmanis, domē izsludinot ārkārtas sēdi, tajā vienpusēji pasniedzot informāciju, pretējai pusei neļaujot sagatavot savus argumentus.

Vai esat saņēmis mājienus no Helmaņa aizvākties no Ogres ar labu?

No cilvēkiem ir bijuši nopūtas pilni demoralizējoši izteikumi un jautājumi ar vārdiem, vai ir vērts tērēt spēkus un cīnīties par savu taisnību, vai izturēsiet cīņā ar administratīvo aparātu, kas ir Helmaņa rīcībā. Apzināmies, ka būs sarežģīti. Ogre ir lielākais novads aiz Rīgas ar milzīgu ietekmi. Bet mazs cinītis gāž lielu vezumu. Latvieši pēc savas dabas ir sīksti. Nē, tie nav bijuši draudi, bet pesimistisku noskaņu uzdzenoši izteikumi.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.