Armands Krauze: "Zemnieki" ar "zaļajiem" startēs atsevišķi, taču mūsu sadarbība turpināsies

© Ģirts Ozoliņš/F64

Saruna ar Armandu Krauzi, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju

Latvijas Zaļā partija (LZP) gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), pametot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Ko tas nozīmē Latvijas Zemnieku savienībai (LZP)? Kā turpmāk sadarbosieties vai ķīvēsieties ar LZP?

LZP vēlas iet citu ceļu, lai vēlēšanās gūtu labākus rezultātus. Mēs esam sadarbojušies ļoti labi gan pašvaldībās, gan Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā, taču 13. Saeimas vēlēšanās šai partijai kā atsevišķai vienībai rezultāti nebija sevišķi labi. ZZS frakcijā pašlaik ir tikai divi LZP deputāti. Bija arī trešā - Anda Čakša, kura aizgāja projām. Acīmredzot LZP vēlas startēt kādā citā politiskā spēkā un viņi redz, ka varēs iegūt vairāk mandātu nākamajā Saeimā un varēs realizēt savus “zaļos mērķus”.

Pēdējā laikā gan bija izveidojusies tāda situācija, ka LZS bija “zaļāk domājošāka” par LZP. LZS ir daudz zemkopju, kuriem zaļās idejas jāievieš dzīvē kopā ar sabiedrības noskaņojumu un Eiropas Savienības prasībām. Bieži vien bija tā, ka LZS pozīcija bija zaļāka nekā LZP. Varbūt tas viss LZP radīja vēlmi meklēt kādu citu veidu, kā darboties tālāk. Bet LZP ir mums bijuši labi sadarbības partneri, un cerams, ka arī turpmāk sadarbosimies.

Kā sadalīšanās atsevišķos spēkos ietekmēs ZZS frakcijas darbu Saeimā?

Tas būs jālemj frakcijas deputātiem. Parastā kārtība ir tāda, ka tie, kas aiziet no politiskā spēka, aiziet arī no frakcijas. Bet par to mēs runājuši vēl neesam.

Viens no iemesliem vai ieganstiem, ko nosauc LZP, ir nevēlēšanās sadarboties ar partiju “Latvijai un Ventspilij” (LunV) un tās līderi Aivaru Lembergu...

Jā, tāds arguments viņiem ir. Aivars Lembergs it kā nepietiekami iestājoties pret karu Ukrainā. Esmu paskatījies visas intervijas un rakstus, un nav vispār nekādu šaubu, ka Aivars Lembergs atbalsta Ukrainu un izsaka savu viedokli, kādā veidā labāk apturēt karu.

Līdz ar to LZP priekšsēdētāja apgalvojums, ka tas ir iemesls, lai ietu projām, neskan ticami. Tas ir formāls iemesls.

Pirms nedēļas pie LZS vadības vērsās LZP vadītājs Edgars Tavars ar oficiālu aicinājumu pēc 14. Saeimas vēlēšanām Zaļo un zemnieku savienībai neslēgt sadarbības vienošanos uz nākamajiem četriem gadiem ar partiju “Latvijai un Ventspilij”.

Partija LunV piedāvājumu slēgt sadarbības vienošanos ar ZZS uz nākamajiem četriem gadiem nav izteikusi, līdz ar to šāds jautājums par sadarbību līdz 14. Saeimas vēlēšanām nav ZZS darba kārtībā. Vienošanos par sadarbību var parakstīt tikai tad, ja tam piekrīt ZZS veidojošās partijas - gan LZS, gan LZP.

Pēdējā laikā ir notikušas vairākas ZZS veidojošo partiju un sadarbības partiju līderu sanāksmes gan Kuldīgā, gan Jaunmoku pilī un citur, kur LZP vadītājs Edgars Tavars uz tikšanos un sadarbību personīgi aicināja Latvijas Zemnieku savienības, “Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partijas pārstāvjus. Šajās tikšanās viennozīmīgi visas četras partijas pauda stingru apņēmību sadarboties priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikā.

Šajās sanāksmēs tika apspriesti vairāki premjera amata kandidāti - Viktors Valainis, Didzis Šmits un Raimonds Bergmanis, kuru kā premjera kandidātu ieteica partija LunV.

Ko darīs Liepājas partija, kas arī līdz šim ir bijusi ZZS sastāvdaļa?

Var saprast, ka Uldis Sesks, Māris Kučinskis un Liepājas partija kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un LZP veidos jaunu politisku apvienību. Gan aizkulisēs, gan arī publiskā telpā ir izskanējis, ka šo spēku atbalstīšot Uldis Pīlēns un Māris Martinsons.

Cik tur taisnības, pagaidām nav zināms. Iespējams, šodien būs preses konference, un tad jau redzēsim, vai tajā būs Pīlēns, Martinsons vai vēl kāds cits.

Ir virkne jautājumu, kuros ZZS frakcijas iekšpusē nebija manāma nesaprašanās un visi deputāti vienoti kritizēja valdošo koalīciju. Piemēram, grozījumi ostu likumā, par kuriem vēl būs lieta Satversmes tiesā. Vai LZS un LZP sadarbība šādos būtiskos jautājumos turpināsies?

Jā, sadarbība ir bijusi, un tā turpināsies. Mums jau ar Latvijas Reģionu apvienību arī ir bijusi sadarbība - arī šai partijai ideoloģija ir līdzīga mūsējai. Es neredzu nākotnē problēmas ar sadarbību. ZZS vienmēr ir aizstāvējusi nacionālās intereses, vietējos uzņēmējus un iestājusies par tradicionālām vērtībām. Šo pozīciju ZZS ieturēs arī turpmāk. Ja LZP, Liepājas partija un Latvijas Reģionu apvienība domās, runās un strādās saskaņā ar šādu pozīciju, nekādu sadarbības problēmu būt nevar.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais