Jānis Jenzis: Tūrisms un restorāni ir pirmais, uz ko cilvēki sāk taupīt. Mums rudenī neklāsies viegli

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Saruna ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi

15. jūnijā notika Latvijas Restorānu biedrības biedru kopsapulce, kurā jūs prezentējāt savu redzējumu par paveikto un vēl darāmo nozarē. Biedrība atskatījās uz aizvadītajiem sērgas gadiem un sprieda par izaicinājumiem šā gada rudenī. Kādi ir secinājumi?

Ļoti negribas raudāt. Laikam citām nozarēm esam jau apnikuši, jo arī citas nozares skar tās pašas nelāgās parādības, kas mūs. Īpaši jau pandēmija nodarīja daudz ļauna tūrismam, viesmīlībai, satiksmei. 1. aprīlī, kad tika atcelti ierobežojumi, šķita, ka varēsim uzelpot, bet 24. februārī sākās karš Ukrainā.

Tas ļoti ietekmē to segmentu mūsu uzņēmējdarbībā, kas saistās ar organizēto tūrismu, ar tūristu grupām - gan atpūtas, gan biznesa tūristiem. Martā sākās tūristu grupu atcelšanas lavīna. Rietumu un citas pasaules tūristiem šķita, ka karš ir pārāk tuvu Latvijai un šeit uzturēties būs bīstami.

Nu bet individuālais tūrisms ir, ārzemnieki ir manīti Rīgā un Latvijā, kolēģi strādā.

Ēdināšanas nozarē pašlaik ir jūtams darbaspēka trūkums - trūkst gan kvalificētu, gan nekvalificētu darbinieku. Ļoti labi pavāri pandēmijas laikā ir pārkvalificējušies un dara citus darbus, baidoties no jauna sērgas viļņa rudenī, no neziņas un nestabilitātes. Liela daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm tāpēc, ka tur bija mazāki, īslaicīgāki ierobežojumi, mazākas vakcinācijas prasības.

Inflācijas apstākļos uzņēmējam sadārdzinās visi resursi un arī darbaspēks kļūst dārgāks. Protams, priecājos, ka labi pavāri saņem lielākas algas, kas ir konkurētspējīgākas Eiropā. Bet strauja cenu palielināšana ēdināšanas uzņēmumos nav iespējama, jo cilvēku pirktspēja neaug tik strauji, tūristu ir maz. Daudz straujāk aug energoresursu, degvielas, pārtikas produktu izmaksas. Daži kolēģi atrod iespēju palielināt cenas, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Lielākā daļa ēdināšanas uzņēmēju pašlaik mēģina kā nebūt noturēties, izmisīgi saglabāt savu uzņēmumu.

Par 20 eiro vairs nesanāk pat 10 litri degvielas. Cilvēki gan tāpat ceļos, taču nebrauks vairs tālu. Cik lielā mērā tas ietekmēs kempingus, restorānus un kafejnīcas dažādās pilsētās?

Par to varētu būt pētījums... Bet skaidrs, ka ietekmēs un ietekmē.

Degvielas cenas ir mežonīgi augušas, un cilvēki vairs nevar atļauties ceļot tik daudz kā agrāk. Arī pārtikas cenas aug, tāpēc ļaudis biežāk pusdieno mājās, nevis restorānā. Tūrisms un restorāni ir pirmās nozares, uz kurām sāk taupīt. Varbūt skaistumkopšana un vingrošana cieš mazāk, jo frizūru vajag un formā būt gribas.

Viesmīlības nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecībā 2016. gadā bija virs 2%, bet tagad ir mazāk nekā 1%. Tas ir liels kritums...

Jā, tā ir. Bija 2% no IKP, tagad ir 1%. Jāņem gan vērā, ka viesmīlības nozare ir cieši saistīta un ietekmē daudzas citas nozares - tūrismu, transportu, tirdzniecību.

Bet rudenī draud vēl lielāks kritums... Ukrainas karš, neraža Dienvidamerikā un ASV sola globālu pārtikas krīzi.

Vai Latvijas Restorānu bizness var atrisināt pasaules pārtikas krīzi?

Krīzi nevar. Bet varbūt restorāni var rudenī dalīt trūkumcietējiem bezmaksas zupu?

Laikam tā būs akūta problēma. Nesen žurnālisti no televīzijas raidījuma “Bez tabu” intervēja mani par skatītāja ziņojumu, ka viņš redzējis slimnīcas ēdnīcā pensionāru pāri, kas ēd vienu zupiņu uz abiem. Un jautājums bija, vai ēdināšanas uzņēmumos nav pārāk lielas cenas. Man nācās stāstīt, ka pastāv zupiņas cenas veidošanās mehānisms, kurā ietverta pārtikas produktu cena, komunālie maksājumi, īres maksa, iekārtu amortizācija, darbaspēka un pievienotās vērtības nodokļi. Līdz ar to nav tā, ka ēdināšanas uzņēmumi uzliek pārmērīgas cenas, lai pensionāri nevarētu atļauties dārzeņu zupiņu. Bet taisnība, ka visneaizsargātākie sabiedrības slāņi, pensionāri, daudzbērnu ģimenes, mazu algu saņēmēji no inflācijas cieš visvairāk. Kad sākās karš Ukrainā, man gribējās teikt, ka sērgas pandēmija salīdzinājumā ar nākamo krīzi šķitīs kā maza bērna šļupsti. Tik tiešām pārtikas krīze skars arī Eiropu un Latviju, un cenas būs vēl daudz lielākas.

Kādi ir restorānu un viesmīlības nozares ieteikumi krīzes mazināšanā?

Kad sākās energoresursu krīze, mēs vedinājām ņemt par paraugu Polijas piemēru un samazināt PVN pārtikai. Es saprotu, ka valstij ir nepieciešami nodokļu ieņēmumi, taču krīzes situācijā, kad aug cenas, diezin vai ir pareizi censties iekasēt vairāk un vairāk. Jāveido tas mehānisms tā, lai mazinātos inflācija. Šādu viedokli mēs sniedzām Ekonomikas ministrijai.

Nepieciešams samazināt PVN arī ēdināšanai. Daudzas valstis Eiropā ir to izdarījušas. Arī Lietuvā tas tika darīts pandēmijas seku mazināšanai. Ja PVN tiks samazināts pārtikai, tikai loģiski būs to samazināt arī ēdināšanai. Citādi būs tā, ka tas pats produkts, kas veikalā tiek pārdots ar 5% PVN, kafejnīcā vai restorānā būs ar 21% PVN. Tātad pieaug par 16%. Tas nav īsti pareizi.

Šīs valdības laikā ir vērojami lēmumi, kas ir vairāk politiski, ne ekonomiski.

Izskatās, ka Krišjāņa Kariņa (JV) valdība sniedz mērķētu atbalstu trūcīgām iedzīvotāju grupām, bet nodokļiem skarties klāt vēl negrasās.

Jā, izskatās, ka līdz vēlēšanām, ja neatgadīsies kāds brīnums, valdība neriskēs ar dinamiskiem ekonomikas ietekmēšanas līdzekļiem.

Vai Ukrainas bēgļi strādā Latvijas ēdināšanas uzņēmumos?

Mūsu nozarē ir labi noorganizēta Ukrainas bēgļu iesaiste darbos. Apmēram trešdaļa bēgļu no tiem, kas ir atraduši darbu, strādā ēdināšanā.

Vismaz 80% restorānu Latvijā kases aparātus rotā uzlīmīte ar firmas nosaukumu, kas ir Krievijas uzņēmums, kurš nodrošina kases aparātus ar programmatūru. Turklāt firmas dibinātāji ir sestajai sankciju paketei pakļauta Krievijas banka un viena sankcijām pakļauta fiziska persona. Vai par to nav bažu?

Es domāju, ka problēmu nebūs - programmatūra ir iegādāta sen pirms kara, un tā ir prece, kas jau ir nopirkta. Pašlaik ir viena Igaunijas firma, kas prezentē savu risinājumu kases aparātiem. Ir arī vietējie risinājumi, Latvijas firma. Uzņēmējiem jāizpēta šie piedāvājumi.

Ko iesāksiet, ja vecā sērga rudenī būs atpakaļ? Vai varbūt mērkaķu bakas izplatīsies?

Mēs sākam kustināt to jautājumu, ka vajadzētu izstrādāt šā rudens scenāriju. Citādi var iznākt tā, ka Veselības ministrija teica, ka nevakcinētie varēs strādāt mūžu mūžos, bet pēc tam visu aiztaisīja ciet. Tā kā sērga nav vairs pirmo gadu, šīs lietas vajadzētu laikus prognozēt. Uzņēmējiem arī vajag tā kā plānot savas darbības.

Pagājušā gada vasarā mēs rakstījām Ekonomikas ministrijai un Veselības ministrijai lūgumus izplānot rudens scenārijus. Veselības ministrija mums neatbildēja un pauda, ka nevakcinētie varēs strādāt. Bet pēc tam sākās “vaļā un ciet”, “ciet un vaļā”, kas katastrofāli ietekmēja mūsu biznesu. Igaunijā un Lietuvā nebija tik ilgi un skarbi ierobežojumi. Latvijas ēdināšanas biznesam pagājušais gads bija sliktāks nekā 2020. gads, bet Latvijas tūrisma nozare bija vienīgā Eiropas Savienībā, kurai gads bija ar negatīvu bilanci ierobežojumu dēļ.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais