Labi meža ceļi nodrošina efektīvu saimniekošanu un nelaimes gadījumos glābj dzīvības

Kārdedžu ceļš. Apgriešanās laukums © LVM

Šobrīd AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdījumā ir vairāk nekā 5000 meža autoceļu ar kopējo garumu aptuveni 13 000 km, t.sk. 8300 km LVM izbūvēti vai pārbūvēti. Par to, kā tie tiek apsaimniekoti, būvēti no jauna, un kas jāievēro ikvienam, kurš pārvietojas pa meža ceļiem, "Neatkarīgajai" stāsta LVM meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.

Kāpēc mežos ir jābūvē jauni ceļi? Vai ar esošajiem ceļiem nepietiek?

Jau teju 25 gadus LVM apsaimnieko ceturto daļu Latvijas teritorijas. Tam kalpo vairāk nekā 5000 meža ceļu. Galvenais nolūks, kāpēc mežos tiek izbūvēti ceļi, ir, lai labāk apsaimniekotu meža teritoriju. Turklāt meža ceļu apsaimniekošana mūsdienās tiek organizēta tā, lai apsaimniekošanā izmantotā tehnika varētu pārvietoties pa tiem visu gadu. Agrāk pa meža ceļiem smagā tehnika varēja pārvietoties tikai tad, kad valdīja sals, vai vasarā, kad bija sausums.

Ar ko meža ceļu būve atšķiras no šosejas būves?

Meža ceļi lielākoties tiek būvēti, izmantojot granti un dolomīta šķembas - 99,5% no mūsu ceļiem, ir grants ceļi. Turklāt, lai arī no grants, ceļi tiek būvēti tā, lai pa tiem varētu pārvietoties smagās kokvedēju automašīnas ar pilnu masu 52 tonnas.

Jāņem vērā, ka meža ceļš ir vienas brauktuves ceļš, kas paredzēts, lai pa to galvenokārt pārvietotos smagā tehnika meža apsaimniekošanas darbu vajadzībām. Pa šiem ceļiem var pārvietoties arī vieglās automašīnas, piemēram, mežsaimniecības darbu veicēji, arī ogotāji un sēņotāji. Taču, lai šajos ceļos varētu viena otrai pabraukt garām smagās automašīnas, meža ceļos tiek izveidotas īpašas “kabatas” un apgriešanās laukumi. Mežā ceļi tiek būvēti kā vienas brauktuves ceļi tādēļ, lai tie aizņemtu pēc iespējas mazāku platību, kā arī lai ietaupītu līdzekļus to būvniecībai un uzturēšanai.

Meža ceļš / LVM

Lai ceļa sega kalpotu ne tikai sausos laika apstākļos, bet arī rudeņos un pavasara šķīdonī, ceļu būvē izmantojam drupinātu granti. Esam izstrādājuši tai savu specifikāciju, kura laika gaitā ir pārbaudīta un rādījusi labus rezultātus. Granti ceļu būvniecībai nodrošina būvnieki, tā ir iegādājama arī LVM apsaimniekotajos karjeros. Meža ceļu kalpošanas ilgums atkarīgs no tā, cik saudzīgi izturamies pret tiem - vai braucēji ievēro ekspluatācijas noteikumus, kāda ir slodze un kādos laika apstākļos tos izmanto. Regulāri ir jāveic arī ceļu uzturēšanas darbi, tie jāgreiderē, nedrīkst ļaut tiem aizaugt ar krūmiem un zāli. Ja visu ievēro, meža ceļi var kalpot 30-40 gadus un vēl ilgāk.

Galvenie meža ceļu lietotāji esam mēs paši - “Latvijas valsts meži” darbinieki un pakalpojumu sniedzēji, kas veic meža apsaimniekošanas darbus mežā - piemēram, stāda, kopj, aizsargā, zāģē, gatavo mežā augsni jauniem stādījumiem u.c. Bet LVM meža ceļi, kā Latvijas iedzīvotāji droši vien ir pamanījuši, nav slēgti arī citiem meža apmeklētājiem - sēņotājiem, ogotājiem, atpūtniekiem un citiem. Meža ceļus izmanto arī mūsu kaimiņi - citi meža īpašnieki, mednieki un vietējie iedzīvotāji, kas dzīvo viensētās gar meža ceļiem.

Cik jaunu meža autoceļu ir uzbūvēts pēdējos divos trijos gados?

Ik gadu uzbūvējam aptuveni 300 km jaunu meža autoceļu. 2021. gadā tie bija 345 km, 2022. gadā - 339 km; 2023. gadā - 276 km. Šogad plānojam uzbūvēt vismaz 274 km.

Jūs minējāt, ka meža ceļa kalpošanas laiks atkarīgs no tā, cik saudzīgi uzturamies pret to. Kas jāzina par ceļu uzturēšanu un lietošanu rudenī un pavasarī šķīdoņa laikā, kādi ierobežojumi tiek noteikti un ir jāievēro?

Kā jebkurš ceļu apsaimniekotājs, arī LVM seko līdzi savai saimniecībai. Grants ceļi pārmērīgi mitros apstākļos var zaudēt savu nestspēju. Tas galvenokārt notiek tad, kad ir ekstremāli laika apstākļi - ilgstoši lieti, šķīdoņi.

Tāpēc mēs rūpīgi sekojam līdzi ceļu stāvoklim - tikko redzam, ka kāds meža ceļš var tikt sabojāts tā, ka tā atjaunošanai būtu jātērē nesamērīgi līdzekļi un resursi, uz kādu laiku ceļu slēdzam vai ierobežojam satiksmi. Taču, ja ceļš uzbūvēts kvalitatīvi un no augstvērtīgiem būvmateriāliem, ceļus nākas slēgt arvien retāk - pa to var braukt visu gadu, un nevajag slēgt ne rudeņos, ne pavasaros.

Kā autovadītājs uzzina, kurš ceļš slēgts, kurš nē?

Mūsu 13 000 km meža autoceļu tīklā ierobežojumu administrēšanai izmantojam ģeotelpisku vidi, kur digitālā kartē attēlojam slēgtos ceļus. Informācijas aktualitāti uzturam mēs paši, savukārt to lietot var gan LVM sadarbības partneri, gan citi ieinteresētie, lejupielādējot mobilo lietotni "LVM GEO". Ja kartē redzama sarkana svītra, tas nozīmē, ka ceļš ir slēgts. Protams, ikreiz, dodoties mežā, pašam braucējam ir jānovērtē ceļa faktiskais stāvoklis un savas automašīnas tehniskās iespējas.

LVM

Kas jāzina vietējiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo netālu no LVM uzbūvētajiem meža ceļiem? Vai tomēr arī jārēķinās ar situāciju, ka meža ceļa lietošanā var būt kādi ierobežojumi?

Cilvēkiem, kuri dzīvo LVM meža ceļu tuvumā, vajadzētu ņemt vērā, ka meža autoceļš nav valsts nozīmes ceļš vai pašvaldības ceļš. Tas ir komersanta ceļš - šajā gadījumā LVM, tādēļ ceļa primārais mērķis ir kalpot meža apsaimniekošanai. Tas ir būvēts un uzturēts pēc LVM kritērijiem. Tehniski tie ir vienas brauktuves ceļi, šauri, dažkārt ar dziļiem grāvjiem, tādēļ ir jābrauc prātīgi. Pa šo ceļu var pretim braukt smagā tehnika, uz ceļa var notikt darbi, piemēram, kokvedējā krauti baļķi, tāpēc var nākties kādu brīdi pastāvēt un pagaidīt, kamēr darbi tiek paveikti.

Jāņem vērā, ka arī ziemā šo ceļu uzturēšana būs pakārtota LVM saimnieciskās darbības prioritātēm. Visticamāk, tie netiks attīrīti no sniega dažu stundu laikā pēc snigšanas, kā tas notiek uz valsts nozīmes autoceļiem. Tajos gadījumos, kad meža ceļi pilda arī sociālo funkciju, LVM cieši sadarbojas ar pašvaldībām. Īpaši vietās, kur dzīvo vairāk cilvēku vai kursē skolēnu autobuss. Šādos gadījumos par sniega tīrīšanu parūpēsies pašvaldība, ja ar to esam noslēguši attiecīgu vienošanos.

Kā vēl sadarbojaties ar pašvaldībām?

Mēs apzināmies, ka pašvaldību ceļu tīkls ir ļoti plašs un pašvaldības nevar tos visus uzturēt labā stāvoklī, sevišķi lietainā laikā, tāpēc katru gadu izvērtējam pašvaldību ceļus, kurus izmantojam meža apsaimniekošanas darbu veikšanai. Gadu iepriekš ar pašvaldībām noslēdzam sadarbības līgumus un nepieciešamības gadījumā palīdzam ar ceļu remontu, piemēram, pieberot granti vai nogreiderējot. Rezultātā ieguvēji ir visi!

No kurienes tiek ņemta grants ceļu izbūvei? Vai tas ir izdevīgi vietējiem uzņēmējiem, karjeru īpašniekiem?

Ceļa būvdarbu veikšanai tiek organizēti iepirkumi, kuru nosacījumos ir iekļauts, ka būvmateriālu sagāde ir uzņēmēja ziņā. Tātad granti viņi var gatavot savos karjeros vai arī pirkt no citiem karjeru apsaimniekotājiem, piemēram, arī LVM, jo apsaimniekojam plašu karjeru tīklu visā Latvijā.

Ceļu remontdarbos, izvērtējot mūsu iespējas, dažkārt piedāvājam jau sagatavotu grants materiālu saņemt tieši LVM karjerā. Uzņēmējiem tikai jāpiebrauc un jāiekrauj materiāls.

Kādi un kam ir ieguvumi no LVM izbūvētajiem ceļiem?

Meža ceļi nodrošina efektīvu meža apsaimniekošanu meža īpašniekam, turklāt meža ceļi ir ļoti nozīmīgs visas kokrūpniecības nozares balsts.

Meža ceļiem ir arī liela nozīme ārkārtas situācijās, ja, piemēram, izceļas ugunsgrēks, ir liela vētra, vējgāze. Ar droniem to visu var redzēt, bet, lai ātri reaģētu, tiktu klāt un novērstu, ļoti liela nozīme ir labiem meža ceļiem.

Uzziņai:

Meža autoceļš ir atbilstoši tehniskajiem parametriem uzbūvēts komersanta ceļš ar segumu vai bez seguma, kas nodrošina meža apsaimniekošanu. Optimāls meža autoceļu blīvums ir būtisks priekšnosacījums meža vērtības palielināšanai. Tas tiek nodrošināts, būvējot jaunus un uzturot esošos meža autoceļus. Ceļu tuvums ļauj samazināt mežsaimnieciskās un mežizstrādes izmaksas. Vislielāko efektu dod kokmateriālu pievešanas attāluma samazināšana no cirsmas līdz ceļam, kā arī cirsmu pieejamības uzlabošanās.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.