Izņemot “Jauno vienotību”, neviens nevēlējās uzņemties atbildību par valdības vadīšanu, tomēr valdība Latvijai ir nepieciešama – jāstrādā kopā ar tiem, kas to vēlas darīt; Latvijas ekonomikai augšupeju var nodrošināt mūsu resursu, īpaši intelektuālo, efektīva izmantošana, par šīm un citām tēmām saruna ar Eiroparlamenta deputāti (“Jaunā vienotība”) prof. Inesi Vaideri.
Kāda jēga bija mainīt valdību, ja tā paliek “Jaunās vienotības” vadībā? Ko valdības maiņa, precīzāk, politisko partneru maiņa, dos valsts attīstībai?
Šeit ir vajadzīga neliela atkāpe. Pārbīdes koalīcijā sākās ar prezidenta vēlēšanām. Lai gan nesaskaņas bija jau ilgāku laiku, tās īpaši iezīmējās, kad triju partiju koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta kandidātu. “Apvienotais saraksts” ātri izvirzīja savu kandidātu un paziņoja, ka mūsu sākotnēji atbalstītais Egils Levits viņiem nav pieņemams. Līdz ar to viņi sāka vilkt sarkanās līnijas, un tas jau bija nopietni. Tajā pašā laikā izdevās vienoties ar “Progresīvajiem” un ZZS par prezidenta ievēlēšanu. Tagad neviens nenoliegs, ka prezidenta izvēle ir bijusi ļoti veiksmīga, jo Rinkēvičs ir gudrs, darbīgs, arī ļoti patriotisks cilvēks, kas ir tuvs tautai. Pēc tam, lai aktivizētu koalīcijas darbu, toreizējais premjers Kariņš piedāvāja, manuprāt, ļoti veiksmīgu risinājumu - Nacionālajai apvienībai ieņemt brīvo ārlietu ministra amatu, kas viņiem ļautu strādāt saviem vēlētājiem būtiskā jomā, savukārt “Apvienotais saraksts”, kas vienmēr uzsvēruši savu kompetenci ekonomikas jautājumos, pārņemtu Ekonomikas ministriju, bet “Jaunā vienotība” - VARAM. Tā vietā, lai pieņemtu šo racionālo piedāvājumu, bijušie koalīcijas partneri to noraidīja. Līdz ar to sākās runas par paplašināšanu. Diemžēl iepriekšējie partneri noraidīja iespēju strādāt ar ZZS un “Progresīvajiem”. Arī man “Progresīvie” nav tā mīļākā partija, viņiem ir idejas, kas vērtējamas kā ļoti kreisas. Piemēram, pagājušogad Ņenaševa paziņoja, ka Latvijā visiem latviešiem būtu jāzina krievu valoda. Kāpēc? Es šo jautājumu pagrieztu otrādi - visiem krieviem un citu tautību pārstāvjiem Latvijā ir jāzina latviešu valoda. Viņiem ir bijusi arī neviennozīmīga nostāja par Krievijas agresiju Ukrainā. Taču man liekas, ka “tēvzemieši” valdībā tieši šādas nepieņemamas idejas varēja neitralizēt. Un nav jau arī tā, ka “Progresīvajiem” nebūtu arī labu, talantīgu cilvēku. Gan jau, ka ir.
Tagad nevis Nacionālajai apvienībai, bet jums būs jāstrādā ar Ņenaševu.
Tā ir piespiedu izvēle. Valdība ir vajadzīga, un pašlaik tā ir vienīgā valdība, kādu ir iespējams uzbūvēt “Jaunās vienotības” vadībā. Es neteikšu, ka esmu sajūsmā par šo koalīciju, bet izskatās, ka tā būs darbotiesspējīga.
Varbūt “Jaunajai vienotībai” vajadzēja aiziet opozīcijā?
Atcerieties, ka katrai frakcijai bija iespēja izvirzīt premjera kandidātu, arī NA, AS un pat Šleseram. Tomēr neviens negribēja uzņemties atbildību, izņemot “Jauno vienotību”, jo Latvijai vajadzīga rīcībspējīga valdība. Ja visi aizies opozīcijā, kurš vadīs valsti?!
Vai “Jaunās vienotības” sadarbība ar ZZS un Lembergu vai viņa ēnu jūs uztrauc mazāk nekā sadarbība ar “Progresīvajiem”? Vēl nesen “Jaunās vienotības” politiķi runāja par oligarhu ietekmi.
Pašlaik Lemberga ēnas un viņa ietekme man šķiet stipri pārspīlētas. Varbūt ZZS frakcijā ir deputāti, kuri Lembergam ir kaut ko parādā, bet to es tiešām nezinu. Bet pats Lembergs - viņš tagad iesaistīts tiesas procesos un būtībā jau notiesāts. Nezinu, ko viņš varētu ietekmēt. Jāskatās, ko ZZS gatavi darīt un izdarīt. Cik man ir zināms, par darāmajiem darbiem vienošanās ir notikusi visai raiti. Savukārt par ZZS reputācijas uzlabošanu jārūpējas viņiem pašiem.
Jūsu prognoze - cik ilgi pastāvēs Siliņas valdība, ņemot vērā to, ka tā ir kompromisu valdība?
Tik, cik es pazīstu Siliņas kundzi, viņa ir ļoti piemērota premjeres amatam - gan gudra, gan arī spējīga efektīvi darboties. Viņa paveica ļoti lielu darbu, izveidojot “Jaunās vienotības” Saeimas vēlēšanu programmu, kad nācās vienot cilvēkus un viņu idejas partijas ietvaros. Viņa būs laba vadītāja. Manuprāt, valdība būs spējīga strādāt. Cik ilgi tā pastāvēs - to gan neņemos teikt.
Taču personīgi atbalstījāt viņas kandidatūru premjera amatam?
Mēs valdē atbalstījām vienprātīgi. Jā. Viņa ir spējīga, ļoti spējīga.
Visa jūsu komanda ir pieredzējusi. Kāpēc, piemēram, jūs ar lielāku gan politiķa, gan ekonomista pieredzi nevirzījāt sevi par premjeri?
Man vēlētāji ir devuši svarīgu mandātu pārstāvēt viņus Eiropas Parlamentā, un šeit man ir ļoti daudz darāmā, ko arī turpināšu veikt. Jā, mūsu partijā ir vairāki cilvēki, kuri varētu vadīt valdību, bet vienmēr jāizšķiras par vienu kandidātu, un, manuprāt, esam izdarījuši ļoti veiksmīgu izvēli. Svarīgs bija Evikas Siliņas pēdējo gadu darbs, viņa labi pārzina valsts pārvaldi un spēs valsti vadīt. Šis priekšlikums nāca no mūsu partijas vadītāja puses, un mēs to arī atbalstījām.
Sociālajos tīklos tika apspriesti reputācijas jautājumi saistībā ar Siliņas kundzi. Vai jūs nesaredzat riskus un problēmas, jo premjera amats tomēr ir ļoti svarīgs?
Tas ir pilnīgs absurds, manā skatījumā tie ir vienkārši apmelojumi. Es arī atbalstu tos Saeimas kolēģus, kas aizsūtīja pieprasījumu drošības institūcijām izmeklēt šos apgalvojumus. Evika Siliņa ir cienījams ģimenes cilvēks, trīs bērnu māte. Viņa ir bijusi advokāte, un, ja Siliņas kundze kā advokāte ir aizstāvējusi kādu, kuram nav laba reputācija, tad to nevar attiecināt uz viņu pašu. Advokātam nākas strādāt ar dažādiem cilvēkiem, nav iespējams vienmēr izvēlēties, ko aizstāvi, jo ir arī valsts ieceltie advokāti. Bet, ja Siliņas kundzi sāk aizvainot tāpēc, ka viņa ir sieviete, runājot par apģērbu vai frizūrām, tas tiešām nav pieņemami. Labāk lai runā par Trampa vai Borisa Džonsona frizūru, tur ir ko apspriest, vai ne tā?
Par nodokļiem un ekonomiku. Jūsu viedoklis par solidaritātes nodokli bankām. Latvijas komercbanku peļņa šogad divarpus reizes palielinājās, līdz pat 350 miljoniem eiro. Vai Lietuvas piemērs ar solidaritātes nodokļa piemērošanu nav iedvesmojošs? Vai mums nav laiks paņemt arī kaut ko bankām, ne tikai turpināt tās barot gandrīz no katras ģimenes kabatas?
Tas ir sarežģīts jautājums, jo saduras tirgus ekonomika ar tās regulēšanu. Tirgus ekonomikā konkurencei un brīvai uzņēmējdarbībai ir liela nozīme. Tāpēc radīt noteikumus, kādos darbojas bankas, ir ļoti grūti. Mēs Eiropas Parlamentā jau vairākus gadus diskutējam par nodokli, ko piemērotu liela mēroga finanšu darījumiem, tiešā veidā neskarot klientus. Būtu vislabāk, ja visām bankām Eiropas Savienībā būtu vienādi konkurences nosacījumi, bet vienoties ir grūti. Ja katra valsts piemēro savus nodokļus, tad var notikt arī banku pārbēgšana no vienas valsts uz otru. Tas ir risks. Taču es ļoti stingri uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir vajadzīga rīcība, šis, sauksim to par solidaritātes nodokli, vai es labāk teiktu - banku virspeļņas nodoklis. Bankas pieprasa augstus procentus par izsniegtajiem kredītiem, bet vienlaikus ļoti maz maksā par noguldījumiem, tā veidojas šī pārmērīgā virspeļņa. Noguldītāji būtībā ir iesprostoti ļoti sliktos nosacījumos, turpretim kredītprocenti, ko bankas iekasē, ir kļuvuši zvērīgi augsti. Tādēļ šādos apstākļos ir nepieciešama iejaukšanās. Gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir pieredze, veidojot šos nodokļus, kas mums jāņem vērā. Finanšu ministrija ļoti nopietni strādā ar šo jautājumu. Cilvēki gan sāk satraukties, vai tas neatsauksies uz viņu maksājumiem, bet, rīkojoties pārdomāti, šo ietekmi var novērst. Visas bankas, kas darbojas Latvijā, jānostāda vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Un atklāti jāpasaka - bankas Latvijā pašlaik jūtas pārāk ērti un pienācīgi nedara savu darbu. Banku uzdevums ir kreditēt mājsaimniecības un uzņēmējus, bet bankas to neveic pietiekami. Pārmērīgā peļņa ir jāierobežo, tad, cerams, arī bankas sāks vairāk konkurēt par klientiem un kreditēt par pieņemamiem kredītprocentiem, kas palīdzēs mūsu tautsaimniecībai attīstīties straujāk.
Ja jūs esat par, tad tas nozīmē, ka “Jaunā vienotība” virzīs šo jautājumu?
Jā, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Paredzēts, ka turpmāk kredītiestādēm būs jāveic uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums 20% apmērā par iepriekšējā gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale. Aplēses liecina, ka šādi varētu iegūt aptuveni 140 miljonus eiro, kas būtu vērā ņemams ieguvums svarīgiem jautājumiem valsts budžetā un tautsaimniecības attīstībai.
Finanšu ministrija strādā arī pie kārtējās nodokļu reformas. Ir runa par nodokļu celšanu. Uzņēmēji jau sola valsti pamest. Piemēram, staigājot pa Vecrīgu, redzam, ka daudzi restorāni jau ir aizvērušies. Varbūt tomēr nedrīkst pieļaut nodokļu celšanu?
Viesmīlības nozarei ļoti derētu samazināt nodokli. Ar restorānu un kafejnīcu darbību jau neko dižu nevar nopelnīt, tas nav nekustamo īpašumu bizness. Tāpēc, ja mēs gribam, lai mums šī joma būtu konkurētspējīga, tad ir jāmaina nodokļa apmērs. Viesmīlības nozare ir ļoti cietusi pandēmijas un augstās inflācijas apstākļos, tai jāpalīdz atgūties. Latvijas uzņēmējiem skarbo apstākļu dēļ diemžēl paliek mazāk šo labo, skaisto vietu, kas pievelk tūristus. Tūristi dodas tur, kur var atrast jauku vietu vakariņām un pusdienām, kur patīk pasēdēt un iedzert kafiju. Ja tās vietas slēdzas ciet, tad kopumā tūristu skaits samazināsies, un tas skars visu tautsaimniecību, gan viesnīcas un restorānus, gan arī citas nozares, kuras ražo pārtiku, piedāvā dažādus pakalpojumus. Tas var sāpīgi sist pa mūsu ekonomiku.
Tiek plānots PVN paaugstināt līdz 23%. Tas būs sitiens ne tikai pa restorāniem, tas ietekmētu biznesu kopumā?
Man šādas paaugstināšanas argumenti nav īsti saprotami. Es pašlaik piedāvātu atstāt PVN likmi tādu, kāda tā ir, pārējām nozarēm, bet viesmīlībai samazinātu, lai palīdzētu grūtajos apstākļos.
Pieminējāt Lietuvu un Igauniju. Jums kā ekonomistei jautājums - kādam ir jābūt Latvijas tīģera lēcienam, lai beidzot ekonomikā apsteigtu Igauniju un Lietuvu, lai ekonomika uzņemtu strauju augšupejas kursu?
Mums derīgs ir virziens, kurā pilnībā tiek izmantotas mūsu izglītoto, izdomas bagāto cilvēku spējas. Kā zināms, Latvijā nav derīgo izrakteņu, bet mums ir daudz uzņēmīgu un izglītotu cilvēku, spējīgi mazie un vidējie uzņēmumi. Vajadzīga jauna sistēma, kā vairāk atbalstīt tieši mazos un vidējos, kā arī inovatīvos uzņēmumus. Jānovērš nevajadzīgas valsts iestāžu veiktas pārbaudes un liekā birokrātija, par ko dzirdu daudzu uzņēmēju sūdzības. Noteikti vajadzētu arī izveidot ekonomikas ekspertu padomi, līdzīgi kā Vācijā, lai Latvijas tautsaimniecība tiktu gan labāk analizēta, gan tiktu izstrādāta gudra tās attīstības stratēģija. Šādā padomē jāpulcē politiķi, uzņēmumi, zinātnieki un citi zinoši prāti, lai diskutētu, kā mūsu valsts spēcīgo potenciālu, kas jau spilgti parādīts sporta sacensībās, realizēt arī ekonomikas jomā. Tāpat jāizmanto Eiropas Savienības plāni - tā ir saimniekošana videi draudzīgākā virzienā, ko mēs parasti saucam arī par zaļo kursu. Virziens, kuru redzu kā īpaši perspektīvu, ir videi draudzīgā ekonomika, resursus taupošā un pārstrādājošā aprites ekonomika. Protams, mūsu priekšrocība Latvijā ir arī brīnišķīga daba. Tās resursi jāizmanto pārdomāti, piemēram, apaļkoku eksportu vajadzētu krietni ierobežot un uz ārzemēm tirgot koksni ar lielu pievienoto vērtību, kā mēbeles, ēku konstrukcijas. Tūristi, kuri ierodas Latvijā, ir sajūsmā par mūsu dabu. Tas jāizmanto vairāk. Brīnos, ka Latvijā ir tik maz kaut vai, piemēram, SPA viesnīcu. Intelektuālais potenciāls, mūsu dabas resursu potenciāls - tas jāizmanto. Mūsu resursu maksimāli efektīva izmantošana ir atslēga augšupejai, kas tīģera lēcienu padara iespējamu.
Par valdības deklarāciju. Viens piemērs - “koalīcija cer panākt sociālā budžeta ilgtspēju”, sola nodrošināt cienīgas vecumdienas. Pensionārs var cerēt, ka viss būs labi, bet valdībai tomēr ir jāuzstāda plāns… Vai tad valdībai ir plāns, kā to nodrošināt? Vai varam ticēt un cerēt, ka mums vecumdienās viss būs? Deklarācijā sarakstītais izskatās ne īpaši nopietni…
Dzirdējām arī no Valsts prezidenta uzstādījumu, ka deklarācijai ir jābūt konkrētai, ar skaidriem termiņiem un plāniem. Piekrītu, ka konkrētība palīdzētu sasniegt labākus rezultātus, tostarp sociālajā jomā.
Labi, tad gaidīsim no jūsu kolēģiem konkrētību. Vai jūs pēc gada startēsiet vēlēšanās Eiroparlamentā?
Esmu gatava to darīt. Esmu strādājusi godprātīgi un sekmīgi, gan veidojot ES likumus, gan arī ar dažādiem projektiem piesaistot lielu apjomu līdzekļu Latvijai svarīgu problēmu izpētei un risināšanai tā saucamajos pilotprojektos. Piemēram, izdevies palīdzēt ar Krievijas viltus ziņu apkarošanu, sekmēt negodprātīgas komercprakses novēršanu ES vienotajā tirgū, veicināt ēku renovāciju, novērst labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Jaunākais pilotprojekts, pie kura eksperti šobrīd strādā, ir par to, kā juridiski pamatoti konfiscēt un Ukrainas labā novirzīt Krievijas oligarhu īpašumus, kas ir iesaistīti karā. Turklāt man ir ne vien dažādas idejas, ko Latvijas un ES labā darīt nākamajos gados, bet arī nepieciešamā pieredze un kontakti, lai šīs idejas īstenotu.
Ja nesanāks iekļūt Eiroparlamentā, vai, atgriežoties atpakaļ Latvijā, jūs būsiet gatava aktīvi strādāt pie ekonomikas augšupejas?
Man nav plāna B, visu uzmanību šobrīd veltu tam, ko vēlētāji man uzticējuši - darbam Eiropas Parlamentā. Latvija man, protams, ir ļoti svarīga, un, lai kādā pozīcijā un kur atrastos, viss mans darbs ir veltīts Latvijai.
