Ķīnas vēstnieks Latvijā: Starptautiskajai sabiedrībai ir steidzams uzdevums palielināt taisnīgu vakcīnu sadali

© Ķīnas vēstniecība Latvijā

Ķīnas vēstnieka Liana Dzjaņcjuaņa atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem

Šogad aprit 30 gadi, kopš Latvija tika uzņemta ANO. Ķīnas Tautas Republika bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1991. gada 17. septembrī Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu tika uzņemta ANO, pateicoties Ķīnas Tautas Republikas balsojumam ANO Drošības padomē. Šogad aprit 30 gadi (1991. gada 12. septembris) kopš Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Kā jūsu valdība raugās uz šo 30 gadu sadarbības periodu?

30 gadu laikā kopš Ķīnas un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas ir nepārtraukti attīstījušās divpusējās attiecības, kā arī padziļinājusies apmaiņa un sadarbība dažādās jomās.

Pēdējo 30 gadu laikā ir daudzkārt notikušas abu valstu līderu apmaiņas vizītes. Latviju reizi ir apmeklējis Ķīnas prezidents, premjerministrs un Nacionālā tautas kongresa priekšsēdētājs. Savukārt Ķīnu apmeklējuši četri Latvijas prezidenti, četri premjerministri un pieci Saeimas priekšsēdētāji. Šīm vizītēm ir ļoti svarīga loma divpusējo attiecību attīstības veicināšanā.

Šo pēdējo 30 gadu laikā ir paplašinājusies arī abu valstu pragmatiskā sadarbība. Īpaši pēdējo 10 gadu laikā “Jostas un ceļa” būvniecības un Ķīnas-Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvaros abu valstu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ir piedzīvojušas strauju attīstību. Divpusējās tirdzniecības apjoms pieaudzis no 26 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 798 miljoniem eiro 2020. gadā. Šobrīd Ķīnas tirgū ir ienākušas “Rilak” minerālkrāsas, “Groglass” pretatspīduma stikls, “Food Union” piena produkti, “Stenders” vannas produkti un citi Ķīnas pircēju iecienīti Latvijas ražojumi. Latvijas uzņēmumi aktīvi piedalās trešajā Ķīnas starptautiskajā importa izstādē, Ķīnas-Centrālās un Austrumeiropas valstu izstādē un citās, paplašinot augstas kvalitātes produktu eksporta kanālus uz Ķīnu. Ķīna ir gatava vēl vairāk paplašināt tirgū pieprasītu augstas kvalitātes Latvijas ražojumu importu, kā arī gatava mudināt vēl vairāk Ķīnas uzņēmumu ieguldīt Latvijā. Mēs arī ceram, ka Latvija nodrošinās godīgu un taisnīgu uzņēmējdarbības vidi Ķīnas uzņēmumiem. Ķīna atbalsta Latvijas kā reģionālā loģistikas centra lomu, aktīvi pēta tiešo avioreisu starp Ķīnu un Latviju un regulāru Ķīnas-Eiropas kravas vilcienu atvēršanas iespējas. Turklāt abu valstu tūrisma nozare ir izveidojusi ciešas saites sadarbības stiprināšanai. Ticam, ka pēc pandēmijas abu valstu sadarbības līmenis tūrisma nozarē tiks vēl vairāk paaugstināts.

30 gadu laikā abu valstu cilvēku un kultūru apmaiņa ir nepārtraukti bagātinājusies. Dažādi Ķīnas un Latvijas kultūras, sporta un mākslas kolektīvi viesojās viens otra valstī, kur guva plašu atzinību. Latvijā veiksmīgi tikuši aizvadīti dažādi pasākumi, tai skaitā “Līksmie Pavasara svētki” un “Ķīnas filmu festivāls”. Katru gadu apmaiņas studenti no Ķīnas un Latvijas ierodas viens otra valstī, lai apgūtu valodu, sējot sēklas Ķīnas un Latvijas draudzībai. Ķīnas nacionālā bobsleja komanda daudzkārt ieradusies uz treniņiem Latvijā, un daudzi Latvijas eksperti pievienojušies Pekinas ziemas olimpisko spēļu sagatavošanas komandai, sniedzot ieguldījumu Pekinas ziemas olimpisko spēļu rīkošanā. Te arī novēlu Latvijas ziemas olimpisko spēļu komandai labus rezultātus nākamā gada Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Ir vērts pieminēt, ka pandēmijas apstākļos Ķīna un Latvija ir uzturējušas saziņu un atbalstījušas viena otru, uzrakstot jaunu nodaļu abu tautu kopīgās sadarbības grāmatā.

Sens ķīniešu teiciens vēsta: “Mācoties no vēstures, mēs varam uzzināt kāpumus un kritumus.” Latvijā ir zināms teiciens: “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.” Vēsture ir spogulis, un Ķīnas un Latvijas attiecību 30 gadu attīstības process mums ir devis dziļu apgaismību un bagātu pieredzi. Lai gan Ķīnā un Latvijā ir atšķirīgas sociālās sistēmas un kultūras tradīcijas, abām valstīm ir kopīgas intereses daudzās jomās. Draudzīgu un uz sadarbību vērstu attiecību attīstība ir izdevīga abām tautām. Kamēr vien abas puses ievēro pareizu savstarpējo sapratni, pieturas pie savstarpējās cieņas principa, cenšoties meklēt kopīgo, vienlaikus saglabājot atšķirības, un nopietni respektē viena otras pamatintereses un galvenās rūpes, divpusējās attiecības spēs noturīgi un droši virzīties uz priekšu.

Kā globālā Covid-19 pandēmija pašlaik ietekmē Ķīnas Tautas Republiku un tās ekonomiskās attīstības plānus? Kā Ķīnas Tautas Republikai veicas vīrusa uzliesmojuma avota izsekošanā un jaunāko vīrusa celmu izplatības, īpaši “Delta” varianta, ierobežošanā?

Šoreiz Covid-19 pandēmija ir radījusi lielu ietekmi uz visu valstu ekonomikām, ieskaitot Ķīnu. 2020. gadā pasaules ekonomika salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 3,3%, un arī Ķīnas IKP pieauguma temps pirmo reizi samazinājās līdz 2,3%. Ķīna veicina pandēmijas novēršanu un kontroli, kā arī ekonomisko un sociālo attīstību kopumā, uzņēmās vadību pandēmijas ierobežošanā, darba un ražošanas atsākšanā un pozitīvas ekonomiskās izaugsmes īstenošanā. Starp lielākajām ekonomikām, kuru globālais IKP pārsniedz 1 triljonu ASV dolāru, Ķīna ir vienīgā, kas ir sasniegusi pozitīvu ekonomisko izaugsmi. Šā gada pirmajā pusē Ķīnas ekonomika turpināja stabili atjaunoties, nostiprināties un uzlaboties. Pirmajā pusgadā Ķīnas IKP salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieauga par 12,7%. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums būtībā neatpalika no ekonomikas izaugsmes. Pirmajā pusgadā iedzīvotāju reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju divu gadu laikā palielinājās vidēji par 5,2%. Šogad mēs sasniedzām mērķi izveidot visos aspektos mēreni pārtikušu sabiedrību un vēsturiski atrisinājām absolūtās nabadzības problēmu. Tomēr jāatzīmē arī tas, ka joprojām turpinās globālā pandēmija, pieaug ārējās nestabilitātes un nenoteiktības faktori. Joprojām ir jānostiprina pamats stabilai ekonomikas atveseļošanai un attīstībai.

Pēdējā laikā, strauji izplatoties “Deltai” un citiem Covid-19 vīrusa celmiem, daudzās valstīs inficēto cilvēku skaits ir atgriezies augstā līmenī. Ķīnas valdība ir veikusi vispārējus pasākumus koordinētai pandēmijas novēršanai un kontrolei un vakcinācijai. Šobrīd visā Ķīnā izlietoti vairāk nekā 2 miljardi vakcīnas devu, un gandrīz 900 miljoni iedzīvotāji ir pabeiguši divu devu vakcinācijas kursu. Pirms kāda laika vairākās Ķīnas provincēs un pilsētās tika atklāti jauni lokālie saslimšanas gadījumi. Attiecīgās pašvaldības nekavējoties uzsāka visu iedzīvotāju testēšanu. Vairākos simtos reģionu tika ieviesti stingri pandēmijas novēršanas un kontroles pasākumi, tostarp slēgti daži dzīvojamie rajoni. Pēc vairāk nekā mēneša centieniem šis pandēmijas vilnis ir efektīvi pakļauts kontrolei. Tomēr mēs nedrīkstam atslābt vai būt neuzmanīgi. Jauna uzliesmojuma novēršanai joprojām ir jābūt galvenajai prioritātei.

Šobrīd globālā pandēmija turpina atkārtoti izplatīties. Starptautiskajai sabiedrībai ir steidzams uzdevums palielināt taisnīgu vakcīnu sadali, apvienoties un sadarboties cīņā pret pandēmiju. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi saprast vīrusa izcelsmi, lai mēs varētu labāk apkarot pandēmiju un lai cilvēce nākotnē spētu novērst līdzīgus vīrusu uzliesmojumus. Tomēr vīrusa izcelsmes izsekošana ir sarežģīts zinātnisks jautājums, un zinātne ir jārespektē. Pētījumi būtu jāveic sadarbībā ar zinātniekiem visā pasaulē. Ķīna piešķir lielu nozīmi globālajai sadarbībai izsekojamības jomā un aktīvi tajā piedalās. Pamatojoties uz zinātnes, atklātības un pārredzamības principiem, Ķīna divas reizes ir uzaicinājusi PVO starptautiskos ekspertus uz Ķīnu kopīgai vīrusa izcelsmes izpētes veikšanai. Šā gada sākumā apvienotā starptautisko un ķīniešu ekspertu grupa Ķīnā veica 28 dienu pētījumu un izdeva Ķīnas un PVO kopīgās ekspertu grupas ziņojumu par izsekojamību, kurā tika izdarīti autoritatīvi, profesionāli un zinātniski secinājumi, izveidojot labu pamatu turpmākai globālai sadarbībai vīrusa izsekojamības jomā. Vairāk nekā 80 valstis ir rakstījušas PVO ģenerāldirektoram, uzsverot, ka šī kopīgā pētījuma rezultāti ir jāpasargā, un iebilst pret vīrusa izcelsmes izsekojamības politizēšanu. Līdz šim Ķīna ir ziedojusi un turpina ziedot vakcīnas vairāk nekā 100 valstīm un eksportē vakcīnas uz vairāk nekā 60 valstīm. Kopējais skaits ir pārsniedzis 770 miljonus devu, kas ir lielākais skaits pasaulē. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nesen paziņoja, ka Ķīna šā gada laikā centīsies nodrošināt pasaulei 2 miljardus vakcīnu devu un ziedos 100 miljonus ASV dolāru COVAX mehānismam. Ķīna ir gatava sadarboties ar visām pusēm, lai aktīvi īstenotu globālo sadarbību pandēmijas apkarošanā un sniegtu ieguldījumu cilvēces galīgajā uzvarā pār pandēmiju.

Vai globālās pandēmijas uzliesmojums 2021. gada vasarā ietekmēs Ķīnas Tautas Republikas attīstības plānus nākamajiem pieciem gadiem un izaugsmes iespējas?

Kaut arī kopš pagājušā gada Covid-19 pandēmija ir radījusi nopietnu ietekmi, tomēr Ķīnas ekonomika joprojām uzrāda spēcīgu noturību un potenciālu. Mēs ticam, ka Ķīnas ekonomikas pamati un ilgtermiņa pozitīvā tendence šīs pandēmijas dēļ nemainīsies, un mēs esam spējīgi maksimāli samazināt pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.

2021. gads ir pirmais Ķīnas 14. piecgades plāna gads. Nākamo piecu gadu laikā vai pat ilgākā laika periodā, vadoties pēc jaunās inovāciju, koordinācijas, zaļās, atvērtās un koplietošanas attīstības koncepcijas, Ķīna veidos jaunu attīstības modeli, kura pamatā ir iekšzemes cikls un iekšzemes un starptautiskie cikli, kas savstarpēji viens otru pastiprina, lai veicinātu augstas kvalitātes un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību. Vienlaikus Ķīnas valdība pievērsīs lielāku uzmanību efektivitātes un taisnīguma attiecības risināšanai un piešķirs lielāku prioritāti pakāpeniskai visu iedzīvotāju labklājības realizēšanai. 14. piecgades plāna periodā Ķīna veicinās reformas un atvērtību augstākā sākuma punktā, tieksies pēc savstarpēja labuma un abpusēji izdevīgiem rezultātiem, veidos jaunu atvērtās ekonomikas sistēmu vēl augstākā līmenī un turpinās veicināt uz tirgu orientētu, tiesisku un starptautisku uzņēmējdarbības vidi. Ķīnā dzīvo 1,4 miljardi iedzīvotāju, bet iedzīvotāju grupā ar vidējiem ienākumiem ir vairāk nekā 400 miljoni cilvēku, un tas ir daudzsološākais tirgus pasaulē. Paredzams, ka preču importa kopējais apjoms nākamajos 10 gados pārsniegs 22 triljonus ASV dolāru. Ķīnas attīstība sniegs vairāk sadarbības iespēju visām valstīm.

Kā Ķīnas Tautas Republikas vadība uztver pārmaiņas, kas Afganistānā notika augustā?

Nesenās izmaiņas Afganistānas situācijā liecina, ka Afganistānas tauta neatbalsta ārēji uzspiestu pārvaldības modeli un tam trūkst sociālā pamata. Paļaušanās uz militāru iejaukšanos reģionālo karsto punktu problēmu risināšanā ir vēl veltīgāka.

Ir notikušas fundamentālas izmaiņas Afganistānas iekšējā situācijā. Ir nepieciešams, lai visas puses sadarbotos un aktīvi vadītu “Taliban”. Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu veicināt Afganistānas situācijas attīstību pozitīvā virzienā un vadīt “Taliban” apvienošanos ar visām Afganistānas partijām un tautām, lai “Taliban” varētu pēc iespējas ātrāk ar dialogu un sarunu palīdzību izveidot plašu un iekļaujošu tautas atbalstītu politisko struktūru, kas atbilst Afganistānas nacionālajiem apstākļiem, īstenot mērenu un stabilu iekšpolitiku un ārpolitiku, ierobežot visu veidu terorismu un noziedzīgu rīcību, nodrošināt vienmērīgu Afganistānas situācijas pāreju, lai kara plosītā Afganistānas tauta varētu pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no kara un izveidot ilgstošu mieru.

Ķīnas Tautas Republikai atšķirībā no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir sauszemes robeža ar Afganistānu. Vai politisko bēgļu plūsma no Afganistānas ir sasniegusi Ķīnas Tautas Republiku, un kāda ir Ķīnas Tautas Republikas attieksme pret iepriekšējās valdības politiskajiem bēgļiem?

Pašlaik Afganistānā joprojām ir daudz destabilizējošu faktoru, kas apgrūtina miermīlīgas atjaunošanas procesa vienmērīgu norisi. Starptautiskajai sabiedrībai būtu jānodrošina Afganistānai nepieciešamā ekonomiskā, cilvēku iztikas, humānā un cita veida ārkārtas palīdzība, kā arī jāveic konkrēti pasākumi, lai palīdzētu Afganistānai īstenot vienmērīgu pāreju. Tas ir izdevīgi Afganistānas tautai, veicina situācijas stabilizēšanos reģionā un atbilst Eiropas valstu, tostarp Latvijas, interesēm.

Ķīna, kā draudzīga kaimiņvalsts un patiess Afganistānas draugs, vienmēr ir īstenojusi draudzīgu politiku attiecībā pret visiem Afganistānas iedzīvotājiem, respektē Afganistānas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un ievērojusi neiejaukšanās principu Afganistānas iekšējās lietās. Tas nemainīsies ne pagātnē, ne tagadnē, ne arī nākotnē. Mēs respektējam, ka Afganistānas tauta pati nosaka savu nākotni un likteni, un esam gatavi turpināt attīstīt labas, draudzīgas un uz sadarbību vērstas kaimiņattiecības ar Afganistānu, spēlēt konstruktīvu lomu miermīlīgā Afganistānas atjaunošanā un sniegt mūsu spēkos esošo palīdzību Afganistānas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Kāda ir Ķīnas Tautas Republikas nostāja attiecībā uz ASV viceprezidentes Kamalas Harisas pārmetumiem Ķīnai par “iebiedēšanu” Dienvidķīnas jūrā?

Šobrīd ar Ķīnas un ASEAN valstu kopīgiem centieniem situācija Dienvidķīnas jūrā kopumā saglabājas stabila. Kā valsts ārpus reģiona, ASV ignorē Dienvidķīnas jūras jautājuma vēsturi un faktus, lai aizsargātu savas hegemoniskās intereses, ignorē Ķīnas un ASEAN valstu vēlmi un centienus kopīgi uzturēt mieru un stabilitāti Dienvidķīnas jūrā, rada viļņus Dienvidķīnas jūras jautājumā, bezjēdzīgi vaino Ķīnu piespiešanā un iebiedēšanā, atklāti sēj nesaskaņas starp reģiona valstīm, kas ir lielākais drauds Dienvidķīnas jūras stabilitātei un ir īstā piespiešanas un iebiedēšanas netīrā roka.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais