Specifisks labi pausts viedoklis. Pilnīgi atbilst manai situācijas uztverei . Tomēr runājot par bankām trūkst situāciju raksturojoši skaitļi un banku pārstāvis tādus arī nesniegs. Te vajadzīgi konkrētā jautājuma pētnieku skatījuma dati .Būtu svarīgi uzzināt kas , kādi apstākļi ,konkrētas institūcijas , veido Latvijā augstākus riskus nekā kaimiņu valstīs. izjūtu līmenī domāju ,ka tā ir politiska vide , ikdienas darbību juridiskā veidola ietērps. Atsevišķa ir saruna par birokrātiju un šķēršļiem uzņēmējdarbībā kurus veido pārvaldības modelis. Papētīju pieejamo statistiku šeit uz vietas un OECD līmenī . Ir tabulas ,zīmējumi grafiki , apraksti , tomēr ar dažu gadu atpalicību no šodienas. Piemēram , ir ES valstu grafiks ,kas rāda ,ka Latvijā uz 1000 nodarbinātajiem , publiskajā sektorā darbojas 141 darbinieks . Citviet teikts ,ka pašvaldību iestādēs darbojas 116229 darbinieki , valsts budžeta iestādēs - 60251. Ierēdņu ,kurus kritizē visbiežāk esot - 11304 ! Ministrijas un Valsts kancelejā nodarbināti kopā 3390 darbinieki , skaitliski visvairāk Ārlietu ministrijā - 615 cilvēki . Ir tabula kur teikts ,ka valsts pārvaldē Latvijā nodarbināti 6,96% no kopēja nodarbināto skaita , vidēji ES - 6,77% , Igaunijā - 6,06% , Lietuvā - 5,9% , Somijā - 4,41% ! Teikts ,ka Latvijā darbojas 168 valsts budžeta iestādes . Ir krietns desmits publikāciju lasot kuras jāsecina ,ka visdažādākajos veidos skaitļi par Latvijas pārvaldes izpildījumu ir allaž lielāki par vidējiem OECD un ES . Vislielākā atšķirība ir ar Singapūru , kur pārvaldē uzrāda 9,9% ,bet Latvijai tajā tabulā ir 29% ? Bet Singapūrā dzīvo 5,68 miljoni iedzīvotāju un IKP pārsniedz 466,7 miljardus usd. !!! Tie ir 82 tūkstoši $ uz 1 iedzīvotāju un Latvijai tas ir neiedomājams skaitlis . Pie mums nespēj pat domāt tādās kategorijās un te nu ir par ko padomāt . Kas mūs bremzē ?
Specifisks labi pausts viedoklis. Pilnīgi atbilst manai situācijas uztverei . Tomēr runājot par bankām trūkst situāciju raksturojoši skaitļi un banku pārstāvis tādus arī nesniegs. Te vajadzīgi konkrētā jautājuma pētnieku skatījuma dati .Būtu svarīgi uzzināt kas , kādi apstākļi ,konkrētas institūcijas , veido Latvijā augstākus riskus nekā kaimiņu valstīs. izjūtu līmenī domāju ,ka tā ir politiska vide , ikdienas darbību juridiskā veidola ietērps. Atsevišķa ir saruna par birokrātiju un šķēršļiem uzņēmējdarbībā kurus veido pārvaldības modelis. Papētīju pieejamo statistiku šeit uz vietas un OECD līmenī . Ir tabulas ,zīmējumi grafiki , apraksti , tomēr ar dažu gadu atpalicību no šodienas. Piemēram , ir ES valstu grafiks ,kas rāda ,ka Latvijā uz 1000 nodarbinātajiem , publiskajā sektorā darbojas 141 darbinieks . Citviet teikts ,ka pašvaldību iestādēs darbojas 116229 darbinieki , valsts budžeta iestādēs - 60251. Ierēdņu ,kurus kritizē visbiežāk esot - 11304 ! Ministrijas un Valsts kancelejā nodarbināti kopā 3390 darbinieki , skaitliski visvairāk Ārlietu ministrijā - 615 cilvēki . Ir tabula kur teikts ,ka valsts pārvaldē Latvijā nodarbināti 6,96% no kopēja nodarbināto skaita , vidēji ES - 6,77% , Igaunijā - 6,06% , Lietuvā - 5,9% , Somijā - 4,41% ! Teikts ,ka Latvijā darbojas 168 valsts budžeta iestādes . Ir krietns desmits publikāciju lasot kuras jāsecina ,ka visdažādākajos veidos skaitļi par Latvijas pārvaldes izpildījumu ir allaž lielāki par vidējiem OECD un ES . Vislielākā atšķirība ir ar Singapūru , kur pārvaldē uzrāda 9,9% ,bet Latvijai tajā tabulā ir 29% ? Bet Singapūrā dzīvo 5,68 miljoni iedzīvotāju un IKP pārsniedz 466,7 miljardus usd. !!! Tie ir 82 tūkstoši $ uz 1 iedzīvotāju un Latvijai tas ir neiedomājams skaitlis . Pie mums nespēj pat domāt tādās kategorijās un te nu ir par ko padomāt . Kas mūs bremzē ?