Saruna ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu
Vai būs izglītības darbinieku streiks? Kad tas būs? Vai varbūt vēl iespējams kāds kompromiss ar valdību un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM)?
Kompromisiem mēs vienmēr esam atvērti. Par savām prasībām mēs esam informējuši politiķus un ierēdņus. Taču ir jau pagājis diezgan ilgs laiks, bet no viņu puses neesam pamanījuši nekādu vēlmi panākt kompromisu - nekas vispār netiek piedāvāts. To apliecina arī izstrādātais informatīvā ziņojuma projekts par darba slodžu un darba samaksas jautājumiem. 21. jūlijā bija sanāksme, un mēs pārliecinājāmies, ka IZM dokumenta projekts neparedz laika ietvaru, kādā visiem pedagogiem tiks risināta slodžu sabalansēšana, bet parādās tikai daļai - kādiem piecu gadu griezumā, kādiem trijos gados, bet ne visiem. Spriežot pēc dokumenta projekta, arī darba samaksa nav paredzēta konkurētspējīga, jo aprēķini veikti, ņemot šā brīža grafika pēdējo soli. Tātad skolotājiem minimālā samaksa (pirms nodokļiem) ir 900 eiro. 2023. gadā paredzēts pieaugums līdz 976 eiro un tā uz priekšu. Līdzīgi ir arī ar pirmsskolas iestāžu pedagogiem. Mūs nesadzird.
Līdz ar to mēs neatceļam uzsākto streika procedūru. Augusta vidū paredzēta LIZDA padomes sēde, un mēs lemsim par organizatoriskām lietām - kad sāksim, cik ilgi, kādā formā. Līdz tam laikam apzināsim viedokļus, kā labāk streikosim - varbūt atsevišķās izglītības pakāpēs, varbūt visi kopā uzreiz. Diemžēl pašlaik nav nekāda tāda pavērsiena, lai mēs varētu izvairīties no streika.
Vai skolotāju un bērnudārzu audzinātāju atalgojumā joprojām ir ļoti lielas atšķirības starp Rīgu un reģioniem? Vai nav tā, ka tālākā Latvijas novadā bērnudārza audzinātājai 800 eiro ir sapnis, bet Rīgā to pašu darba apjomu audzinātāja bez 2000 eiro negrib veikt?
Jā, atšķirības ir. Un pat viena reģiona ietvaros un vienas pašvaldības ietvaros. Jo algas apmēru ietekmē skolēnu skaits. Jo līdz šim “nauda sekoja skolēnam”. Tagad gan no 1. septembra būs mazliet cits princips - cik skolēnu ir pašvaldībā. Varētu cerēt, ka būs lielāks vienlīdzīgums, bet to mēs vēl redzēsim - kā pašvaldības lems.
2000 eiro “uz rokas” skolotāji vai bērnudārza pedagogi nesaņem. Ir varbūt vietas, kur skolas administrācija saņem, bet ne skolotāji. Jo lielāka alga, jo lielāka ir arī slodze un lielāks skolēnu skaits klasē.
Vienai daļai skolotāju algas ir puslīdz ciešamas, bet vai alga ir vienīgais faktors, kas izraisa protesta noskaņojumu?
Arodbiedrībai (LIZDA) nereti pārmet, ka mēs jau tikai par naudu un naudu. Mēs nenoliedzam, ka atalgojums ir būtisks. Taču alga nav vienīgais, kas pedagogam vajadzīgs.
LIZDA ir veikusi pētījumu, kurā piedalījās vairāki tūkstoši respondentu. Izrādās, ka pedagogam un viņa darba prestižam ir vajadzīgas četras lietas: darba samaksa, sabalansēta darba slodze, sabiedrības attieksme, viedoklis, kas ietver arī pedagoga tiesības, kā arī profesionālais atbalsts (metodiskie līdzekļi, profesionālās pilnveides kursi). Starp šiem četriem jautājumiem bija tikai dažu procentu atšķirība.
Pašlaik protesta noskaņojumu ietekmē arī valsts pārvaldes attieksme. Likums paredz, ka ir jābūt nākamā perioda grafikam par pedagogu atalgojumu un slodzēm. Likuma normas nav atceltas, tomēr likums netiek pildīts. Valdības un parlamenta pārstāvji vēl atļaujas pateikt, ka visu ir izdarījuši. Tā ir sabiedrības maldināšana. Mums ir grūti novadīt savu vēstījumu līdz sabiedrībai, jo lielākā daļa sabiedrības ir dzirdējusi tikai to, ka skolotājiem no septembra būs algas pielikums. Par ko tagad tiek celti nemieri?
Bet šī streika procedūras uzsākšana ir par visām lietām kopumā - mēs prasīsim, lai likums tiek ievērots, lai šī valdība pilda pašu pieņemtās izglītības attīstības pamatnostādnes. Pedagogi cīnās gan par savām profesionālajām interesēm, gan par politiskās kultūras uzlabošanos, gan arī par nākamo paaudžu interesēm. Jo pretējā gadījumā skolēni, kas mācās vai uzsāk mācības, iegūs ar aizvien zemākas kvalitātes izglītību.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece jūnijā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē nāca klajā ar piedāvājumu pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%. Bet tajā pašā brīdī kļuva zināms, ka gada inflācija maijā ir 16,9%. Tātad pedagoga algas pieaugums jau uz starta līnijas tālu atpaliek no dzīves dārdzības pieauguma...
Jā, diemžēl situācija ir šāda. Mūsu arodbiedrība piekrita šādai summai 2022. gadā, un mums jātur dotais vārds un jāpieturas pie valdībā apstiprinātā. Pašlaik ir tā, ka atalgojums nekompensē cenu kāpumu. Ne velti Eiropas Savienības valstīs tiek analizēti pirktspējas paritātes rādītāji, kas Latvijā ir ļoti zemi. Mēs valdības pārstāvjiem norādījām uz to, ka cenas ir strauji kāpušas. Sākumā tā bija kovida ietekme, bet tagad to ietekmē karš Ukrainā. Politiķi, ja viņi gribēja, tad varēja pielikt vairāk naudas klāt. Taču tādas ir politiskās prioritātes - būs nozares, kurās finansējums būs ievērojami lielās, kamēr izglītībai tas necik liels nebūs.
Mēs informēsim gan savus biedrus, gan tos, kas nav mūsu nozarē strādājošie, par finansējuma sadalījumu. Un cilvēki varēs veikt secinājumus, kad ies pie vēlēšanu urnām. Neviens neliedza piešķirt vairāk!
Mēs noteikti nepiekritīsim tam, ko piedāvā valdība 2023. gadā - pielikt pie 900 bruto algas tikai 76 eiro.
Skolu skolotājiem tā ir zemākā mēneša darba alga. Pirmsskolas iestāžu pedagogiem ir atšķirīgs darba algas apjoms un stundu skaits. Mēs ministrijai norādām, ka algas pielikums būs par mazu un nesamērīgs ar jau šodienas cenām.
Mēs redzam sekas, kādas rodas tad, ja politiķi daudzu gadu garumā nerisina problēmas, uz kurām norāda arodbiedrība - skolotāju “izdegšana”, izglītības kvalitātes pazemināšanās, skolotāju trūkums dabaszinātnēs un arī citos priekšmetos utt.
Parlamentam un ministrijai ir bijis pietiekami daudz laika, lai risinātu algu, slodžu un attieksmes jautājumus. Pedagogu saime ir ļoti pacietīga, taču, ja lemj par streika procedūras uzsākšanu, tad vadzis tik tiešām ir lūzis, visa pacietība ir izsmelta - visvairāk tieši pirmsskolas iestāžu pedagogiem, kuri ir gatavi galējai protesta akcijai. Problēmu nerisināšana steidzami ar lielām investīcijām var novest pie sistēmas sabrukuma - ja nebūs vairs kas māca. Var, protams, mācīt attālināti, taču nekas nevar aizvietot klātienes mācības - tādas, kādām tām būtu jābūt.
Būs jāpacīnās arī par ministres Anitas Muižnieces attieksmes maiņu, taču redzam, ka viņa kāpj uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem viņas priekšgājēji. Nereti attieksme ir bijusi tas, kas pieliek pēdējo punktu un pamudina pedagogus uz aktīvu protestu.
Vai ir zināmas IZM prioritātes 2023. gadam? Ir, piemēram, ziņa, ka IZM iesniegusi pieprasījumu 2023. gada budžeta prioritātēs iekļaut pētniecības platformas izveidi, kura pievēršas 20. un 21. gs. Latvijas vēstures pētniecībai, komunikācijai un pētniecības cilvēkkapitāla ataudzei. Pētniecības programmas koncepts izstrādāts ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju.
Šim nolūkam ik gadu vajadzēs 600 tūkstošus eiro. Bet kas vēl ir zināms par prioritātēm?
Par prioritārajiem pasākumiem mūsu rīcībā ir tik vien informācijas, kas atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos. Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē nevienam no sociālajiem partneriem netika sniegta informācija, ko kura ministrija ir pieprasījusi. Pieteikumi bija jāiesniedz līdz 30. jūnijam, taču esmu pārliecināta, ka IZM nav pieprasījusi pietiekamā apmērā, lai nodrošinātu sabalansētu slodzi un pietiekamas algas pedagogiem. Darba grupa, kas tika izveidota, lai risinātu šos jautājumus un izstrādātu priekšlikumus, joprojām turpina darbu. Pēdējā darba grupas sanāksmē vēl tika apspriesti dažādi scenāriji un varianti. Tikai augustā plānots iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu par slodžu un algu jautājumiem.
Ko ministrijā uzskata par muļķiem? Sociālie partneri ļoti labi zina, kā notiek budžeta izstrādes process. Nauda bija jāpieprasa līdz 30. jūnijam.
Ministrijas pārstāvji un ministres biroja pārstāvis Jānis Ozols savulaik sacīja, ka skaidrība būs maija sākumā. Pēc tam tika solīts, ka būs jūnija vidū. Pašlaik ir jau jūlija otrā puse, bet vēl nav skaidrības!
Tas apstiprina, ka IZM pret šiem jautājumiem izturas vieglprātīgi.
Bija jau ļoti labas iestrādes pēc citiem naudas aprēķina principiem, kas apmierināja sociālos partnerus, taču šai ministrei tas nederēja - viņa šīs iestrādes izmeta papīrgrozā un uzsāka kaut ko jaunu. Bet IZM nav jaudas, nav kapacitātes veikt aprēķinus.
Turklāt, kā izrādās, pastāv ļoti lielas problēmas ar statistiku izglītības jomā.
Mums ir bijusi atsevišķa sanāksme ar Centrālo statistikas biroju, kur apstiprinājās, ka pastāv lielas problēmas ar skolotāju uzskaiti. Tāpēc varbūt IZM nevar sarēķināt to, ko viņiem vajag sarēķināt.
Un aprēķinu metodika ir nekorekta, ko apstiprināja pat ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija OECD.
LIZDA neatkāpsies! Mēs prasīsim, lai aprēķinos dati ir korekti un lai šī valdība pieturas pie pašas lemtā.
