Pēteris Apinis: Kariņa laiks Brīvības bulvārī 36 tuvojas noslēgumam

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Par katastrofāli zemo finansējumu veselības aprūpei, par sekām, ko šis “finansējums” radīs, par to, kad beigsies nauda medicīnai, par politisko lūzeru piketiem, par cigaretēm, kas saīsina mūža ilgumu par desmit gadiem, un kāpēc Latvijai ir apnicis Kariņš – saruna ar ārstu, sabiedrisko darbinieku, TV raidījuma vadītāju Pēteri Apini.

7. martā pie Saeimas protestēja apvienības “Par” aktīvisti, iestājoties pret veselības zemo finansējumu. Aiz Saeimas durvīm bija sākušās debates par jauno budžetu...

Pikets - īstajā laikā, jo par veselības ligām visvairāk personīgi atbildīgs ir parists Daniels Pavļuts. Īpaši vajadzēja uzsvērt, ka kopš pagājušā gada mediķiem ir nesamaksāti aptuveni 120 miljoni eiro par veiktām analīzēm, slimnieku ārstēšanu slimnīcās, ģimenes ārstu pakalpojumiem. Šī nauda būs jāmaksā no jau tā plānā 2023. gada budžeta. Pavļuta viedā vadībā ir saslēgti līgumi par jaunu e-veselību, celtniecības projektiem, dažādām sabiedriskām aktivitātēm, ievērojami paplašināts apmaksājamo pakalpojumu loks, kas noēdīs veselībai paredzēto naudu šogad un vēl nākamos gadus.

Tad, kad mēs satraucamies par milzīgo ārējo parādu, ko Kariņa iepriekšējā valdība sarūpēja mūsu bērniem un mazbērniem, mēs piemirstam par iekšējo parādu - valsts neapmaksātajiem rēķiniem. Domāju, ka iekšējais parāds veselības aprūpē ir vismaz 8%, un to vajadzētu pieplusot pie šī gada deficīta. Lielā mērā - paldies Pavļuta paristiem.

Esmu pārliecināts, ka Pavļuta sāktā e-veselības reforma nozīmēs tikai jaunus tēriņus, taču nekādus ieguvumus veselībai. Ja tam vēl pieskaita milzīgo mirstību kovida laikā, izgāzto vakcināciju, pārmērīgos vakcīnu iepirkumus, vakcinācijas biroju ar zelta podiem, nekompetentām “čiksēm” - vakcinācijas organizatorēm, vakcināciju kapu svētkos un krāmu tirgū, tad Pavļuts ar lielu atrāvienu ir sliktākais ministrs Latvijā jebkad un jebkurā jomā. Paristu protesta zemteksts mums ir skaidrs: “Mīļā tauta, nekad vēlēšanās neļauj pavļutistiem atgriezties politikā.”

Politisko lūzeru piketi varētu kļūt par tradīciju.

Ar nepacietību gaidu “konservatīvo” protesta demonstrāciju pret iznīcinātajām ostām un dzelzceļu, pret autopārvadātāju karteli. Protams, neatsverams būtu Šuplinskas protests pret labojumiem augstskolu likumā, Bordāna mītiņš pret paša radīto haosu tieslietās, brāļu Ģirģenu organizēta tautas manifestācija pret kukuļņemšanu policijā, kā arī Riekstiņa dumpis, aicinot finansēt tautas sportu un Olimpisko komiteju. Īpašs žanrs būtu akcijā savākt Kaimiņa partijas atliekas.

Tas, protams, ir jautri. Bet tevi taču arī satrauc nepietiekamais veselības jomas finansējums.

Tu izvēlējies ļoti maigu apzīmējumu “satrauc”. No fiskālā viedokļa naudas veselībai ir ievērojami mazāk nekā 2020., 2021. un 2022. gadā, bet uzkrātie parādi - milzīgi, cilvēkdeficīts dramatisks, birokrātija pārmērīga, Veselības ministrija neprofesionāla, pati sistēma balstīta uz dārgu ārstēšanu slimnīcā, nevis profilaksi un relatīvi pieejamu ģimenes medicīnu.

Augustā nauda beigsies laboratoriskiem izmeklējumiem, septembrī - speciālistiem un radioloģiskai izmeklēšanai, oktobrī - slimnīcām hronisku pacientu ārstēšanai, novembrī - NMPD. Tas ir optimistiskais scenārijs.

Un tomēr - medicīna nav nauda. Šie jēdzieni nav sinonīmi. Šobrīd visi runā tikai par naudu, turklāt ļoti virspusēji. Brīnos par cilvēkiem, kas spriež par budžetu, to neizlasot. Valsts budžets arī ir māksla, bet šobrīd vismaz veselības jomā ir haoss. Tur lielā mērā vainojami visi pēdējie ministri, kas tīši vai netīši padzina visus vairāk vai mazāk zinošos jomas profesionāļus no medicīnas vadības un Veselības ministrijas. Ministrijas finanšu vadība ir haosa aģentūra.

Tev datorā ir viss veselības jomas budžets, bet tu apgalvo, ka medicīna nav nauda.

Pauls Stradiņš reiz teica, ka medicīna ir amats, māksla un zinātne.

Medicīna ir cieņa, izpratne un mīlestība pret cilvēka veselību un dzīvību, sapratne par sociālajām determinantēm, cilvēka fizioloģiju un slimības patofizioloģiju.

Manuprāt, medicīna vispirms ir zināšanas, kas jāapgūst visu mūžu. Veselības organizācija un sabiedrības veselība ir zinātne, kas jāmācās daudzus gadus, visu mūžu, nevis jāatnāk no zaglīga politpulciņa caur savām nepiepildītajām politiskām ambīcijām, jānobungo uz klavierēm ungāru maršs un jādara viss, kas ienāk prātā.

Kas veselības ministram būtu jādara?

Jānoliek medicīna ar kājām uz zemes. Būtiskākais rādītājs veselības aprūpē ir veselības pakalpojuma pieejamība. Jo attīstītāka un demokrātiskāka valsts, jo mazākas atšķirības pieejamībā starp turīgo un mazturīgo, veco un jauno, slimo un veselo, centrā vai perifērijā dzīvojošo.

70% no visām vizītēm un konsultācijām Latvijā veic ģimenes ārsti. Bet no plānā veselības budžeta ģimenes medicīna un primārā aprūpe saņem tikai nedaudz vairāk par 6% naudas. Ja mums nebūs normāla skrīninga caur primāro aprūpi, zaļais vēža koridors nekad nestrādās. Ja senioram nebūs regulāri izmērīts asinsspiediens, holesterīna skaitļi, cukura līmenis, ja hipertonija, hierholesterinēmija un diabēts nebūs kompensēti, mums allaž būs sliktākie dzīvildzes rādītāji.

Primārā aprūpe plašākā nozīmē jeb - kā es un PVO to vēlētos nosaukt - “Universal Health Coverage” mūsdienās nenozīmē ģimenes ārstu ar termometru, recepšu paciņu un fonendoskopu ap kaklu. Ģimenes ārsta praksei jābūt komandai, kas spēj aktīvi komunicēt ar visiem praksē reģistrētiem pacientiem, kā rāda pasaules pieredze - uzsvars uz laboratoriskiem izmeklējumiem.

Primārā aprūpe nozīmē mainīt pacienta ļaunos ieradumus (smēķēšana jebkurā gadījumā saīsina cilvēka dzīvi par desmit gadiem vismaz), tā nozīmē rūpes par pacienta fizisko un garīgo veselību. Latvijas variantā tas nozīmētu fizioterapeitu un psihiskās veselības māsu ģimenes ārsta komandā, arī sadarbību ar farmaceitu.

Ļoti labi primārajā aprūpē iederas pediatri, kam visi pacienti praksē ir bērni, bet lauku rajonos šādas prakses nav iespējamas, un, dzimstībai vēl vairāk samazinoties, drīz jau pediatri nebūs vajadzīgi vispār.

Kā tu to grasies ieskaidrot veselības ministrei Meņģelsonei?

Manu interviju taču izlasīs arī Līga Meņģelsone, vai ne? Veltījums viņai: Līga, tu vari kļūt par visu laiku labāko veselības ministri, ja izkvēpināsi birokrātiju no primārās aprūpes un atdosi ģimenes ārstu prakses medicīnai. Tev ar rīkojumu jāaizliedz visi nejēdzīgie žurnāli, veidlapas, atskaites un cits iekures materiāls, kas šobrīd ar iepriekšējo ministru nesapratni ģimenes ārstiem aizņem vismaz četras stundas dienā.

Šķiet, ka Līgai Meņģelsonei nāksies diferencēt samaksu ģimenes ārsta darbam. Latvijas lauki izmirst, un zinu tādus apgabalus Latgalē, kur ģimenes ārstam nav iespējams pierakstīt praksē vairāk par 600 pacientiem, līdz ar to - nav iespējams uzturēt praksi. Būtu jāatrod iespēja attālos, mazapdzīvotos un tajā pašā laikā - plašos Latvijas nostūros ģimenes ārstam maksāt ar nopietnu koeficientu, pretējā gadījumā cilvēki vienkārši paliek bez aprūpes.

Saeimas deputāte Ingrīda Circene TV24 pavēstīja, ka ģimenes ārstiem būtu jāstrādā astoņas stundas dienā.

Precizēsim - viņa ir praktizējoša ginekoloģe un trīskārša veselības ministre. Viņa ļoti labi saprot, ka ģimenes ārstiem šobrīd ir uzkrauta tāda birokrātija, ka viņi strādā dienā vismaz 12 stundas.

Ingrīdas Circenes īpatnējie paziņojumi liecina, ka “Jaunā Vienotība” nojauš Kariņa alošanos un izprot problēmas veselības budžetā. Un kā jau šajā politpulciņā pieņemts - laikus meklē vainīgo. Izskatās, ka JV par vainīgajiem centīsies uzdot ģimenes ārstus. Parādīsies lasītāju vēstules ar pastāstiem, kur kāds ģimenes ārsts bijis rupjš vai izrakstījis nepareizo diklofenaku. Parādīsies “pētniecisko žurnālistu” murgi un mēģinājumi izspiest no ģimenes ārsta darba nespējas lapu. Ingrīda Circene šajā TV24 raidījumā bija pilnīgi neiederīga, labi to apzinājās, bet centās noturēt partijas līniju.

Atgriezīsimies pie naudas. Reiz bijām kādā reprezentatīvā pasākumā, kur pasākuma vadītājs aicināja visus elektroniski atbildēt uz jautājumu: “Vai tā ir taisnība, ka, ieguldot vairāk naudas veselības aprūpē šodien, izdevumi nākotnē būs mazāki?” Vairums čakli atbildēja apstiprinoši. Tu demonstratīvi balsoji “pret”. Kāpēc? Ja jau mums šodien būtu vairāk naudas, ārsti ātrāk diagnosticētu vēzi, sirds mazspēju, un ārstēšana būtu lētāka.

Veselības aprūpe lētāka nekļūs nekad. Mēs runājam par zālēm, savukārt jauneklīgais sanāksmes vadītājs domāja ibuprofēnu un C vitamīnu, bet es - CAR - T šūnas. CAR - T ir adaptīvās imūnterapijas veids, kurā izmanto autologas ģenētiski inženierētas pacienta T šūnas. Tā ir izcila iespēja ārstēt limfoblastisko leikēmiju, limfomu un mielomu, lasītājiem teiksim - asins vēzi. Šo CAR - T izmaksas vienam pacientam ir aptuveni 200 000 eiro par vienu kvalitatīvi nodzīvotu dzīves gadu. Vienkāršoti - kopš šī brīža daudzus gadus šī pacienta ārstēšana būs ļoti dārga.

Vēl viens piemērs - CSL hemofilijas B gēnu terapija maksā 3,5 miljonus eiro, taču ar vienu reizi var izārstēt šīs hemofilijas slimniekus.

Medicīnā rodas jaunas tehnoloģijas, zāles un diagnostikumi. Prasības pret sterilitāti un zāļu drošību pieaug. Onkoloģiskie pacienti vairs nenomirst, bet dzīvo ilgāk nekā 10 gadus, un viņu ārstēšana ir ļoti dārga. Stāsti par to, ka veselības aprūpe kļūs lētāka, ir muļķības.

Tu to stāsti kādā līmenī - par cilvēku, valsti vai pasauli?

Par visu kopā. Sabiedrības veselības globālas attīstības un medicīnas zinātnes panākumu dēļ strauji pieaug katra cilvēka dzīves ilgums un sabiedrības iedzīvotāju mūža garums kopumā. Sabiedrībā pieaug vecu ļaužu īpatsvars. Veselības aprūpē dominē vecu hronisku iedzīvotāju ārstēšana. Novecošanai ir nozīmīgas konsekvences.

Pirmā - medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami. Otrā - katrs indivīds mūsdienās pretendē uz ļoti lielu kopējās naudas daudzumu, lai pagarinātu savu dzīvi, un neatkarīgi no valsts ekonomiskās bagātības medicīnas sektorā katastrofāli sāk trūkt naudas.

Trešā - jebkurš resurss - vai tās ir mediķa zināšanas, intuīcija, pieredze, darba laiks, telpas, aparatūra, medikamenti, nauda, kas tiek ieguldīta veselības aprūpē, specifiskajā profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā, pagarina cilvēka dzīves ilgumu un uzlabo dzīves kvalitāti.

Ceturtā ir medicīnas pamatparadokss - jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvos ilgāk, jo lielāki resursi būs vajadzīgi veselības aprūpei.

Ko varam secināt? Visās valstīs, kas nonāk šajā ekonomiskās attīstības stadijā, sākas iedzīvotāju strauja neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes finansēšanu. Globālajā ekonomikā pēdējos četrdesmit gadus medicīnas īpatsvars strauji pieaug, un līdzīgi tas ir arī Latvijā. Pasaulē kopumā medicīnai un veselības aprūpei tērēto līdzekļu kopapjoms pieaug par 3-5% gadā, tātad ievērojami straujāk nekā visas zemeslodes ekonomiskais kopprodukts.

Mums vienīgajiem veselības finansējums iet mazumā?

Nē. Proporcionāli samazinoties finansējumam no solidāra fonda, kas Latvijas gadījumā ir valsts budžets, pieaug izdevumi ģimenes budžetam jeb personīgajam maciņam. Ļaudis šogad vairāk tērēs savus personīgos līdzekļus laboratoriskiem un vizuālās diagnostikas izmeklējumiem, kā arī konsultācijām pie speciālistiem. Tie, kam naudas nebūs, gaidīs aptuveni par mēnesi garākās rindās nekā pērn.

Bet tad, kad šo aksiomu saviem vārdiem Meņģelsone centās pateikt Ministru kabineta sēdē, Kariņš pārbolīja acis un uzbļāva viņai, lai beidz īdēt.

Kariņa uzbrēciens Līgai Meņģelsonei ir vērtējams no diviem skatpunktiem. Kariņš šo uzbraucienu bija gatavojis, izvēlējies epitetus ar uzsvaru uz īdēšanu, un uzbrēciena mērķis bija pazemot “Apvienoto sarakstu” (AS). Bija skaidrs, ka AS savai veselības ministrei palīgā netrauksies, Smiltēns un daži ministri savu iesildīto krēslu nepametīs, Saeimā balsos kā pionieri, čakli apgūstot krupju rīšanas pamatus.

Bet šim uzbrēcienam ir arī cits aspekts. Uzbrēciens bija nelaikā, visai psihopātisks, balss aizlūza, un falsets atgādināja spiedzienu. Skatītājiem kļuva skaidrs, ka Kariņa laiks Brīvības bulvārī 36 tuvojas noslēgumam, jo premjers ir noguris, nobijies, neziņā par šā gada valdības darbību, plāniem un valsts finansēm.

Visvairāk problēmu sagādāja Kariņa iepriekšējais Ministru kabinets, sasolot milzu naudu visām nozarēm, turklāt - pat negrasoties solīto pildīt. Pavļuts, Muižniece, Eglītis, Bordāns, Golubeva, Plešs devās politiskās vēstures aizmirstībā, bet Kariņš pats no ministru rindām izstūma vienīgo, ko varēja saglabāt kā līdzvainīgo - Jāni Reiru.

Un te nu Krišjānis nonāca strupceļā - uz iepriekšējo valdību vainu nogrūst nevar, un visas valsts nelaimes nāk pār viņa galvu. Patīk kādam vai ne - Kariņš Latvijai ir apnicis, bet pats viņš nav spējīgs restartēties. Būtu labi Kariņu vēlēt par eiroparlamentārieti, valsts prezidentu vai NATO ģenerālsekretāru, bet kā Latvijas premjerministrs viņš strauji noriet.

Es domāju, ka skolotāju streiks ir nenovēršams, un tas nebūs vērsts pret Andu Čakšu, bet pret Kariņu. Vēl trakāk - skolotāji netieši solidarizēsies ar Andu. Gluži kā ārstiem un medicīnas māsām tagad - pēc Kariņa uzbrēciena daudz mīļāka un simpātiskāka ir kļuvusi Līga Meņģelsone.

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece paziņoja, ka streikos.

Lai streiko. Nekas slikts no viņas streika nenotiks, ja vien kāds cits ģimenes ārsts streika laikā pieskatīs viņas pacientus. Bet vēl labāk būtu, ja streikotu valdība un ministrijas, streikotu Valsts ieņēmumu dienests - un streikotu kādu pusgadu vai vismaz mēnešus trīs. Netraucētu uzņēmējiem. Šāds streiks varbūt apturētu ekonomisko kritienu. Latvijā streiku var organizēt tikai arodbiedrība. Tiklīdz lēmumu par streiku pieņems Valdis Keris, raudzīsim - kā un ko viņam palīdzēt.

Allaž esi aizrāvies ar sabiedrības veselības glābšanu. Kas šobrīd ir aktuāls?

Tabakas smēķēšanas sērga. Pieaug bērnu skaits, kas ar elektroniskām cigaretēm vai karsējamo tabaku pievienojas smēķētāju pulkam, taču ļoti ātri pāriet uz cigaretēm.

Tabakas industrija ir atradusi metodi - rīkot Saeimas tukšdiskusijas: kāda smēķēšana labāka, kāda sliktāka. Tas būtu apmēram tāpat kā diskutēt - kāda pašnāvība labāka - lēkt no 20. vai 10. stāva.

Šobrīd Latvijas Saeimai būtu četri galvenie uzdevumi: pirmkārt, izņemt cigaretes no lielveikalu kasēm un jebkādiem pārtikas veikaliem, cigaretes nav pārtika, bet cilvēka veselību graujoša un nāvi veicinoša narkotika.

Otrkārt, palielināt akcīzes nodokli vismaz atbilstoši inflācijas līmenim - lai cigarešu cena pieaug vismaz kā pienam - pusotras reizes, bet naudu, atbilstoši likumam, novirzīt onkoloģisko slimnieku ārstēšanai.

Treškārt, apturēt kovida likumu labojumus, kas atļauj alkoholu un cigaretes pasūtīt internetā. Ceturtkārt, kriminalizēt elektronisko smēķēšanas iekārtu pildīšanu ar sintētiskiem opioīdiem un narkotiskām vielām. Skolās jau šobrīd caur tabakas dūmiem bērni tiek piesaistīti narkomānijai. Diemžēl tabakas industrijas spēki ir pieauguši, bet cīnītāju skaits pret šo nāvējošo ieradumu - samazinājies.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.