Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Ko vēl jūs regulējat bez elektrības, siltumapgādes, "Latvijas pasta", atkritumiem, ūdens un kanalizācijas?
Gāzes pārvadi un sadali, uzglabāšanu, depozīta sistēmu. Mēs regulējam to maksu, ko ražotāji maksā depozīta sistēmas operatoram par katru iepakojuma veidu. Tie nav tie 10 centi, ko iekasē tirgotājs no pircēja. Depozīta sistēmas operators norēķinās ar tirgotājiem, jo tiem rodas izmaksas, lai apkoptu un uzturētu vidi, depozīta aparātu, lai ap to būtu tīrība.
Ražotāji ir tie, kas laiž tirgū iepakojumu. Iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas ir atšķirīgas katram iepakojuma veidam. Skārda bundžas ir no alumīnija, un to kā materiālu pēc tam var viegli realizēt otrreizējā tirgū, atpelnot iztērēto par apsaimniekošanu.Sananāk, ka tās ir nulles vērtībā, bet stikla pudeles ir visdārgākais veids, ko apsaimniekot. Tās ir jāpārvadā, tās ir smagas, un tas viss maksā. Respektīvi, mēs skatāmies, kādas izmaksas veidojas no iepakojuma apsaimniekošanas, un tad nosakām maksu, lai visiem ir skaidrība. Reizi gadā šī maksa tiek pārskatīta, un tā attiecas uz ražotājiem.
Bet tā vienalga augs, un tas nozīmē, ka, ja ražotājiem tiks likta klāt maksa, tas parādīsies veikalu plauktos?
Ne vienmēr. Mēs pārskatījām arī savu metodiku, dalības maksa, ko maksā ražotāji, var būt negatīva. Un kādā veidā tas izpaužas? Proti, skārda bundžas, protams, kaut ko maksā, bet tās ir viegli savākt, pārvadāt, tās ir viegli safasējamas, var izmazgāt, un materiālu var pārdot otrreizējo materiālu tirgū, kam ir reāla vērtība. Sanāk, ka ražotāji atpakaļ saņem vairāk, nekā tas viņiem ir izmaksājis, un veidojas tā dēvētā negatīvā dalības maksa.
Savukārt ar stiklu ir citādi. Daļa tiek sadauzīta un pārstrādāta, izmaksas ir visai augstas. Caur šādu maksas signālu vajadzētu rasties motivācijai pāriet uz vieglāku, kompaktāku iepakojumu. Skārda bundžas no izmaksu viedokļa ražotājiem iznāk izdevīgākas.
Jautājums par ekoloģiju. Vai stikls tomēr nav draudzīgāks dabai?
Tur droši vien ir jāskatās plašāk no kopējā materiālu aprites viedokļa.
Kāpēc vīna pudeles nav iekļautas depozītā? Tik labas pudeles jādauza kopā!
Es sagaidītu, ka varētu būt diskusija, bet tas ir atbildīgās ministrijas jautājums. Iepriekš bija strikts dalījums pa alkohola veidiem saistībā ar akcīzes nodokli, lai nebūtu krāpšanās, lai kaut kas netiek pildīts jau lietotā pudelē atkārtoti. Tas bija saistīts ar akcīzes preču apriti, kas tiek rūpīgi uzraudzīta.
Gāzes tarifus taču arī ietekmē gāzes uzglabāšanas un pārvades izmaksas?
Pārvade mums ir "Conexus" pārziņā. Būtiskākās izmaiņas un novirze no tarifiem saistīta ar glabāšanu Inčukalnā. Respektīvi, tarifu mēs noteicām, un tas ir balstīts izmaksās. Saeima šā gada septembrī grozīja likumu, pasakot, ka tarifi ir jānosaka tikai līdz 2026. gada 1. maijam, bet pēc tam maksa par dabasgāzes glabāšanu Inčukalna krātuvē tiks noteikta “Conexus” organizētajās izsolēs. Brīvais tirgus - ir pieprasījums, ir augstāka cena, nav pieprasījuma pēc krātuves - cena zemāka.
Tad, kad krātuve bija pieprasīta, un joprojām ir pieprasīta, un labi, ka tā, mēs noteicām tarifu, kas ir balstīts uz izmaksām, gan uz operatīvajām izmaksām, gan uz visiem kapitālieguldījumiem. Praksē jau tāpat notika izsoles, un cena pēdējos gados vienmēr bija augstāka par noteikto izmaksās balstīto tarifu. Tirgotāji, kas mums, piemēram, ir "Latvijas gāze", "Latvenergo", "Enefit", pērk un maksā, lai varētu gāzi tur glabāt.
Situācijā, kad krātuve nebūs tik pieprasīta, protams, būs jāvērtē. Bet tādi ir Saeimas likuma grozījumi, un tarifus vairs nenoteiks regulators.
Kāds šim likuma grozījumam ir likumdevēja izvirzītais mērķis? Ko viņš ar to vēlas panākt?
Šie bija Klimata un enerģētikas ministrijas rosināti grozījumi, un mērķis bija piešķirt tirgum lielāku elastību. Tirgus tam ir nobriedis. "Conexus" Inčukalna krātuve šajā gadījumā konkurē ar citām krātuvēm reģionā. Tika pieminētas arī Ukrainas krātuves.
Mums radās neliels izbrīns, vai pašreizējā situācijā Eiropas tirgotāji patiešām tur gribētu glabāt gāzi. Jārēķina. Ja tu kā tirgotājs no kādas valsts - Ukrainas, Polijas, Slovākijas, Austrijas - gribētu dabūt gāzi uz Latviju, tad uz katras robežas nāktos maksāt pārvades tarifu, un beigās maksa summēsies un tā izrādīsies visai augsta.
Krātuves savā starpā konkurē. Mums ir labi starpsavienojumi. Jau izsenis mums ir laba sadarbība ar Igauniju, Somiju, Lietuvu, Poliju. Gāze plūst dažādos virzienos. Primārais skaidrojums bija tāds, ka likuma grozījumi "Conexus" dod brīvākas rokas.
Tas, ko mēs turpināsim darīt, ir saskaņot krātuves lietošanas noteikumus. Valstij un tirgotājiem ir svarīgi, lai nenotiek diskriminācija. Lai nav tā, ka "Conexus" vienojas ar kādu lielāko uzglabātāju, kādam neļauj gāzi glabāt. Bet, kad ir caurspīdīgi nosacījumi, izsole, neviens netiek atstumts, tad tam, kurš maksā vairāk, ir lielāka iespēja saņemt glabāšanas iespējas dažādiem termiņiem..
Tas, ko "Conexus" vēlējās un mēs esam grozījuši. Gāzi varēs noglabāt uz pieciem gadiem. Iepriekš varēja tikai uz divām sezonām. Tā ir tā izmaiņa. Mēs turpināsim noteikt pārvades tarifu.
Ir sadales tarifi. "Gaso" novada gāzi līdz mājsaimniecībām, siltuma uzņēmumiem, kuri ir pievienoti gāzes sadales sistēmai. "Gaso" tarifam nākamgad beigsies esošais regulatīvais periods, un tad ir jāskatās, kā būs ar gāzes patēriņa apjomiem. Tad, kad gāzes cenas bija augstas, gāzes patēriņam caur sadales sistēmu bija tendence samazināties. Cilvēki gan taupīja, gan arī mainīja apkures veidus. Ja bija nolietojies gāzes katls, kāds uzlika granulu katlu vai ko citu vai arī centās mazāk tērēt gāzi, jo izmaksas taču bija augstas.
Šā gada datos redzam, ka līdz ar zemākām gāzes cenām patēriņš atgriezies mazliet augstākā līmenī. Vēl jautājums, cik bieži strādās "Latvenergo" TEC. Saistībā ar sinhronizāciju varētu būt vajadzība TEC darbināt biežāk, un tas var radīt vajadzību pēc lielāka gāzes patēriņa.
Nākamgad sagaidām, ka "Gaso" nāks ar jaunu tarifu pieteikumu, un jautājums ir, vai tarifi mainīsies būtiski vai tikai nedaudz. Uzņēmumu nopirka jauns igauņu investors, un tur ir notikušas efektivitātes izmaiņas gan attiecībā uz personālu, gan kopējo pārvaldību.
Būs jāvērtē, kādu efektu tas ir devis, kāda būs situācija, kā arī jāvērtē, kāda ir patēriņa dinamika. Jo mazāks gāzes apjoms ir sadalīts, jo katrs sadalītais gāzes kubikmetrs maksās dārgāk. Jautājums, kāda ir viņu stratēģija un kā var sarēķināt darbības izmaksas. Ja tarifi kāptu vairāk, tas motivētu vēl mazāk slēgties klāt vai tieši otrādi.
Nākamgad mums jānosaka maksimālie tarifa izmaiņu griesti. To mums Saeima ir uzdevusi. Tas jāizdara līdz 2025. gada vidum.
Tas attiecas uz visiem energotarifiem - elektrības sadali un pārvadi, kā arī dabasgāzes. Mērķis ir, lai tarifu izmaiņas nebūtu pārāk straujas
Jautājums par tādu resursu kā ūdeņradis. Vai tas arī būs jūsu kompetencē? Ūdeņradis sāk parādīties dienaskārtībā.
Jā, tā tas ir. Ļoti daudzi par to tagad runā gan Eiropā, gan Amerikā, gan arī tepat Latvijā, tam gatavojas un vērtē. Arī "Conexus" ir iesaistījies projektos, lai pētītu, vai un kā esošo Inčukalna glabātavu izmantot ūdeņraža glabāšanai. Jautājums ir arī par pārvadi, caurulēm, jo viens ir tīrais ūdeņradis, bet otrs ir tas, ja ūdeņradis ir piejaukts klāt gāzei. Ūdeņradim ir mazākas molekulas, un tās vieglāk "izbēg" gaisā. Ūdeņraža pārvades caurulēm jābūt blīvākām. Gāzei var būt tikai neliels ūdeņraža piejaukums 2-5%. Tā teikuši eksperti.
Potenciāls noteikti ir, bet šobrīd valda piesardzība un gaidas, lai kāds sāk un attīsta. Jautājums ir arī, cik to vajadzēs rūpniecībai un kas būs tas, kurš to tērēs. Arī ražotāji ir izrādījuši par to interesi, piemēram, "Rīgas siltums". Ir jāsaprot, vai ražošanas pusē tam būs interese. Tiek plānoti pārvades koridori arī no Somijas caur Baltiju. Jautājums, kādas būs izmaksas, vai tur ir bizness, kādā laika nogrieznī tas būs. Vēl ir pāragri ko konkrētu teikt.
Mums "Conexus" ir lūdzis kādu saskaņojumu izmaksām, kuras var attiecināt uz pētniecību. Ir lietas, kuras mēs uzskatām par pamatotām. Viņi mēģina piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Vēl diezgan neskaidrs jautājums, kā viss attīstīsies. Bet ir virzība uz dekarbonizāciju, un ir mērķis samazināt CO2 emisiju. Tas ir Eiropas Savienības kopējais mērķis, un arī Latvija ir apstiprinājusi plānus, kā mazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Noteikti tur būs vieta arī ūdeņradim.
Es skatījos jūsu amatpersonas deklarāciju par 2023. gadu, un iznāca, ka jūsu vidējā alga ir 7280 eiro mēnesī.
Iespējams. No šā gada ir precīzi 7000 bruto, pirms nodokļu nomaksas.
Samazināja?
Nē, samazināts nav, bet ir atvaļinājuma pabalsts un novērtēšana, kas ieskaitās un izlīdzina vidējo summu.
Uz rokas tas ir ap 5000 vai mazāk?
Mazāk.
Tagad ir izsludināts konkurss uz valsts sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem, un tur alga ir 10 000 eiro. Jums caurām dienām jāstrādā ar uzņēmējiem, pašvaldībām, jāiet uz tiesām, jāaizstāv sava taisnība, jāskaidro Stiklu tantēm, kāpēc viņām ir tik augsts tarifs. Kur šeit ir samērība, taisnība?
To komentēja Valsts prezidents un citas augstas amatpersonas. Padomes locekļu atalgojums ir sasaistīts ar citu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Tur ir koeficienti, kas ir maksimāli pieļaujamie un noteikti, izmainoties vidējai darba samaksai.
Mūsu atalgojums ir saistīts ar vidējo atalgojumu regulētajās nozarēs, un tur arī ir koeficienti, kas ir Saeimas, likumdevēja noteikti. Bet mums ir svarīgi, lai mēs varētu samaksāt atbilstošu atalgojumu saviem ekspertiem, arī juristiem, kuriem jāiet uz tiesām, kur nereti pretī stāv ļoti spēcīgi spēlētāji. Mums šīs tiesvedības lielākoties ir veiksmīgas. Mums tiesvedību procesos izdodas savus lēmumus aizstāvēt.
Mums ir arī ierobežojumi. Lielākā daļa no mums ir valsts amatpersonas. Mēs divus gadus pēc darba SPRK nedrīkstam pāriet strādāt uz regulētajiem uzņēmumiem, par kuriem ir pieņemti lēmumi. Tas ierobežo iespēju uzreiz mainīt darbavietu. Mēs skatāmies līdzi tirgus datiem, cik maksā citās valsts pārvaldes iestādes, cik maksā nozarēs, lai mēs nezaudētu esošos un varētu piesaistīt jaunus speciālistus. Ir arī darbinieku mainība, bet vidējā līmenī, līdzīgi kā citām iestādēm.
Pirms pāris nedēļām saņēmām jaunākos datus. Iznāk, ka jaunāko vai parasto ekspertu līmenī atalgojums ir ļoti adekvāts, bet augstākiem vadītājiem, augstākas kvalitātes speciālistiem būtu jāmeklē iespējas, kā paaugstināt atalgojumu. Mūsu budžetu vērtē gan Finanšu ministrija, gan to apstiprina Saeima. 2025. gadā mēs plānojam algu izmaiņu 2,6% apmērā, līdzīgi kā citām valsts iestādēm. Tas ir atļauts, un arī Ministru kabinets, valdība bija aicinājusi citas iestādes ievērot pieauguma griestus. To arī darīsim.
Tātad jūsu darbinieki saņems par nelielu kriksīti lielāku atalgojumu?
Tas būs diferencēti, jo mēs skatāmies līdzi, kuriem ekspertiem vajag, atkarībā no snieguma.
Vēl precizējošs jautājums par padomju un valžu locekļiem. Vai jūs liekat iekšā tarifā padomju, valžu locekļu atalgojumu, prēmijas utt.? Vai šos iepriecinājumus apmaksā pakalpojuma saņēmēji?
Jā. Tas tiek regulēts lielajām kapitālsabiedrībām - "Latvenergo", "Augstsprieguma tīkls", "Sadales tīkls". Tur valdes un padomes atalgojumi noteikti Ministru kabineta noteikumos. Mēs skatāmies, lai nekas netiek pārsniegts, un tas attiecas arī uz prēmiju daļu.
Prēmijas iekļaujas tarifā? Īsā atbilde ir jā, jo Ministru kabinets ir atzinis šīs izmaksas par pamatotām, leģitīmām. Bet "Rīgas siltumam" bija prēmijas, kuras mēs ņēmām ārā. Bija darbinieki, kuriem tādas bija paredzētas, bet mēs uzskatījām, ka tas nav pamatoti tādā apmērā, kā tas bija paredzēts. Mēs tiešām ejam cauri katrai rindiņai.
Kam bija paredzētas prēmijas?
Tur bija dažādi, bet vairāku mēnešalgu apmērā, kas nebija adekvāts apmērs. Mēs skatāmies uz algām, ejot cauri VID datiem. Arī sporta spēles neattiecas uz tarifiem un bērniem Ziemassvētku pasākumi.
Vai par savu darbību saņemat kādu negatīvu rezonansi? Vai esat saņēmusi draudus?
Jā. Pagājušogad bija plaša publicitāte. Es arī esmu saņēmusi draudus. Mums ļoti nepatīkami. Saņēmām rupjus e-pastus. Nepatīkami - tas ir tā ļoti maigi izsakoties. Arī caur "Facebook" saņēmām draudus.
Tieši draudus?
Jā, tādi ir bijuši.
Kā rīkojāties? Vai vērsāties pie tiesībsargājošām iestādēm?
Nē, nevērsos. Bet es zinu no kolēģiem, ne no regulatora, bet no Klimata un enerģētikas ministrijas, ka cilvēki, drīzāk opozīcijas partiju pārstāvji ir tīšām uzkūdījuši draudēt. Bija izteikti fiziski draudi. Tad gan viņi bija vērsušies pie tiesībsargiem. Reizēm ir draudi, kurus nedrīkst ignorēt.
