Virspriesteris Nikolajs Tihomirovs: Lai Ziemassvētkos mūsu sirdis piepildās ar nesatricināmu mieru, gaišu prieku un pateicību Dievam!

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Klāt pareizticīgo Ziemassvētki. “Neatkarīgās” saruna ar virspriesteri Nikolaju Tihomirovu par svētku aktualitātēm.

Kādu vēsti šogad vēlaties pateikt pareizticīgajiem?

Šajās gaišajās un priecīgajās dienās mēs pārdzīvojam mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Piedzimšanu.

Tie ir garīgie Svētki, kad mēs kopā ar svētajiem Eņģeļiem priecājamies par Pestītāja atnākšanu pasaulē. Garīgā priekā, lūgšanās pārdzīvojam un paklanāmies silītē guļošajam Kristum Bērniņam, kuram atnesīsim mūsu dāvanas - labsirdību, lēnprātību, pazemību, atturību, miesas un dvēseles šķīstību, nemitīgas lūgšanas un žēlsirdību. Piepildīsim savu dzīvi ar labiem darbiem un žēlastību!

Šajā ārkārtīgi nemierīgajā laikā, kad iet bojā cilvēki un līst nevainīgas asinis, mums īpaši jālūdzas pasaulē atnākušajam Pestītājam un mūsu Kungam Jēzum Kristum par mieru Ukrainā, par ievainotajiem, cietušajiem, bēgļiem.

Stiprināsimies mīlestība, dziļā savstarpējā sapratnē, lai mūsu sirdis piepildās ar nesatricināmu mieru, gaišu prieku un pateicību Dievam!

Kā pareizticīgie sagaida Ziemassvētkus, kādas tradīcijas piekopj, ko liek galdā?

Kristus Piedzimšanas Svētki ir garīgie svētki, un tiem jāgatavojas ar gavēni, lūgšanām, jānāk pie grēksūdzes un Dievgalda, lai šķīstām dvēselēm un sirdīm sagaidītu Kristus Iemiesošanās Svētkus.

Dievnamos un mājās uzstādām un pušķojam eglītes.

Svētdienas skolās gatavojam priekšnesumus, kas slavina Kristus Piedzimšanu, māca mīlēt Dievu un līdzcilvēkus, būt par priekšzīmi ticībā un mīlestībā.

Mēs gatavojam dāvanas bērniem un tuviniekiem. Svētku mielastu gatavojam, pieturoties ģimeņu tradīcijām.

Svētku priekšvakarā un pašā svētku dienā ejam lūgties baznīcās.

Pašā svētku dienā apciemojam vecākus, radus, slimniekus.

Kādā statusā pašlaik ir Latvijas Pareizticīgā baznīca?

Pagājušajā gadā pēc Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas bija veiktas izmaiņas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā.

Šīs izmaiņas likumdošanas ceļā noteica Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu kā autokefālās Baznīcas statusu, noteica, ka tā ir neatkarīga no jebkādas citas ārpus Latvijas esošas Baznīcas varas.

Ministru kabinets griezās pie patriarha Kirila ar aicinājumu izsniegt Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai autokefālijas Tomosu.

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncils praktiski vienbalsīgi atbalstīja Ministru kabineta aicinājumu patriarham Kirilam izsniegt Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai autokefālijas Tomosu un lūdza apmierināt Ministru kabineta aicinājumu.

Latvijas Valsts prezidents apliecināja metropolītam Aleksandram, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca var rēķināties ar valsts atbalstu autokefālas Baznīcas statusa nostiprināšanā.

Likumdošanā noteiktais autokefālās Baznīcas statuss nozīmē, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas Baznīcas varas.

Likumā noteiktā statusa maiņa nekādā mērā nemainīja un neietekmēja pareizticīgo ticību, dogmas, Baznīcas liturģisko dzīvi, kalendāra stilu, sakrālo liturģisko valodu, rituālus, tradīcijas un iekšējo baznīcas dzīvi

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais