Nils Erlimo: Nodokļu slogam mazāk bīstamiem produktiem ir jābūt mazākam par nodokļu slogu ļoti bīstamiem produktiem

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāja "Swedish Match" komunikācijas direktors Norvēģijā un Baltijas valstīs Nils Erlimo

Kā jūs raksturotu nikotīna politiku Norvēģijā un Zviedrijā? Es neizmantoju vārdus “tabakas” vai “tabakas izstrādājumu politiku”, jo laiks, kad tika lietots tikai apzīmējums “tabakas politika”, ir pagājis. Tagad mēs vairāk runājam par kopējo nikotīna patēriņa ierobežošanas politiku.

Es sākšu ar Norvēģiju, jo esmu no Norvēgijas. Norvēģijā politika ir diezgan stingra attiecībā uz visiem tabakas un nikotīna produktiem. Mums ir aizliegts reklamēt šos produktus, mums ir jāmaksā lieli nodokļi, šos produktus pērkot, mums šo preču tirdzniecībā ir pašapkalpošanās aizliegums. Ir aizliegums pieskarties produktiem, pirms pircējs nav pārdevējam pierādījis, ka ir vecāks par 18 gadiem. Mums ir aizliegums demonstrēt nikotīnu saturošus produktus veiklos. Visiem nikotīna produktu iepakojumiem ir jābūt vienādiem - zaļā krāsā utt. Nikotīna izplatīšanas ierobežošanas stratēģijas mērķis Norvēģijā ir samazināt kaitējumu. Tā kā samazināt kaitējumu ir oficiālās politikas uzdevums, tad tas ir arī uzdevums politiķiem - pāriet no bīstamāku produktu patēriņa uz mazāk bīstamu produktu patēriņu. Norvēģijā nikotīnu saturošu produktu tirdzniecība ir atļauta tikai ar licenci. Tomēr ir jāatzīmē, ka Norvēģijā un arī Zviedrijā jau sen ir vēsturiska tradīcija, daudz plašāk par cigaretēm vai citiem smēķējamiem tabakas produktiem, lietot orālos tabakas vai nikotīna produktus.

Zviedrijas nikotīna patēriņa ierobežošanas noteikumi tikai nedaudz atšķiras no Norvēģijas. Norvēģijā ierobežojumi ir ļoti stingri, bet Zviedrijā pārdevējs pārdošanas vietā drīkst sniegt informāciju (ar informatīvu plakātu vai citādi) par attiecīgo produktu. Zviedrijā ir nedaudz zemāki nodokļi nekā Norvēģijā. Zviedrijā notiek sagatavošanas darbi, lai licencētu visu nikotīna produktu, tostarp arī t.s. nikotīna spilventiņu un plāksteru, pārdošanu. Tātad, ja mēs salīdzinām Norvēģiju un Zviedriju, tad Norvēģijas noteikumi ir stingrāki. Bet abās valstīs tieši smēķēšanas līmenis ir ļoti zems. Lai gan Zviedrijā ierobežojumu ir mazāk, bet tur smēķētāju īpatsvars ir vēl mazāks nekā Norvēģijā.

Zviedrijā no pieaugušo iedzīvotāju skaita smēķē aptuveni 7%, bet Norvēģijā - 9%. Viens no tik zema smēķētāju īpatsvara iemesliem ir jau minētā tradīcija - vairāk par tradicionālajām cigaretēm vai smēķējamo tabaku lietot citus nikotīnu saturošus produktus. Zviedrijā un Norvēģijā jau izsenis tiek lietots tabakas izstrādājums, ko sauc par “Snuss”, šā produkta lietošana netiek atļauta nekur citur, izņemot Zviedriju un Norvēģiju.

Vai tā ir Latvijā aizliegtā t.s. košļājamā vai zelējamā tabaka?

Tā īsti nav košļājamā vai zelējamā tabaka. Tas ir tabaku saturošs produkts, kas atšķiras no košļājamās tabakas [“Snuss” ir tabakas izstrādājums ar piparmētru, citrona vai kafijas garšu, kuru lietotājs aizbāž aiz lūpas]. Tā ir ļoti īpaša tabakas produktu kategorija, kas raksturīga tikai Norvēģijai un Zviedrijai. Citviet, ASV un Eiropas Savienībā, tās tirdzniecība nav atļauta. Taču no šī produkta izauga preču grupa, kur var saukt par nikotīna spilventiņiem vai maisiņiem. Nikotīnu saturošie mutē ievietojamie maisiņi ir gan farmācijas prece, kuru var iegādāties aptiekās, gan patēriņa prece, kuru, piemēram, Norvēģijā var iegādāties pārtikas preču veikalos.

Es saprotu, kāpēc ir bīstamas cigaretes vai cigāri. To degšanas produkti ievērojami paaugstina vēža saslimšanas risku. Tagad notiek pārmaiņas. Samazinās cigarešu patēriņš. Vai tas ir loģiski, ja uz jauniem produktiem, bez papīra un tabakas degšanas ķīmisko vielu ietekmes, tiek attiecināta tieši tāda pati politika, kāda bija pret cigaretēm un citiem smēķējamās tabakas produktiem? Vai ir loģiski turpināt tādu pašu politiku attiecībā uz jauniem, pilnīgi atšķirīgiem produktiem, kas varbūt ir mazāk bīstami?

Tas ir ļoti precīzs jautājums! Es vispirms atbildēšu uz jūsu jautājumiem par politiku un tad paskaidrošu par otro jautājuma pusi. Manuprāt, visām valstīm nedrīkst būt vienāda politika attiecībā pret tradicionālajām cigaretēm un citiem produktiem, kuri ir mazāk bīstami un kuru lietošanas laikā organismā nenonāk tabakas vai cigarešu papīra sadegšanas laikā radušās ķīmiskās vielas. Tradicionālās cigaretes ir tikpat bīstamas kā tabaka, kas tiek smēķēta.

Cigarešu papīra un tabakas sadegšanas laikā rodas ļoti daudzi dažādi un visai bīstami ķīmiskie savienojumi.

Jā! Bērnībā mēs ar saviem draugiem dedzinājām salmus. Salmu dūmi ir gandrīz tikpat bīstami kā tabakas dūmi, jo ķīmiskās vielas, kas rodas dedzināšanas laikā, ir tikpat bīstamas veselībai kā vielas, kuras rodas, dedzinot tabaku. Protams, tabakas dūmos ir nikotīns, kas izraisa atkarību. Teorētiski varētu izgatavot cigaretes arī no kaltētiem tomātiem, bet degšanas procesa laikā izdalīto ķīmisko vielu dēļ šādas cigaretes būtu tikpat bīstamais kā tabakas cigaretes. Lielā atšķirība starp smēķējamo tabaku un mutē ievietojamajiem nikotīna maisiņiem ir tā, ka nikotīnu saturoši produkti, kuri netiek sadedzināti, ir daudz mazāk bīstami nekā cigaretes vai smēķējamā tabaka. Tāpēc šādas nianses ir jāņem vērā, runājot par šādu preču regulējumu, salīdzinājumā ar cigaretēm vai smēķējamo tabaku. Es pilnīgi piekrītu, ka šādas preces nekad nedrīkst pārdot nepilngadīgajiem, ka varētu būt nepieciešama licence, lai pārdotu šādas preces. Es pilnīgi piekrītu, ka varētu būt reklāmas ierobežojumi. Tomēr ikvienā valstī ir jābūt iespējai uzrunāt smēķētājus, daudz bīstamāko produktu - cigarešu un citas smēķējamās tabakas lietotājus, ka ir alternatīva - ir iespēja lietot mazāk bīstamus nikotīna produktus. Ja nikotīna izplatīšanas ierobežošanas politikas mērķis ir sabiedrības kopējās veselības uzlabošana, tad ir jāsaprot, ka atteikties no smēķēšanas bez jebkādas palīdzības nav nemaz tik vienkārši. Ir cilvēki, kas tā var. Vienā dienā izbeidzam smēķēt un viss. Es pats tieši tā arī izdarīju. Bet lielākajai daļai cilvēku vieglākais veids būtu no ļoti bīstamiem nikotīnu saturošiem produktiem pāriet uz mazāk bīstamiem nikotīna produktiem - aizstājot smēķēšanu ar nikotīna spilventiņiem vai nikotīnu saturošiem farmaceitiskajiem produktiem. Un es teiktu, ja šādi produkti kādam palīdz atmest smēķēšanu, tad tas būs ieguvums visai sabiedrībai.

Tāpēc es uzskatu, ka bezdūmu nikotīna produkti nedrīkst būt tikpat stingri reglamentēti kā tradicionālās cigaretes un smēķējamā tabaka.

Latvija pašlaik atrodas zināmās krustcelēs, jo mūsu politiķi tieši tagad lemj par nikotīna politiku nākamajai desmitgadei. Kāds būtu jūsu ieteikums Latvijai?

Manuprāt, ir jāīsteno politika, kas var palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu, un tas būtu jādara gan ierobežojot tabakas izstrādājumu pieejamību, gan radot noteikumus, kas padara mazāk bīstamus produktus pieejamākus, vienlaikus sniedzot cilvēkiem informāciju par izvēles iespējām. Ir jāsaprot, ka ar aizliegumiem neko nevar atrisināt. Cilvēki, kas vēlas apmierināt savas vajadzības, vienmēr atradīs ceļu, lai iegūtu kāroto produktu ārpus likumīgajiem kanāliem. Mans aicinājums Latvijas politiķiem ir - nopietni uztveriet jaunos nikotīnu saturošos produktus un saprotiet, kas tie ir. Politiķiem ir jāsaprot, ka cilvēki tos izmēģinās. Protams, jums ir jābūt ierobežojumiem - vecuma ierobežojumiem, licencēšanas kārtībai, var aizliegt reklamēt šādus produktus utt., bet ir aplami aizliegt informēt smēķētājus, ka ir daudz veselīgākas alternatīvas viņu atkarībai. Es uzskatu, ka nodokļu slogam mazāk bīstamiem produktiem ir jābūt mazākam par nodokļu slogu ļoti bīstamiem produktiem. Ja cigaretēm nodokļu apmērs būtu izsakāms kā 100%, tad produktiem ar daudz mazāku bīstamību cilvēku veselībai nodokļiem ir jābūt ievērojami mazākam. Tie varētu būt 50, 30 vai 10 procenti no tā nodokļu apjoma līmeņa, kāds tiek piemērots cigaretēm un smēķējamajai tabakai.

Atrodiet atšķirību un uzminiet, kas ir kas. Vienā no kārbiņām ir zelējamie nikotīna maisiņi, kurus daudzviet pārdod veikalos kopā ar citiem nikotīnu saturošiem produktiem. Otrā kārbiņā ir nikotīna zelējamie maisiņi, kas ir farmācijas produkts un kas ir brīvi nopērkams aptiekās / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pareizās atbildes. Melnajā kārbiņā ir nikotīna zelējamie maisiņi, kas ir farmācijas prece un kuru var iegādāties aptiekās. Pelēkajā kārbiņā ir patēriņa prece - nikotīna zelējamie maisiņi, kurus, piemēram, Norvēģijā var iegādāties pārtikas preču veikalos / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais