Martins Gauss: Latviešiem jālepojas ar savu nacionālo lidsabiedrību

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.

Intervijas pirmā daļa lasāma šeit.

2019. gada 23. jūlijā “airBaltic” emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru procentu likme ir 6,75%. Nākamgad pieci gadi būs apritējuši. Dzirdēju, ka gatavojaties emitēt jaunu obligāciju laidienu 300 miljonu eiro vērtībā? Vai taisnība, ka plānots emitēt obligācijas ar 12,5% likmi?

Jā. 2024. gada jūlijā būs jāatpērk šīs piecgadīgās obligācijas. Izlaidīsim jaunas obligācijas un par daļu no iegūtās naudas apmaksāsim iepriekšējās. Nevaru apgalvot, vai likme (jaunajam laidienam) būs 12,5%, bet varu pateikt, ka vairāk nekā 10%. Tā ir taisnība. Mūsu biznesa plānā ir ierakstīts, ka ar jaunā laidiena obligācijām nosegsim iepriekšējās, un vēl mums parādīsies papildu līdzekļi darbības nodrošināšanai. Diemžēl kapitāla tirgus šobrīd ir tāds, ka jāoperē ar šādām augstām procentu likmēm. Kad būs emitēts akciju laidiens un iegūti līdzekļi, varēsim sākt akcijas kotēt biržā un piesaistīt privāto kapitālu, un tad valsts savas kapitāla daļas varēs pārdot. To plānojam īstenot līdz 2026. gadam.

Vai jaunā laidiena obligāciju emitēšanai valsts garantijas nebūs vajadzīgas?

Tas nav iespējams, jo šādas garantijas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības nosacījumiem. Šīs obligācijas iegādāsies privātie investori.

Emitējot jaunās obligācijas, iegūsiet papildu līdzekļus. Kur tos tērēsiet - pirksiet jaunas lidmašīnas? Dzirdēju, Rīgā būvēsiet jaunu angāru par 60 miljoniem?

(Rāda mapes ar plāniem un aprēķiniem.) Galvenās ieguldījumu pozīcijas būs angārs un lidmašīnu iegādes, esošo lidmašīnu ekspluatācijas izdevumi un citi izdevumi uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Viss notiks atbilstoši attīstības plānam, kas šobrīd ir nodots Eiropas Komisijai. Mēs turpināsim plānoto flotes palielināšanu līdz 50 lidmašīnām 2024. gadā. Mums ir nepieciešami līdzekļi, lai turpinātu attīstīties arī pēc tam. Pašreizējie rādītāji ir labāki, nekā tika prognozēts iepriekš. Noslēgsim iepriekšējo gadu nevis ar 469, bet ar 500 miljoniem eiro ieņēmumu. Arī šogad visi rādītāji ir labāki, nekā tika prognozēts. Līdz ar to prasīt no valsts atbalstu mums nav nedz tiesību, nedz arī pamata.

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Izmantosim [no obligācijām iegūtos] līdzekļus, lai realizētu attīstības plānus un pēc iespējas ātrāk varētu kotēties biržā. Gala datums ir 2027. gads, plānojam biržā ieiet jau 2024. vai 2025. gadā. Tas arī varētu būt brīdis, kad valsts varētu pārdot savas kapitāla daļas.

Arī mūsu darbību ir ietekmējis karš. Ukrainas un Krievijas virzienā reisi netiek veikti. Austrumu virziens ir slēgts. Taču, sadarbojoties ar “Lufthansa” un SAS, varam izmantot “airBaltic” lidmašīnas pārējos virzienos.

(Norāda uz MK slēgtajās sēdēs prezentētajiem materiāliem, kurus nedrīkstot rādīt.) “airBaltic” strādā pie attīstības plāna pēc 2026. gada. Tiek izskatīta attīstība četros dažādos virzienos - papildu lidmašīnu iegāde, pāreja uz videi draudzīgākām elektriskajām lidmašīnām, angāra būvniecība, kā arī “Starlink” satelītu iegāde un uzstādīšana lidaparātiem, kas ir visas nozares nākotne. Svarīgākais, ko teicu valdībai, prezentējot šo stratēģiju, ir tas, ka turpmāk “airBaltic” neies pie valdības un nelūgs naudu. Turpmāk “airBaltic” ņems naudu no kapitāla tirgus.

Kāpēc būvējat angāru par 60 miljoniem, nevis par četriem miljoniem?

Tas būs Baltijas valstīs lielākais šāda tipa angārs. Mums lidmašīnu apkopei nepieciešams angārs divdesmit vietām. Šajā jaunajā angārā būs vieta astoņām lidmašīnām. Mums nepieciešams angārs liela izmēra lidmašīnām. 60 miljoni ir tikai indikatīvās izmaksas. Tā ir summa, par ko tika sludināts konkurss. Mēs centīsimies uzcelt lētāk. Šo angāru mēs būvēsim tieši Latvijā, nevis Lietuvā vai Igaunijā. Projektētāji jau strādā pie angāra projekta. Ceram, ka 2024. gada sākumā iemūrēsim pamatos kapsulu un uzsāksim būvdarbus. Būvniecības projektu ceram noslēgt 2024. gada beigās. Bez šī vēl neuzbūvētā angāra mūsu rīcībā ir arī divi citi no privātajiem īrēti angāri. Līdz šim mums sava angāra nav bijis. Esam spiesti apkalpot savus lidaparātus zem klajas debess. Angāra būvniecības projekts ir ievilcies uz septiņiem gadiem zemes iegādes dēļ. Tā nav “airBaltic” vaina, ka zeme nav iegādāta.

Prasību standarti paredz, ka pirms izlidošanas lidmašīnām jāveic dažādas pārbaudes un nelieli apkopes darbi, bez kuriem nav ļauts pacelties gaisā. Daļa no šiem darbiem ir obligāti jāveic iekštelpās. Tas viss paredzēts mūsu attīstības plānā. Būvniecības darbus mēs neplānojam veikt par nodokļu maksātāju naudu. Gadā no pasažieriem mēs ieņemam 500 miljonus eiro. No tiem mēs varam finansēt tālākos attīstības plānus. 2020. gadā to nevarējām darīt, jo bija ieņēmumu kritums kovida dēļ. 2021. gadā tupinājās dažādi ierobežojumi, tādēļ šos līdzekļus nācās lūgt valstij.

Jūs rādījāt foto, kur redzams, kā parakstāt kontraktu ar “SpaceX”. Jums tagad ir kontrakts ar “SpaceX” un 2024. gadā būs arī savs angārs. Vai tas nozīmē, ka “airBaltic” pasažieriem jau tuvākajā nākotnē būs iespēja doties ceļojumā orbītā ap Zemi, uz Mēnesi, Marsu?

Kosmosā mēs varbūt nelidosim, bet tiem, kuri lidos mūsu reisos, būs labāks internets. Ir runa par “Starlink” satelīta sistēmu iegādi, kas lidojumos ļaus nodrošināt labākas kvalitātes internetu. Jaunajā angārā mēs nodarbināsim 500 augsti kvalificētu inženieru un tehnisko speciālistu, kuriem tiks nodrošinātas sociālās garantijas un kuri maksās valstij nodokļus. Plānots, ka līdz gada beigām pieaugs darbinieku skaits no 2240 līdz 2500 darbiniekiem. Mūsu kolektīvā strādā ne tikai inženieri, bet arī starptautiskas klases vadītāji, lidmašīnu piloti. Tāpat mūsu uzņēmumā strādā 70 IT speciālistu, viņi visi saņem cienīgas algas un ir lietpratēji savā jomā. Augstas klases speciālisti tiek nodarbināti tieši šeit, Latvijā, nevis Igaunijā, Lietuvā vai Vācijā. Tas varētu iedvesmot arī mūsu darbinieku bērnus, kuri šobrīd vēl mācās skolā, sapņo kļūt par pilotiem un varbūt arī kādu dienu doties kosmosā, pateicoties tieši “airBaltic” - uzņēmumam, kurš varētu attīstieties arī šajā virzienā. Pagājušā gada laikā “airBaltic” papildus darbā pieņēma 1000 darbinieku.

Tiekšanās pēc pasaulē labākā varētu būt skaidrojums, kādēļ esat iegādājušies piecus “Audi e-tron” markas elektroauto, katru par 100 000 eiro? Tie taču nav paredzēti “airBaltic” pasažieriem, bet gan “airBaltic” menedžmentam?

Saistībā ar uzņēmuma ilgtspējīgas darbības stratēģiju mums ir savi uzdevumi, to skaitā CO2 emisijas samazināšana. ES emisiju kvotu ietvaros esam iegādājušies emisiju sertifikātus par kopējo vērtību 23 miljoni eiro gadā. Mūsu uzdevums ir panākt, ka līdz 2050. gadam uzņēmumā nav CO2 emisijas. Mums ir izstrādāta stratēģija - mazāk izmantosim plastmasas izstrādājumus, samazināsim elektroenerģijas patēriņu, apkures izmaksas. Elektroauto ir viens no pasākumiem, kā samazināt emisijas. Tie tiks izmantoti ne tikai vadības, bet arī uzņēmumu apkalpojošā personāla vajadzībām. Ja paraugāmies uz izmaksām, tās ir zemākas nekā “Volkswagen Passat” dīzeļa noma.

Nomas līgums ir izdevīgs, pateicoties tam, ka tie ir mazāk populāri “Audi” modeļi, jo tie ir elektroauto. Paredzēts kopskaitā iegādāties 13 auto, par kuriem līzings noslēgts uz trim gadiem. Par šo tēmu arī no valdības puses ir bijuši jautājumi. Darījums netiks segts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no uzņēmuma ieņēmumiem.

Jaunā angāra celtniecība varētu būt viens no apliecinājumiem tam, ka jums ir labas attiecības ar lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņas kundzi? Vai bieži tiekaties un kur tiekaties - Berlīnē vai Rīgā?

Viņa strādāja “airBaltic”, kad es šeit ierados 2011. gadā. Es saprotu, ar ko ir motivēts jūsu jautājums. Klīst runas un ir dažādas sazvērestības teorijas par to, ka mēs būtu tikušies Berlīnē. Berlīnē nekad ar Lailu Odiņu neesam tikušies. Viņa, bijusī “airBaltic” darbiniece, ir attīstījusi lidsabiedrību “Azerbaijan Airlines”, viņai ir plaša starptautiska pieredze. Viņai nav viegli vadīt lidostu “Rīga”, uzņēmumu, kas 100% pieder valstij. Mēs kā lielu uzņēmumu vadītāji regulāri tiekamies, lai apspriestu ar darbu saistītos jautājumus. Turklāt viņa ir latviete un runā latviski atšķirībā no manis. Laila ir arī ļoti jauks cilvēks, kuru es pazīstu jau daudzus gadus. Par mani jau daudzi saka: “Cik šausmīgi - viņš nerunā latviski!”

Galvenais jautājums: internetā lasāms, ka “Ryanair” izpilddirektors Maikls O’Līrijs pagājušajā finanšu gadā nopelnījis aptuveni 975 000 eiro. Jums alga gadā bijusi tikai 828 000 eiro.

Jā, bet es neesmu Maikls O’Līrijs.

Jā, bet vai naudas nav par maz, vai izdodas savilkt galus kopā? Nauda vajadzīga bērniem, sievai, vēl vajadzīgs arī kaut kur ieinvestēt?

(Rāda no interneta datus par aviācijas izpilddirektoru kopējiem kapitāliem - Maiklam O’Līrijam - 847 miljoni.) Man šādas rocības nav. Neesmu tik turīgs tādēļ, ka Maikls O’Līrijs vada daudz lielāku uzņēmumu ar daudz lielākiem ieņēmumiem. “Ryanair” ir viens no rentablākajiem uzņēmumiem Eiropā, un tas ir akcionāriem ļoti izdevīgs uzņēmums, kurā ir izdevīgi ieguldīt, jo tas nes labu peļņu. Es nezinu, kāda alga ir Maiklam O’Līrijam. Varu komentēt tikai savu algu, jo to es precīzi zinu. Tā arī ir ļoti skrupulozi atspoguļota ikgadējās deklarācijās. Deklarāciju aizpildīšanas īpatnību dēļ tā ir svārstījusies. Tā bija 1,3 miljoni, pēc tam 1,1 miljons un tad kovida gadā nokritās līdz 600 tūkstošiem. Savukārt 2021. gadā tā palielinājās līdz 800 tūkstošiem. Saprotu, ka ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir liela interese par manu algu un to, kā tā veidojas un par ko es to saņemu. Taču nevajag domāt, ka neesmu gana pārticis un turīgs cilvēks, neskatoties uz to, ka man ir trīs bērni un ir bijušas divas šķirtas laulības. Man ir bijusi pietiekami veiksmīga starptautiska karjera, kuras laikā ir uzkrāti pietiekami līdzekļi, lai dzīvotu pārticīgu dzīvi. Ir dzīvoklis Rīgā, māja Priedainē, ir īpašumi Itālijā, Austrijā, Minhenē. Kā saka - dzīvei līdzekļu pietiek.

Ja runājam par pašreizējo algu, tā ir samazinājusies par pusmiljonu. Tādas ir Eiropas Savienības prasības jeb ierobežojumi. Tie attiecas uz visu ES aviācijas un līdzīga tipa uzņēmumu vadītājiem, kuru vadītie uzņēmumi ir no valsts saņēmuši kovida atbalstu. Kamēr šis saņemtais atbalsts, 340 miljoni, lai segtu zaudējumus saistībā ar kovidu, netiks atmaksāts, mana alga nepieaugs atpakaļ līdz iepriekšējam līmenim.

Gan valdes, gan padomes algas tiek noteiktas, pirms tam veicot pētījumu, kuru sagatavo ārpakalpojuma sniedzējs. Tiek pētītas algas līdzīgos amatos starptautiskos uzņēmumos. Kad tiek lemts par manu algu, “airBaltic” padome balstās tieši uz šo pētījumu. Šāds pētījums tiek gatavots ik reizi, kad ir jāparaksta jauns darba līgums ar mani. Jūs redzējāt attēlu, kurā bija redzams, ka 2019. gadā mana alga bija zem vidējās algas nozarē. Pētījums nepieciešams ne tikai tādēļ, lai man noteiktu algu, bet arī lai saprastu, kāds naudas apjoms būtu jāmaksā, piemēram, ja kādu dienu Martins Gauss aizietu bojā vai arī nebūtu spējīgs strādāt un vajadzētu piesaistīt kādu citu cilvēku tam pašam amatam. Protams, ja es vadītu “Lufthansa” vai SAS, tad tā būtu cita alga, jo tie ir cita izmēra uzņēmumi.

Man ir vadības pieredze un ir bijusi arī pieredze darbā kā pilotam kapteinim. Jebkurā brīdī es varētu arī atsākt strādāt par pilotu, kurš pelna no 160 līdz 180 tūkstošiem gadā. Es esmu nolidojis vajadzīgās 8000 stundas. Kopsummā esmu pārvadājis pusmiljonu pasažieru, esmu bijis gan palīgpilots, gan mācību pilots. Pilota licence man ir kopš 1992. gada. 12 gadus dažādos amatos strādāju kompānijā “British Airways” - lidojumu vadībā gan kā pilots, gan kā kapteinis. Nozarē man ir plašas zināšanas. Ja ar mani kaut kas notiktu, protams, varētu piesaistīt arī Maiklu O’Līriju, kurš arī nav slikts speciālists, taču viņam, visticamāk, pēc šiem standartiem būtu jāmaksā daudz lielāka alga.

Ja runājam par maniem bērniem, es bērnu priekšā lepojos ar saviem sasniegumiem. Es neesmu nekāds blēdis, bet cilvēks, kuram ir starptautiska pieredze, kura vārds starptautiski ir augstu vērtēts un cienīts, un šī reputācija ir ārkārtīgi būtiska arī pašam “airBaltic”. Vadības standarti, kurus es šeit esmu ieviesis, kamēr es šeit būšu, netiks pazemināti.

(Rāda balvu.) Saņēmu balvu kopā ar “Lufthansa” kravu pārvadājumu vadītāju. Tas ir milzīgs pagodinājums. Šogad šos apbalvojumus ir saņēmuši divi vācieši. Citā kategorijā šo apbalvojumu saņēma “Wizz Air” padomes priekšsēdētājs Bils Frenks. “American Airlines” arī saņēma vienu no balvām. Bet, jebkurā gadījumā, ar šo balvu tiek atzīts, ka esmu viens no izcilākajiem šajā nozarē, un tas ir būtiski arī Latvijai. (Rāda video no apbalvošanas ceremonijas.)

Neskatoties uz to, ka Latvijā pret mani ir nievājoša attieksme un saņemu daudz kritikas, starptautiskie apbalvojumi liek just lepnumu par padarīto darbu. Tā bija tāda kā “Oskara” balvas pasniegšanas ceremonija. Man par godu tika sarīkots improvizēts salūts. Tas bija milzīgs gods ar “Lufthansa” vadītāju Karstenu Šporu saņemt šo balvu. Uz balvu pjedestāla vienā rindā nostājās “AirBatic” un “Lufthansa”.

Kad parādījās kritika presē (domāta “www.nra.lv” aptauja par M. Gausa algu), daudzi “airBaltic” darbinieki bija gatavi cīnīties pret šo nomelnošanas kampaņu. Arī darbinieki jūtas lepni par šāda veida balvām. “airBaltic” augstu vērtē arī ārpus Latvijas, un arī daudziem latviešiem šī ir sirdij tuva nacionālā lidsabiedrība. Var jau vīpsnāt par šādiem apgalvojumiem. Kad, piemēram, latvieši aizlido uz Grieķiju uz divām nedēļām atvaļinājumā ar ģimeni un pēc tam, atgriežoties mājup, kāpj “airBaltic” lidmašīnā un viņus sveicina dzimtajā valodā, sakot “labrīt”, cilvēku sirdis atplaukst, viņu sejās parādās smaids. Daudziem, aizbraucot no Latvijas, nacionālā lidsabiedrība kļūst sirdij daudz tuvāka. Tāpēc ir sāpīgi ne tikai darbiniekiem, bet arī “airBaltic” vadībai klausīties stāstus par to, ka mēs esam kaut kāds melnais caurums, kurā tiek bērta nodokļu maksātāju nauda. Jāatceras, ka mēs tomēr esam starptautiski veiksmīgs uzņēmums, viens no labākajiem zīmoliem Latvija. Latviešiem, kuru skaits ir tuvu diviem miljoniem, vajadzētu justies lepniem par savu uzņēmumu, kas tik veiksmīgi darbojas starptautiskā biznesā. Mēs esam labākais aviācijas uzņēmums Baltijā. Mums ir modernākās lidmašīnas, vieni no labākajiem pakalpojumiem. Nav pamata nejusties lepniem!

Vēl viens precizējošais jautājums. Jūs ieminējāties, ka Latvijas sabiedrībā ir nosodošs viedoklis par to, ka jūs nemākot latviešu valodu. Dīvaini. Runājot latviski, jutu, ka jūs diezgan labi sapratāt, ko saku. Vai tas nozīmē, ka esat ļoti viltīgs un patiesībā mākat latviešu valodu, bet to neizrādāt?

Jā. Ir dzirdēti dažādi pārmetumi un tiek uzskatīts, ka es necienu latviešu valodu. Bet tā nav taisnība. Iedomājieties, ja es kā starptautiska uzņēmuma vadītājs iznāktu publikas priekšā un sāktu stomīties latviešu valodā. Mani uzskatītu par atpalikušu muļķi, ja es mēģinātu stāstīt latviešu valodā, piemēram, kā mēs nodrošinām reisus no Rīgas uz Minheni. Nespējot izteikties pietiekami precīzi, es radītu nekompetenta cilvēka priekšstatu. Tādēļ es runāju angļu valodā. Protams, mana dzimtā valoda ir vācu valoda. Izglītību esmu ieguvis Vācijā un vācu valodā runāju ļoti labā līmenī. Taču saziņas valoda, kuru esmu izvēlējies, lai komunicētu ne tikai ar darbiniekiem, bet arī ar citiem, ir angļu valoda.

Ja runājam par lojalitāti Latvijai, kad Latvija svinēja sava valstiskuma simtgadi, es kopā ar ģimeni piedalījos šajās svinībās. Šeit man pieder zeme un dzīvoklis. Šeit es maksāju nodokļus. Nodokļos ik gadu valstij samaksāju aptuveni 400 000 eiro. Es šeit ēdu restorānos. Uzturos arī Minhenē, taču šobrīd mana dzīve ir ļoti cieši saistīta tieši ar Latviju. Protams, ja mana dzīvesbiedre būtu latviete un bērni būtu latvieši, tad es noteikti latviešu valodu izmantotu daudz vairāk un latviešu valodu būtu apguvis daudz augstākā līmenī. Visus šos vienpadsmit gadus esmu cītīgi strādājis uzņēmuma interesēs. Internetā neatradīsiet nevienu bildi, kur es ballētos. Nedēļā strādāju no 50 līdz 70 stundām. Ja es neesmu Latvijā, tad esmu vai nu ASV, vai Āzijā, vai Minhenē. Es nevēlētos ar savām vājajām latviešu valodas zināšanām radīt nekompetenta starptautiska uzņēmuma vadītāja iespaidu. Divas reizes mēģināju latviešu valodu iemācīties kopā ar skolotāju, taču šīs cerības atmetu, jo neizdevās iemācīties pietiekami labā līmenī, lai varētu vest sarunas par dažādām ar uzņēmuma darbību saistītām tēmām latviešu valodā. Aiz cieņas pret latviešu valodu reiz nolasīju latviešu valodā iepriekš sagatavotu runu Latvijas Valsts prezidentam. Tur visi aplaudēja. Nevar mani apsūdzēt necieņā pret latviešu valodu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.