Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Pirms intervijas jūs pieminējāt, ka šogad regulatoram strādāt ir vieglāk nekā pagājušogad. Kas briesmīgs notika pagājušogad?
Regulators nonāca sabiedrības uzmanības epicentrā saistībā ar lēmumiem par sadales un pārvades tarifu kāpumiem no pagājušā gada 1. jūlija, kad stājās spēkā jaunie tarifi gan "Augstsprieguma tīkla", gan "Sadales tīkla” jaunie tarifi.". Lēmums tika pieņemts maijā. Lēmuma pieņemšanas process bija gana garš. Procesā radām iespēju tarifu samazināt, taču tāpat procentuālais kāpums atsevišķām lietotāju grupām bija diezgan liels. Tas izraisīja diezgan lielu interesi par mums kā regulatoru, interesi par to, kā tiek pieņemti lēmumi, kas tieši tiek vērtēts, kādas izmaksas tiek attiecinātas uz tarifu un kādas bija tās izmaksas, kuras mēs izslēdzām no tarifa.
Bija arī vairākas tiesvedības, kas tika apvienotas vienā lietā, kas apstrīdēja šo lēmumu par apstiprināto tarifu. Tiesas lēmums ir līdz šim bijis regulatoram labvēlīgs, taču izskatīšanā ir vēl viena lieta. Attiecīgi tarifi palika spēkā. Valdība lēma par daļēju fiksētā pieauguma kompensāciju. Bija arī šādi mīkstinošie pasākumi. Visos līmeņos tika atzīts, ka izmaksas, kuru dēļ cēlās tarifi, bija pamatotas.
Tā kā kāpums bija visai straujš un būtu pareizi nonākt pie pakāpeniskuma, pagājušogad un šogad daļa finansējuma no valsts budžeta tika novirzīta, lai šo kāpumu amortizētu. Mums kā regulatoram tika dotsir uzdevums nodrošināt, ka tarifu izmaiņas, to pieaugums nevar būt pārāk straujš, mums ir jānosaka kritēriji, par cik vispār fiksētie tarifi varētu mainīties. Raugoties nākotnē, mums ir jāsaprot, vai atkal nenonāksim situācijā, kad šie tarifi būs jāpārskata. "Augstsprieguma tīklam" tie ir spēkā līdz 2025. gada beigām, "Sadales tīklam" līdz 2027. gadam. Visas no komersantiem atkarīgās izmaksas ir izvērtētas līdz minētajiem gadiem, un tarifu vērtības mainīties var tikai neietekmējamo izmaiņu rezultātā..
Atminamies sašutumu sabiedrībā, un arī mēs par to rakstījām un pētījām iemeslus straujajam tarifu kāpumam. Kā tad tur īsti bija - vēlme strauji kāpināt tarifus nāca no abu pieminēto uzņēmumu vienkāršas alkatības vai tomēr bija nepieciešami strauji infrastruktūras uzlabojumi, jo izrādījās, ka elektropārvades līniju stabi pēkšņi sapuvuši?
Kopā sakrita vairāki faktori. Viens, kas arī tika plaši apspriests, bija tā saucamā zudumu cena. Elektroenerģijas pārvadēpārvadīšanā rodas zudumi, kas ir jāierēķina izdevumos. Tajā brīdī 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē energoresursu cenas dabasgāzei, naftai bija augstas, attiecīgi elektroenerģijas cena, protams, sasaistījās arī ar dabasgāzes augsto cenu, kas bija viens no izmaksu veidojošajiem faktoriem.
Notika būtiskas izmaiņas būvniecības izmaksās - sadārdzinājās metāls, darbaspēka izmaksas saistībā ar vispārējo inflāciju dažādās pozīcijās. "Augstsprieguma tīkls" būvē apakšstacijas, viņiem ir jāiepērk kabeļi, vadi. "Sadales tīkls", lai izvairītos no tā, ka elektropārvades līniju stabi, kā jūs minējāt, vienā brīdī izrādītos sapuvuši, katru gadu veic plānveida investīcijas tīkla atjaunošanā. Tīkla elementi vidēji kalpo 50 gadus, tāpēc katru gadu ir jāatjauno 2% infrastruktūras. Darbu atlikšana veicina tīkla novecošanos un risku attapties pie sabrukušas infrastruktūras, tāpēc investīcijas ir jāveic katru gadu, arī ja materiālu cenas tirgū ir augstas.
Mēs arī skaidrojām, ka gan "Augstsprieguma tīklam", gan "Sadales tīklam" ir koplīgums ar arodbiedrību. "Sadales tīkls" bija vienojies ar savu arodbiedrību par to, ka algu pieaugums būs mērenāks. "Augstsprieguma tīkla" sarunas ar arodbiedrību bija sarežģītākas, bet arī viņi beigās panāca vienošanos.
Tomēr Regulatora ieskatā arodbiedrības vienošanās ar sistēmas operatoru nav saistoša Regulatoram no tarifu pamatotības izvērtēšanas puses. Tāpēc Iir izmaksas, kas ir paredzētas koplīgumā, bet bija daļa izmaksu, kuras mēs neattiecinājām uz tarifu. Tās nav iekļautas tarifā. Tās viņiem jāsedz no savas peļņas. Piemēram, darbinieku saliedēšanas pasākumi un dažādas citas izmaksas, kuras mēs izslēdzām no tarifa izmaksām. Izmaksu pamatotības vērtēšanas process aizņēma pusgadu. Vērtējām skrupulozi, pa pozīcijām.
Tad jau iznāk, ka monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” vēlējās ballēties uz mūsu, elektrības lietotāju, rēķina?
Daļēji. Izmaksu kāpums bija objektīvs, bet saprotama ir arī sistēmas operatoru vēlme pārapdrošināties mainīgas ekonomikas apstākļos. Bet izmaksu kāpums bija objektīvs. Mēs vērtējām un slēdzām ārā tās izmaksas, kas nav jāattiecina uz tarifu. Regulatora likums saka, ka uz tarifu var attiecināt tikai ekonomiski pamatotas izmaksas. Bet bija arī valdības atbalsta pasākumi. Viņiem bija veidojušies iepriekš uzkrātie izdevumi, kurus viņi drīkstēja atgūt. Valdība lēma, ka tie ir jānoraksta, lai tie nebūtu jākompensē, citādi tarifu kāpums būtu vēl straujāks.
Vēl plašākā sabiedrībā izraisīja nesaprašanu tas, ka iepriekš zināmā mērā mājsaimniecību lietotāji nemaksāja pilnas izmaksas, kas uz viņiem būtu attiecināmas. Nebija pietiekamas gradācijas. Tagad ir gradācija, ka, ja ir mazākas jaudas pieslēgums, tad ir mazāka maksa, un, ja ir lielākas, tad attiecīgi maksa kāpj. Respektīvi, tika motivēti lietotāji, kuriem tiešām nevajag trīs fāzes, 25 vai 40 ampēru stipru pieslēgumu, no tā atteikties. Savukārt ir tādi lietotāji, kuriem to vajag.
Piemēram, tiem, kuri darbina ripzāģi?
Jāvērtē, vai ir vērts uzturēt un maksāt par to jaudu, lai reizi gadā zāģētu malku, vai labāk palūgt un samaksāt kaimiņam, lai sazāģē malku, vai varbūt vajag iegādāties motorzāģi.
Pārejot pie šā gada aktualitātēm, jūsu mājaslapā redzams interesants, iedvesmojošs grafiks par siltumenerģijas tarifiem. Pārsteidzoši ir tas, ka, piemēram, Strenčos par megavatstundu jāmaksā 55 eiro, savukārt Stiklos, Užavā - 178 jeb gandrīz četras reizes vairāk!
Šodien mēs lēmām par nelielu tarifa samazinājumu, bet Stiklu ciems tiešām ir rekordists. No 1. novembra šis tarifs būs nedaudz zemāks, bet tāpat ļoti augstā līmenī. Tomēr jāņem vērā, ka Strenči un Stikli nav labi salīdzināmi no apjoma viedokļa, jo Strenčos sistēmas lietotājiem nodotais apjoms ir 20 reizes lielāks.
Ko darīt Stiklu ciema iedzīvotājiem? Varbūt viņiem ziemās jābrauc sildīties uz Strenčiem?
Šis ir labs jautājums, kurš paver iespēju ieskatīties plašāk, kādi ir patiesie iemesli. Lielākoties siltumenerģijas izmaksas nosaka kurināmā veids. Tipiski mums Latvijā tā ir šķelda, granulas vai joprojām dabasgāze. Ir arī vēl citi kurināmā veidi - mazuts, dīzeļdegviela. Nākamais faktors - siltumapgādes sistēma, cik jauni vai veci ir katli. Jāskatās, cik sistēma ir kompakta. Ja patērētāji atrodas izklaidus viens no otra, nevis dzīvo kompakti vienā vietā, būs lielāki zudumi, dārgāka pārvade un siltuma sadale.
Stiklu ciems ir maza nošķirta sistēma, kur ir maz siltuma lietotāju. Visticamāk Līdz šim kurināmais ir bijusi malka, kas ir mazefektīvs un salīdzinoši dārgs kurināmā veids, lai arī ko mēs nedomātu par sendienām un mūsu senčiem. Tagad notikusi pāreja uz granulu apkuri, 1. novembrī spēkā stāsies nedaudz zemāks pašnoteiktais tarifs - 167 eiro/ MWh, vienlaikus SPRK iesniegts izvērtēšanai pilnais tarifu projekts, kas paredz būtisku tarifa samazinājumu, bet tas vēl būs jāizvērtē SPRK ekspertiem. Mazajos ciemos pašvaldībai kopā ar iedzīvotājiem vai māju apsaimniekotājiem, iedzīvotāju biedrībām, ir jādomā, vai centralizētā siltumapgāde joprojām ir labs veids, kā nodrošināt siltumu.
Tipiski lauku ciemos ir divstāvu daudzdzīvokļu mājas, kurās tikai daļa dzīvokļu ir apdzīvoti, bet daļa nav. Tur, visticamāk, māja nav siltināta un ir lieli siltuma zudumi no pašas mājas konstrukcijām, jo sevišķi, ja blakus dzīvokļi nav apdzīvoti. Tādējādi tiem iedzīvotājiem, kas tur vēl dzīvo, gala rēķins iznāk ļoti liels.
Jādomā, varbūt mājai vajag individuālo katlu, īpaši tāpēc, ka redzam - lietotāju skaits arvien samazinās, piemēram, slēdzot vietējo skolu. Ir dažādi veidi, kā to risināt. Tas nav jautājums mums, tas jārisina kopā ar pašvaldībām. Ceru, ka Latvijas Pašvaldību savienība vai vietējais novads iesaistīties, jo citādi siltumenerģijas tarifs būs visai augstā līmenī.
Jūs kā komisijas priekšsēdētāja arī analizējat iesniegtos pamatojumus un redzat, kādas lietas tur ir sarakstītas?
Pilnā tarifu izvērtēšana notiek tad, kad atnāk uzņēmums un liek galdā visas izmaksas - darba algas, pamatlīdzekļu nolietojumu, arī izdevumus rekonstrukcijai, remontam, tostarp bankas finansējuma izmaksas, ja ir uzstādīts jauns apkures katls. Komersantiem pie mums ir jānāk ar pilnu tarifu. Tipiskākais, ko mēs biežāk skatām, ir 13 tā saucamie pašnoteiktie tarifi, piemēram, ja mainās iepirktā kurināmā - šķeldas vai dabasgāzes - cena vai iekļautā iepirktās siltumenerģijas cena.
Tādus pieteikumus mēs izskatām ātrāk un skatāmies, vai šķeldas cena ir atbilstoša tirgus situācijai. Latvijā ir arī reģionālas atšķirības. Dabasgāzes cenai varbūt ir mazākas atšķirības, jo tur pārsvarā cena sasaistīta ar biržas cenu vai arī cena ir nofiksēta tiem, kuriem Inčukalnā ir iepumpēta dabasgāze visai apkures sezonai. Pieejas ir dažādas, bet mēs vienmēr skatāmies, vai cenas, kas parādās pieteikumos, ir atbilstošas. Protams, šķeldas cena variē arī reģionāli, un tipiski tas sasaistās ar to, cik tālu ir osta un cik tālu tā jāved līdz apdzīvotajai vietai - vietējā siltumapgāde šķeldas iegādē konkurē ar šķeldas eksportu. Nāk klāt transporta izmaksas. To visu mēs rūpīgi skatāmies un pārbaudām.
Ja mēs salīdzinām Stiklus un Strenčus, tad vizuāli redzam, ka Strenči un Stikli attiecībā pret kurināmo atrodas apmēram vienādā situācijā - mežu vidū. Kur problēma? Ej, ņem motorzāģi un zāģē.
Svarīgi ir precizēt, ka Strenči ir pārgājuši uz granulām, tātad ir ietaupījums. Granulas arī nav pārāk lēts kurināmā veids, bet tās tiek efektīvāk izmantotas. Šķelda šobrīd būs lētāka, dabasgāze pie pašreizējām cenām arī, bet tur, kur ir esoša apkures sistēma, skaidrs, ka neviens jaunas nebūvēs. Tur, kur jau darbojas šķeldas vai dabasgāzes apkure, tur šobrīd tarifi turas salīdzinoši zemā līmenī. Kaut vai skatāmies uz Rīgu - tarifs ir nedaudz vairāk par 74 eiro, Daugavpilī - 63 eiro. No lielajām pilsētām Daugavpils šobrīd ir zemo tarifu līderos. "Rīgas siltums" arī paši ražo siltumu gan no šķeldas, gan gāzes. Vienlaikus “Rīgas siltums” lielāko daļu siltuma iepērk no "Latvenergo", kas to ražo gāzes koģenerācijas stacijās. "Rīgas siltums" arī paši ražo šķeldu un gāzi iepērk no "Latvenergo, ".
Uzņēmumi jau visu laiku rēķina līdzi, lai sanāktu lētāk lietotājam. Atkarībā no tā, kā svārstās kurināmā cenas lēkā, komersanti brīžiem vairāk pakurina ar šķeldu, brīžiem ar gāzi. Gāzi, protams, ir vieglāk regulēt - ieslēdz, izslēdz, ar šķeldu nevar tik viegli katliem režīmu mainīt, un tas tiek rēķināts ar dažu dienu nobīdi.
Pēc jūsu sniegtās informācijas, 34 komersanti ir nākuši pie regulatora un teikuši: mēs vēlamies apstiprināt zemākus tarifus. Tā ir?
Tā ir. Viņiem ir pienākums to darīt, jka, piemēram, kurināmā cenas izmaiņu rezultātā tarifu vērtība samazinās par vismaz 0,50 eiro/MWh vai vairāk samazinās vismaz par 5% vai vairāk. Viņiem jānāk pie mums par to ziņot, un vienlaikus mums jālemj par tarifu samazināšanu. Komersanti to zina un arī ļoti disciplinēti iesniedz mums pieteikumus. Lietotājam tas nozīmē, ka būs zemāks tarifs. Pat ja ir dažu procentu izmaiņas, viņiem ir pienākums pie mums vērsties, un tikai ļoti retos gadījumos ir jāatgādina, lai iesniedz pieteikumu. Pat ja komersants kavējas par dažām nedēļām vai mēnesi, mēs tāpat uzskaitām starpību, un tad viņiem tarifs ir vēl vairāk jāsamazina. Pat ja komersants mēģina iekavēt, tas viņiem nedod nekādu labumu. Tāpēc viņi parasti paši seko cenām līdzi un ir disciplinēti.
Brīdī, kad viņiem kurināmā cena atkal pieaug, viņiem ir tiesības nākt un atkal pārskatīt tarifus to paaugstinājuma virzienā. Bet tas nav obligāti. Tad tā ir viņu pašu izvēle. Viņi var uzkrāt šīs papildu izmaksas. Piemēram, ir pilsētas, tipiski lielākās, kuras vēlas, lai ir stabils tarifs visai apkures sezonai. Piemēram, Rīga, visticamāk, vēlas nostrādāt ar nemainīgu tarifu visu apkures sezonu. Pagājušogad viņi darīja līdzīgi. Lielās pilsētas vairāk izvēlas šādu taktiku. Taču ir dažas, kurām tarifi visu laiku mainās, piemēram, Valmierā tarifi "staigā" atkarībā no gāzes un šķeldas cenas.
***
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls - uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti.
