Sibīrijā, netālu no Jakutijas mazpilsētas Batagaikas, izveidojusies bīstama dabas parādība, ko vietējie iedzīvotāji nodēvējuši par “vārtiem uz elli”. Šis objekts, kas pazīstams kā Batagaikas krāteris, ir ne tikai interesants zinātniekiem, bet arī potenciāli bīstams planētai.
Klimata pārmaiņas un globālā sasilšana izpaužas dažādos veidos. Papildus jau zināmiem procesiem, piemēram, temperatūras paaugstināšanās, sasilšana var pat mainīt dabas ainavu, kā to var redzēt Batagaikas krātera piemērā.
Batagaikas krāteris ir liela, vairāk nekā vienu kilometru gara grava, kas pakāpeniski izplešas līdz 100 metru dziļumam. 60. gados, kad šajā teritorijā tika izcirsti meži, zemes virskārta palika bez dabiskās siltumizolācijas. Tas ļāva saules siltumam ātrāk iekļūt augsnē un izkausēt mūžīgo sasalumu, kas noveda pie zemes augšējo slāņu pakāpeniskas sabrukšanas.
Kopš tā laika krāteris ir turpinājis paplašināties, aprijot apkārtējos pakalnus un iznīcinot ainavu. Procesu vairs nevar apturēt, un tas turpina uzņemt apgriezienus.
Lai gan Batagaikas krāterim ir zinātniska vērtība, tas rada nopietnus draudus planētai. Kūstošajā mūžīgā sasaluma laikā saglabājušies senie vīrusi un baktērijas. Jau 2016. gadā atkusis ziemeļbrieža līķis izraisīja Sibīrijas mēra uzliesmojumu, kas izraisīja desmitiem slimības gadījumu un viena bērna nāvi.
Tāpat mūžīgā sasaluma kušana veicina liela daudzuma siltumnīcefekta gāzu - oglekļa un metāna - izdalīšanos, kas paātrina globālo sasilšanu. Šis apburtais cikls tikai kļūst stiprāks: jo vairāk kūst mūžīgais sasalums, jo vairāk oglekļa izdalās atmosfērā, izraisot vēl lielāku sasilšanu.
Zinātnieki brīdina, ka katrs jauns slānis, kas kūst, ne tikai atbrīvo mikrobus, bet arī var mainīt globālo klimatu.