Roberts Zīle: EK prezidente nesniedz atbildes par Baltijas drošību

© Ģirts Ozoliņš/MN

Par neskaidrībām ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, par to, kāpēc mums nav jābūt pasaules čempioniem svarcelšanā, par nelegālajiem migrantiem un par to, kas jālemj pašām dalībvalstīm – tā vietā, lai gaidītu, ko teiks Brisele, – “Neatkarīgās” intervija ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA):

Kā tu vērtē Latvijas “iesaukumu” Eiropas Parlamentā un visu EP kopumā?

Latvijas eiroparlamentāriešu sastāvs - visi ir pieredzējuši cilvēki, kaut arī ar dažādiem politiskajiem uzskatiem. Esam izretojušies pa frakcijām, arī Vilis Krištopans nonācis ideoloģiski atbilstošā grupā. Prieks, ka Reinis Pozņaks mums ir pievienojies. Latvijas deputāti ieguvuši labas pozīcijas, šajā laikā notiek katras komitejas priekšsēdētāju vadošo deputātu vēlēšanas, Reinis Pozņaks ir apstiprināts kā koordinators Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Tur viņš varēs izmantot savu Ukrainas pieredzi.

Rihardam Kolam būs jaudīgs darbs Ārlietu komitejā, kas ir milzīgi pieprasīta, bet domāju, ka Rihards ar savu aktivitāti tur būs labi redzams. Arī Sandra Kalniete kandidē uz Ārlietu komiteju. Nils Ušakovs ir Budžeta komitejā, savukārt es papildus viceprezidenta amatam saglabāšu transporta komitejas koordinatora amatu, kā arī vakar tiku izraudzīts koordinēt arī nodokļu apakškomitejas darbu. Tas viss līdztekus ikdienas komitejām, kurās pildīšu biedra funkcijas un iesaistīšos likumdošanas procesā gan ekonomikas, gan budžeta komitejās.

Kopumā Eiropas Parlaments… Redzu, ka tiek novilktas sarkanās līnijas visās koalīcijās, kas te veidojas, ņemot vērā interesi par būtiskiem amatiem. Bet deputāti ir spiesti respektēt Eiropas konservatīvo un reformistu grupu (ECR), kur arī mēs esam. Balsošanas centrs, neskatoties uz Tautas partijas iepriekšējo inerci pa kreisi, šobrīd parlamentā ir aizgājis pa labi. Kā viss attīstīsies tālāk - redzēsim. Izskatās, ka spēka centrs parlamentā būs politiski pieņemamāks. Ceru, ka arī darba kvalitāte būs laba, bet to varbūt pāragri prognozēt.

Pasaules tektoniskās pārbīdes, kuras ar bažām vērojam pēdējos divos trijos gados, ir vērā ņemamas. Vai tev ir kāda nojauta, kā viss virzīsies tālāk?

Kopš krievi iesāka pilna mēroga karu Ukrainā, daudz kas ir mainījies, situācija paliek nopietnāka. Bet tostarp tikšanās laikā ar EP Komisijas priekšsēdētāju fon der Leienu mums palika neskaidrs viņas viedoklis par vairākām tēmām: par Baltijas drošību un robežas izbūvi, par privāto investīciju garantijām, lai tās veiksmīgāk varētu “nosēsties” austrumu pierobežas valstīs, un par militāro mobilitāti atbilžu nebija. Tāpēc ECR grupas Latvijas delegācija atturējās EP balsojumā par atbalstu fon der Leienai EK priekšsēdētājas pilnvaru turpināšanā.

Nesaprotu, kāpēc patlaban būtu jāmeklē: kur mēs kā ES varētu būt globālie līderi? Tas nav svarīgākais jautājums! ES ir citāda, salīdzinot ar ASV vai Ķīnu. Kurš atceras Lisabonas stratēģiju, kas paredzēja, ka ES 2012. gadā būs globālie līderi uz zināšanām balstītas ekonomikas kontekstā?

Līdz ar to ES censties būt globālajai līderei kaut kādā jomā, piemēram, zaļajās tehnoloģijās - tas ir lieki. No Latvijas skatupunkta tas nešķiet pats svarīgākais, ja faktiski tas būtiski sadārdzina dzīvi un šo mērķu izpildīšanu. Mums svarīga ir drošība, kā arī sociālā, ekonomiskā un kultūras politika, kas ļauj cilvēkiem labi justies savā zemē.

Mums nav tādu īpašu globālo ambīciju, bet alkas pēc globālās līderības joprojām traucē. Skaidrs, ka ekonomiskajos rādītājos ASV pēdējos trīsdesmit gados ir augusi divkārt vairāk nekā Eiropa - tie ir oficiālie dati, mērot IKP uz vienu iedzīvotāju. Turklāt dzimstība Eiropā ir krasi nokritusies - pat par spīti migrācijas plūsmām.

Vērtējot to visu, mums jāmaina mērķi. Mums nav par varītēm jāsacenšas ar citiem globālajiem spēlētājiem, viņu apsteigšana nav mūsu pašmērķis. Tas, kas mūs, Eiropas austrumu iedzīvotājus, patiesi uztrauc, ir mūsu agresīvais kaimiņš un mūsu drošība. Bet mums nav jācenšas pacelt to, ko mēs nevaram pacelt. Visiem nav jābūt pasaules čempioniem svarcelšanā.

Kādas prognozes ir attiecībā uz iestrēgušo “Rail Baltica” projektu?

Daudzus gadus esmu bijis iesaistīts transporta jautājumu risināšanā. Un esmu pamanījis, ka daudzi jautājumi ir iestrēguši.

Bija tāds šaursliežu ātrvilciena projekts Spānijā, tas kavējās ļoti ilgi. To sāka būvēt pirms gadiem 30 - no Seviļas uz Madridi, tālāk uz Barselonu, tālāk - uz Lionu. Projekts Spānijas teritorijā bija pabeigts, bet Francija neturpināja to zem Pireneju kalniem. Viss kavējās un sadārdzinājās…

Šādi un līdzīgi projekti visur ir ar problēmām. Tā ka mēs neesam unikālā situācijā. Apjoms, ko bija doma pabeigt līdz 2030. gadam, bija mazāk apaudzēts ar dažādām “piedevām” - stacijām, atzariem utt. Un Latvijas Finanšu ministrija izlikās, ka tā neko nezina par esošo situāciju. ES infrastruktūras savienošanas fondu nauda ir iztērēta, pēdējais “uzsaukums” paredzēts 2025. gadā. Ja Latvijas FM nepārlauzīs savu domāšanas veidu, projekts var apstāties pavisam. Ja FM stāv atstatus no šī projekta, to nav iespējams pabeigt.

Vēl viena problēma, kas izplatās ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā: bērnu un pusaudžu narkomānija. Vai ir kāds, kurš ES līmenī par to domā?

Tikko lasīju, ka premjere un Valsts prezidents atbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. ES līmenī diez vai kāds par to domās… Katrai dalībvalstij par to jādomā pašai. Ir kopīgas problēmas, ir arī specifiskas problēmas. Tāpēc nevajag gaidīt, ka ES pieņems vienādu likumdošanu visām valstīm. Ja Latvijas valdība izvēlas iet dekriminalizācijas ceļu, tur ir savi riski un savi plusi, bet nevajag gaidīt, ka Brisele kaut ko izlems Latvijas vietā.

Vēl - nelegālo migrantu jautājums. Viņi taču turpina ieplūst.

Par to arī mēģinājām runāt ar fon der Leienu. Viņa joprojām nespēj pārvarēt politiskos šķēršļus, ko kreisie ir radījuši, proti, ka līdzekļus, kas paredzēti robežu aprīkošanai, nedrīkst izmantot paša žoga būvei, drīkst tikai videokamerām, droniem un citai infrastruktūrai.

Mēs uzstājam uz to, ka tos migrantus, kas tikuši pāri robežai nelegāli, vajag izraidīt atpakaļ. Diemžēl nav nekādas kustības šajā lietā. Fon der Leiena atzīst, ka nekas labs tas nav, tomēr jautājums nekustas. Mēs esam skeptiski attiecībā uz fon der Leienu, tāpēc balsojumā viņu neatbalstām.

Ukrainu viņa taču atbalstīja?

Jā, viņa tur ir bijusi, arī kaut kāda nauda piešķirta. Taču militārajā industrijā divarpus gadu laikā nekas vērā ņemams nenotiek. Kā minēja Reinis Pozņaks, ja fon der Leiena būtu izdarījusi visu iespējamo Ukrainas atbalstam, tad viņš nebūtu šeit ievēlēts.

Tāpat nekas nenotiek arī investīciju piesaistē.

Kopš kara sākuma tiešās investīcijas uz Latviju nenāk vai nāk ļoti ierobežotos apjomos. Tāda pati aina ir Igaunijā, Polijā, Lietuvā. Fon der Leienai jautājām: vai ir pamats prasīt Eiropas investīciju bankai, lai tā dod drošības garantijas, kad privātā nauda ieplūst dažādās valstīs? Tā, piemēram, Latvija vēl ilgus gadus būs nedroša valsts, jo atrodas blakus Krievijai. Fon der Leiena neatbildēja uz mūsu jautājumu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais