Ekskluzīvi. Pirmā Aivara Lemberga klātienes intervija kopš šā gada februāra; no Rīgas Centrālcietuma

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Možs, optimisma pilns, ar cerībām uz taisnīgu kriminālprocesuālo noregulējumu un apņēmību turpināt cīnīties starptautiskajās tiesās par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā – Aivars Lembergs klātienē sniedza interviju Neatkarīgajai Rīgas Centrālcietuma telpās.

Kopš šā gada 22. februāra mēs un mūsu lasītāji nav lietas kursā, kas ar jums notiek un kā jums klājas. Mēs aiz šī cietuma žoga lasām jūsu vārdā nosauktās krimināllietas pirmās instances pilno spriedumu, kurā cita starpā divarpus lappusēs aprakstīts lēmums par jums piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu. Tur nav minēts neviens konkrēts fakts, kādēļ piemērots tieši bargākais drošības līdzeklis. Jums ir zināms, kāpēc?

Drīz būs pusgads, kopš atrodos apcietinājumā. Jau ir oficiāli konstatēts, ka pret Aivaru Lembergu kā pret cietumā ieslodzītu politiķi Latvijas valsts ir pārkāpusi starptautiskās cilvēktiesības un Latvijas Satversmi. Tiesībsargs ir konstatējis, ka Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu par manu apcietināšanu tiesas zālē 22. februārī bez jebkāda pamatojuma un ka ir man nelikumīgi atņemtas tiesības uz brīvību, kas ir garantētas Satversmes 94. pantā. Šis pret mani pieļautais cilvēktiesību pārkāpums nav novēršams. Tas ir noticis, un tam ir sekas. Sekas ir tādas, ka šobrīd es atrodos apcietinājumā jau pusgadu un pavadīju apcietinājumā pilnīgi bez jebkāda pamatojuma četrus mēnešus.

Kāda atbildība ir valstij par šo Satversmes pārkāpumu?

Kopš atrodos apcietinājumā, pēc mana lūguma Satversmes tiesā ir ierosinātas divas lietas. Viena sakarā ar to, ka pirmšķietami ir pārkāpta Satversme, man neļaujot piedalīties pašvaldību vēlēšanās, neļaujot balsot. Ja es būtu atradies cietumā Anglijā, Vācijā, Maltā, Kiprā, es varētu piedalīties vēlēšanās un balsot pa pastu. Taču, tā kā es atrodos Rīgā, es balsot nevaru. Tāda mums ir demokrātija. Tādējādi ir aizskartas manas cilvēktiesības.

Nākamā sūdzība ir par to, ka tiek noraidīts mans lūgums atļaut cietumā izmantot datoru un strādāt kā deputātam. Attālināti mācīties notiesātais drīkst, bet kāpēc nedrīkst datoru izmantot darbam? Satversmes tiesa manu sūdzību pieņēma, uzskatot, ka apcietinājuma likums neatbilst Satversmei, jo liedz man iespēju izmantot datoru, tai skaitā attālināti strādāt.

Iesniegta vēl viena sūdzība. Satversmes tiesai sūdzējos par to, ka tiek pārkāpta Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija un Latvijas Satversme. Man ne tikai nelikumīgi ir atņemta brīvība un pārkāpts Satversmes 94. pants, bet es arī nevaru šo apcietinājumu pārsūdzēt. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra precīzi definē, ka ir jānodrošina tiesības drošības līdzekli apcietinājumu pārsūdzēt jebkurā laikā un tiesai ir pienākums regulāri vērtēt apcietinājuma turpināšanas pamatotību. Manā gadījumā tas nav noticis. Satversmes tiesai jāvērtē - atbilst vai neatbilst Kriminālprocesa likums Satversmei. Tā konstatēja, ka tiesa piemēro Kriminālprocesa likumu un starptautiskās cilvēktiesības sašaurināti, nevis paplašināti, kā tas būtu jādara, lai Latvija ievērotu Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Tādējādi Satversmes tiesa pēc būtības ir konstatējusi, ka Rīgas apgabaltiesas darbības saistībā ar mani ir pretlikumīgas un neatbilst starptautiskajām cilvēktiesībām.

Satversmes tiesa trīs reizes konstatējusi Satversmē garantēto manu tiesību pārkāpumu un tiesībsargs vienu reizi. Tas nav maz vienam ieslodzītam politiķim. Tas ir ļoti daudz!

Kāds labums no šīm juridiskajām procedūrām, kādi ieguvumi no šiem atzinumiem, ja, neraugoties uz tiem, jūs no cietuma tāpat ārā nelaiž?

Mans upuris ir ieguvums Latvijas valstij tās demokratizācijā.

Pieļauju, ka pēc aptuveni gada, ievērojot zināmus nosacījumus, apcietinātie un notiesātie cietumā varēs izmantot datorus. Nākamās pašvaldību vēlēšanās ieslodzītais varēs balsot. Pienāks laiks, kad bez pamatojuma lēmumu par apcietinājumus vairs nedrīkstēs pieņemt.

Bet ieguvumi jums pašam?

Šobrīd man nav nekādu iespēju pat pārsūdzēt apcietinājumu. Mēs savā apelācijas sūdzībā esam iekļāvuši sūdzību par tiesas lēmumu par apcietinājumu kā par pilnīgi nepamatotu. Vēl nav nozīmēts apelācijas tiesas sastāvs, un līdz ar to nav kam sūdzību skatīt. Ir gan viena atruna. Šobrīd var lūgt atcelt drošības līdzekli, to nomainot uz citu, mazāk ierobežojošu, ja ir dokumentāls pamatojums, kas saistīts ar ģimeni vai veselību. Bet man, esot apcietinājumā, nokļūt pie dokumentiem par veselības problēmām ir neiespējami. Līdz šim man nav tas izdevies. Jau 14 gadus ik gadu man tiek nozīmēts un ir jāpilda ārstēšanās plāns, kuru es apcietinājumā izpildīt nevaru. Cietumā nav pat vienkāršākais aprīkojums un arī nav pieejama medicīniskā fizioterapeita palīdzība. Pēc 2007. gadā man piemērotā apcietinājuma Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija piešķīra man otrās grupas invaliditāti. Pēc tam mani atzina par atbilstošu trešajai invaliditātes grupai. Lai to nostiprinātu, vajadzēja doties uz komisiju, ko es nedarīju, jo trešā grupa man pati par sevi nekādu labumu nedod. Manu veselības stāvokli tā neizmainīs. Ja es būtu zinājis, ka man piemēros apcietinājumu, tad gan es šo komisiju būtu izgājis. Šobrīd es līdz komisijai nevaru fiziski tikt. Lai šim pasākumam noformētu nepieciešamos dokumentus, jāiziet cauri milzīgai birokrātijai. Kad nozīmēs jauno tiesas sastāvu, mēs sniegsim jaunu precizētu lūgumu atbrīvot mani no apcietinājuma.

Tomēr mēs līdz galam neizrunājām, vai esat lietas kursā par apcietinājuma pamatotību?

Ir pieejams šā gada Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums - Višņevskis un citi pret Latviju. Tur aprakstīts, kāds ir konkrēts ar faktiem apstiprināts pamatojums apcietinājumam, kad ir pastrādāts vardarbīgs noziegums, kad notiek bēguļošana no soda, drošības līdzekļa prasību nepildīšana, nav apmeklēta prevencijas pārvalde utt. Manā lēmumā par apcietinājumu ir vispārēji abstrakti apgalvojumi. ECT spriedumā norādīts, ka abstrakti prātojumi, pieņēmumi, varbūtības - tas nav pamats apcietinājumam. Par cik lēmums par apcietinājumu ietverts spriedumā, tad tajā pie katra apgalvojuma jābūt klāt norādei uz pierādījumu un faktu, kurā vietā tas ir atrodams pilnajā spriedumā. Manā gadījumā nav nevienas atsauces ne uz vienu pierādījumu.

Taču tur ir kuriozi. Piemēram, ir pieminēts prokurors /Andis/ Mežsargs, kurš ir pensijā no 2008. gada un kuram nav bijis nekāda sakara ar krimināllietas nodošanu tiesai un ar tās iztiesāšanu tiesā, nemaz jau nerunājot par periodu pēc šā gada 22. februāra. Tur teikts “apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes”. Kā var izvairīties no sprieduma izpildes saistībā ar pensionāru Mežsargu? Kāda šeit ir cēloņseku sakarība? Tur tālāk teikts, ka man esot kaut kāda ietekme uz kaut kādām amatpersonām KNAB, Drošības policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts policijā un citur un ka šīs amatpersonas nepieļaus sprieduma izpildi, ja būs notiesājošs spriedums. Jautājums - kur es šobrīd atrodos? Cietumā! Kāpēc? Tāpēc, ka es faktiski izciešu sodu. Lai es neizvairītos no piecu gadu cietumsoda, jau tagad, būdams nevainīgs, izciešu sodu cietumā! Es cietumā šajā krimināllietā kopumā būšu pavadījis pusotru gadu. Kur tad ir šīs amatpersonas, kuras pieļauj, ka atkal jau atrodos cietumā?

Vēl interesanti. Spriedumā norādīts “Drošības policija”. Bet vai tad pastāv tāda Drošības policija? Jau kopš 2019. gada 1. janvāra vairs nav Drošības policijas, bet ir Valsts drošības dienests. Vai tas dara godu tiesai, kura spriedumā raksta par manu ietekmi Drošības policijā, iestādē, kura jau vairāk nekā divus ar pusi gadus kā neeksistē? Plānoju vērsties ar iesniegumu pie spriedumā minēto iestāžu vadītājiem, lai brīdinātu viņus, ka, pēc tiesas domām, viņu vadītajās iestādēs ir cilvēki, kuri gatavo noziegumu. Spriedumā gan nav minēti nekādi fakti. Kāpēc nav minēti? Tāpēc, ka tādu nav. Tā nu es te sēžu un gaidu, ka kādu dienu kāds pie manis ieradīsies vai nu no KNAB, vai no neesošās Drošības policijas, vai VID, vai Valsts policijas un visi kopā vai katrs atsevišķi ņems mani un izvedīs ārā no cietuma. Vai tad iepriekš minēto iestāžu kompetencē ir mani atbrīvot no cietuma? Vai Rīgas Centrālcietums ir pakļauts KNAB, VDD, VID vai VP? Nē! Cietums ir pakļauts Bordānam!

Kādi galvenie cilvēktiesību pārkāpumi tika pieļauti krimināllietas iztiesāšanā?

Lai neļautu man realizēt tiesības uz aizstāvību, Latvijas valsts politiskā elite ar Saeimas rokām par dāsnu atalgojumu vairāk nekā desmit reizes mainīja Kriminālprocesa likumu, sākot ar pierādījumu pārbaudes ierobežošanu, beidzot ar nemotivētu liegumu aizstāvjiem teikt uzrakstīto aizstāvības runu, to būtiski un neargumentēti ierobežojot. Rezultātā apsūdzība debatēs runāja neierobežoti ilgi, bet aizstāvībai debates tika būtiski saīsinātas. Tiesa man neļāva aizstāvībai pieaicināt manis izvēlēto aizstāvi, ar kuru man bija noslēgts līgums, - Aivo Leimani, un vienlaicīgi uzspieda citos procesos aizņemto valsts aizstāvi Genādiju Ivankinu. Prokurori debatēs runāja gadu. Man pēdējam vārdam deva četras dienas. Tiesā kā apsūdzības liecinieki tika nopratināti 100 cilvēki. No aizstāvības 100 pieteiktajiem lieciniekiem atļāva nopratināt tikai 3. Iztiesāšanas laikā apsūdzība nemotivēti mainījās trīs reizes. Lai ar jaunajām apsūdzībām iepazītos, laiks netika dots. Apsūdzība mainījās arī pēc tam, kad liecinieki jau bija nopratināti. Pierādījumi jaunai apsūdzībai netika pārbaudīti. Valsts apzināti novilcināja tiesas procesu. Tiesas un prokuroru vainas dēļ tika atceltas ļoti daudzas tiesas sēdes. Pierādīšanā netika izmantoti no prokuroru puses lietai pievienotie pierādījumi 75 sējumos. Kas tie par pierādījumiem, ja tie netiek izmantoti pierādīšanā? Kāpēc tie tiek nesti uz tiesu?

Cilvēktiesību pārkāpumu ir bezgala daudz.

Kāds kopumā ir jūsu viedoklis par pilno spriedumu?

Tiesas spriedums ir vārds vārdā, komats komatā ar visām pareizrakstības un stila kļūdām pārrakstīta apsūdzība, kura simtsprocentīgi motivēta ar apsūdzības - prokurora debašu runas citēšanu. Aizstāvības argumenti tikpat kā nav ne pieminēti, ne analizēti. Tā par kukuļu izspiešanu no Ainara Gulbja 1994.-1995. gadā es vēl 1999. gadā ģenerālprokuroram lūdzu pārbaudīt versiju, ka akcijas, daļas iegūtas nevis no Aināra Gulbja, bet gan nopirktas no kompānijām, nomaksājot parādus Ventspils pilsētas domei. Šo patieso notikumu versiju prokuratūra neizmeklēja, pret tās izmeklēšanu tiesā iebilda prokurori. Tiesa par šo versiju noņēma pat vēl neuzstādītus jautājumus lieciniekiem un liedza man sniegt liecības šajā sakarā, saucot to par lietas novilcināšanu! Spriedums apsūdzības daļā pēc Krimināllikuma 219. panta par ārzemju kompāniju nedeklarēšanu ir klajā pretrunā ar Augstākās tiesas Senāta 2021. gada nolēmumu analogā apsūdzībā “Latvenergo” lietā. Savukārt tiesa manā spriedumā apgalvo, ka noziedzīgā ceļā iegūtā manta tika sākta “atmazgāt” 1995. gada 10. februārī, lai arī speciālais likums un kriminālatbildība par šādu nodarījumu ir spēkā tikai no 1998. gada. Tātad pret Lembergu likumam ir atpakaļejošs spēks. Tas, protams, ir nelikumīgi. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns intervijā BNN ir pārkāpis Aivara Lemberga tiesības uz nevainīguma prezumpciju, vēl pirms pilnā sprieduma sastādīšanas un tā stāšanās spēkā nepārprotami norādot, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminētajos noziegumos. Viņš paziņoja: “...pašlaik Rīgas apgabaltiesā ir... ļoti pamatoti, manā ieskatā, ir piemērojusi pašu bargāko drošības līdzekli apcietinājumu.” Ministrs atkārtoti uzsvēris, ka tas ir “ļoti izsvērts un pamatots lēmums” - ielikt Lembergu tagad cietumā. Tieslietu ministrs vēl pirms pilnā sprieduma jau ziņojis, ka tas ir pamatos. Kā viņš to zina, ja spriedums vēl nav pieejams? Tiesa to vēl raksta. Tātad kurš tad patiesībā rakstīja “pareizo” spriedumu? Tas, kurš, nebūdams tiesas sastāvā, jau zināja, ka būs “ļoti izsvērts” spriedums. Tātad tiesa ir bijusi tikai izkārtne? Tā pilda tieslietu ministra uzdevumu - Lembergu cietumā.

Savukārt Latvijas valdības loceklis no Jaunās konservatīvās partijas Gatis Eglītis šā gada 6. jūnijā LTV-1 paziņoja: tas, ka “Aivars Lembergs sēž cietumā, ir lielā mērā pateicoties mums”. Tātad valdības locekļi nosaka tiesas spriedumu! Šādi fakti nav savienojami ar Latvijas kā demokrātiskas - faktiski ne formāli - valsts, kā arī objektīvas, taisnīgas un neatkarīgas tiesas jēdzienu.

Visa tiesas norise skaidri rādīja, ka tiesa aizstāvības argumentus nevērtēs, neanalizēs un ignorēs. Tā tas arī notika. Jebkurš, kurš draudzējas ar loģiku, izlasot sprieduma aprakstošo, lemjošo daļu, tajā atradīs tik daudz nenovēršamas pretrunas un ačgārnības, ka būs šokā par tur sarakstīto vājprātu! Vismaz juristi - lūdzu izlasiet sprieduma aprakstošo daļu, t.i., saīsināto spriedumu!

Kā jūs pats uztverat, ko valsts ar jums šobrīd dara, turot jūs apcietinājumā - tā ir pie varas esošā politiskā režīma ņirgāšanās par savu politisko oponentu?

Nē. Viss notiek vairāk nekā loģiski. No juridiskā viedokļa, protams, lēmums par manu arestu ir pretlikumīgs. Par to liecina tiesībsarga atzinums. Tiesībsargs, pārbaudot manu sūdzību, konstatēja, ka Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi Satversmes 94. pantu - manas tiesības uz brīvību. Tiesībsargs konstatēja, ka tiesības uz brīvību man atņemtas nelikumīgi. Taču no politiskā viedokļa tiesas lēmums atbilda jau pieminētajiem Jāņa Bordāna un Gata Eglīša publiskajiem izteikumiem, ka, tieši pateicoties Jaunai konservatīvai partijai, Kariņa valdībai, Lembergs ir cietumā. To, ka viņu prasība mani ielikt cietumā ir bijusi pamatota, pierāda vēlēšanu rezultāti Ventspilī. Iedomājieties - politiķim pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums. Politiķis tiek ielikts cietumā, balstoties uz “notikumiem”, kuri ir vairāk nekā trīsdesmit gadus veci, proti, ka es no bijušā prokurora Valentīna Kokaļa esot izspiedis kapitāla daļas piecu latu vērtībā. Neraugoties uz to, šā gada 5. jūnija vēlēšanās mēs esam absolūti uzvarējuši! Esmu ieguvis visvairāk balsu no visiem 88 deputāta kandidātiem! Visvairāk vēlētāji savas balsis atdevusī tieši par Aivaru Lembergu! Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka šāds konkurents ir jātur cietumā. Vēl jo vairāk, pret Aivaru Lembergu pēc Latvijas valdības lūguma ASV valdība piemērojusi sankcijas. Nav otra tāda politiķa, kuram ir notiesājošs spriedums pirmajā instancē, kuram piemērotas ASV sankcijas, kurš atrodas cietumā un pie tā visa vēl uzvar vēlēšanās, viņa vadītā partija iegūst absolūto balsu vairākumu! Tāda politiķa nav visā Eiropā ar tās pusmiljardu iedzīvotāju! Jūs man pasakiet - vai tādu politiķi var laist brīvībā? Nē! Tādēļ no politiskā viedokļa apcietinājums ir pilnīgi pamatots! Tas ir pamatots arī no finansiālā viedokļa. Nav šaubu, ka šajā spēlē piedalās Meroni stipendiāti Bordāns, Jurašs, arī Bordāna stipendiāts Jaunā konservatīvā partija un arī citas iebarotās amatpersonas dažādās valsts lēmējinstitūcijās. Tādēļ pilnīgi viss norit loģiski. Ir pasūtījums - ir izpildījums. Par ko jūs brīnāties? Netaisnīgi un nedemokrātiski ir tas, ka šo pasūtīt nevar katrs, tikai politiski izredzētie.

Vai nesanāk tā, ka taciņa uz cietumu jau ir iestaigāta un, vēl ņemot vērā Ekonomiskās tiesas izveidi, šobrīd arī jebkurš cits Jaunajai konservatīvajai partijai nevēlams politiķis var ātri vien tikt “iepakots” cietumā?

Bet jūs jau paši redzējāt, kā Bordāns nolamāja Limbažu tiesnesi, kad viņš attaisnoja Uģi Magoni. Bordānam par to nekas nebija, taču tiesneši visu saprata. Rajona un apgabaltiesu tiesneši ir “pakārtā” stāvoklī. Pret viņiem tieslietu ministrs var uzsākt disciplinārlietu. Tā ir nepatīkama procedūra, jo nekad nevar zināt, ar ko tā beigsies. Tikko izgāzās digitālās televīzijas lieta, kura arī tika sākta pēc politiskā pasūtījuma. Savukārt manā lietā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone saņēma paaugstinājumu amatā un tagad ir priekšniece Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem, kuri skatīs manu apelāciju. Tas viss ir saprotami, un tādēļ nebrīnīšos par turpmākiem lēmumiem un spriedumiem saistībā ar mani.

Tad jūsu lietā cerības uz taisnīgu kriminālprocesuālo noregulējumu un drošības līdzekļa maiņu var attaisnoties, tikai lietai nonākt Augstākajā tiesā?

Tā izskatās. Cita starpā, vienu manu sūdzību ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komiteja. Man 14 gadus tika piemērots drošības līdzeklis - liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. ANO Cilvēktiesību komiteja šo 14 gadu termiņu uzskata par nesamērīgu un nepamatotu. Saprotu, ka starptautiskās tiesas norit lēni. Bet es esmu politiķis, un politiķim ir jābūt gatavam nest upurus.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais