Klimata un enerģētikas ministrs galvo par valsts gatavību apkures sezonai

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Intervijas sākums šeit.

Vai esam tik ļoti labi apgādājušies ar kurināmo un naudu, ka varam atļauties pievēršanos Latvijas un pasaules klimata glābšanai?

Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā telpās būs pietiekami silti un labi. Siltumapgādes tarifi caurmērā zemāki nekā pagājušajā apkures sezonā. Esam ņēmuši vērā pagājušo apkures sezonu mācības. Siltumapgādes uzņēmumi savlaicīgāk noslēguši līgumus par energoresursu piegādi, bet ļoti daudzas pašvaldības ir pārgājušas uz vietējo energoresursu - uz šķeldu.

Kā mēs tiekam pie lielāka daudzuma šķeldas - vai mazāk eksportējam, vai vairāk izcērtam mežus?

Daudzviet jaunās šķeldas katlumājas ir speciāli paredzētas zemākas kvalitātes kurināmajam pamatā no krūmiem un tiem līdzīgiem apaugumiem. Tai ir gan zemāka cena, gan stabilākas piegādes. Strādājam, lai šādu šķeldu un, prioritāri tieši šādu šķeldu, arī nākotnē bez ierobežojumiem varētu izmantot apkurē, jo grāvju tīrīšana būs nepieciešama arī priekšdienās.

Ģirts Ozoliņš/MN

Vai ir paredzams termiņš, pēc kura baltās šķeldas un granulu dedzinātājiem nāksies pirkt CO2 izmešu kvotas?

Tāda diskusija Eiropā virmo visu laiku. Var pienākt brīdis, kad koksni novirzīs tādiem izmantošanas veidiem, kuri rada lielāku pievienoto vērtību nekā dedzināšana. Te gan jānorāda uz Rietumeiropas iedzīvotāju, politiķu un arī ekspertu neizpratni par dzīvi starp tik lieliem mežu resursiem kā Latvijā - Eiropā tādi meži ir liels retums un viņi diskutē, kā šo mežus glābt. Grāvmalu tīrīšanā iegūtas šķeldas dedzināšana modernās koģenerācijas stacijās ir ilgtspējīgs risinājums.

Vai tas nozīmē, ka granulu katlu īpašniekiem jādomā, kā pāriet uz citu apkures veidu, pirms granulas tiks padarītas ļoti dārgas vai vispār nepieejamas?

Pagaidām par to pāragri runāt. Bet aicinu granulu katlu īpašniekiem savlaicīgi izvērtēt moderno tehnoloģiju iespējas, piemēram, pāreju uz siltumsūkņiem vai pieslēgšanos centrālajai apkurei. Mūsu pilsētās un piepilsētās vēl daudz ēku, kurām vajadzētu pieslēgties centrālajai apkurei, jo tā vairumā gadījumu izmaksā lētāk, nekā individuālā apkure. Tā var paaugstināt gan centralizētās siltumapgādes, gan ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu efektivitāti. Jo vairāk šiem uzņēmumiem klientu, jo vieglāk un lētāk šo sistēmu uzturēt. Piemēri, kad vienģimeņu ēkas pieslēdzas pilsētas apkurei, ir aizvien vairāk. Tālāk jārunā par daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Siltumu vajag ne vien lēti saražot, bet arī efektīvi izmantot. Vislētākā enerģija ir tā enerģija, ko mēs neizmantojam, ko ietaupām - caur energoneefektīvām sienām un jumtiem nesildot ziemu. Ēkas, kas ir nosiltinātas pirms 10 - 15 gadiem ir devušas gan komfortu to īpašniekiem, gan daudz mazākus rēķinus. Ieguldījumi jau sen ir atmaksājušies ar uzviju.

Lozungs skaists, bet liekulīgs valstī, kuras uzņēmumam “Latvenergo” valsts noteikusi elektrības ražošanas procesā iegūto siltumu izkūpināt gaisā, lai privātie uzņēmēji varētu pelnīt ar šķeldas dedzināšanu speciāli siltuma iegūšanai. Vai KEM izdevās panākt, lai tagadējā apkures sezonā tā vairs neturpinātos?

Tas ir nopietns jautājums, tāpēc esam iestrādājuši izmaiņas normatīvajā regulējumā, precizējot atlikumsiltuma definīciju, kā arī papildinot Enerģētikas likuma 49.1 pantu, lai līdzsvarotu iesaistīto pušu intereses, un sekmētu siltumapgādes sistēmas operatoru pienākumu izmantot arī atlikumsiltumu siltumapgādes vajadzībām.

Kā tagad starp valsts un pašvaldību iestādēm sadalītas kompetences ēku siltināšanas organizēšanā?

Plānotāja un virzītāja ir Ekonomikas ministrija. KEM no savas puses palīdz un sasaista siltināšanu ar kopējiem klimata un enerģētikas plāniem. Skatāmies, kā padarīt siltināšanu pievilcīgāku. Piemēram, tā varētu būt atbalsta programmas daudzdzīvokļu iedzīvotājiem saules paneļu izvietošanai uz daudzdzīvokļu māju jumtiem, ja ēka veic renovāciju, paaugstinot energoefektivitāti.

Ar ko saules paneļu uzstādīšanas sakarā atšķiras privātmājas īpašnieks no privatizēto dzīvokļu īpašniekiem jo īpaši tad, ja viņi izveidojuši ēkas apsaimniekošanas biedrību?

Ja skatām jautājumu pēc būtības, tad ar to, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nereti ir grūti vienoties par kopīgu rīcību ēkas uzturēšanā, remontdarbu plānos, nerunājot par renovāciju. Attiecībā uz siltināšanu tas ļoti skaidri paradās. Tāpēc šobrīd atbalsts saules paneļu uzstādīšanai tiek sniegts tikai privātmājām. Bet apzināmies, ka ir laiks vērtēt iespējas piešķirt atbalstu saules paneļu izvietošanai daudzdzīvokļu ēkām. Esam sākuši analizēt iespējas un pieprasījumu arī ar daudzdzīvokļu mājām. KEM mērķis ir izveidot jēgpilnas atbalsta programmas, kuras sniedz ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā un dod sabiedrībai labumus un ieguvumus.

Ar ko saules paneļu uzstādīšana daudzdzīvokļu mājā tehniski atšķirtos no tagad masveidīgi apgūtās uzstādīšanas privātmājās?

Jādomā par piemērotāko vietu ēkā, par to vai labākais risinājums nebūtu daudzdzīvokļu mājā uzstādīt saules paneļus kopā ar baterijām. Te jāņem vērā Ukrainas pieredze, kā uzturēt šādas ēkas, ja elektrība padevē iespējami pārrāvumi. Tad ir labi, ja mājā ir elektrības rezerve, kas nodrošina cirkulācijas sūkņu darbību vai to, ka cilvēks nepaliek liftā, kas bez elektrības apstātos. Bet tas viss tikai pēc ēkas renovācijas, jo būtu absurdi saules paneļus uzlikt un pēc tam ņemt nost, lai varētu nomainīt jumta segumu.

Ģirts Ozoliņš/MN

Ja nu kādas ēkas īpašnieku biedrību mūsu saruna iedvesmo kļūt par siltināšanas un saules paneļu uzstādīšanas pilotprojektu, tad vai tā sazināties ar KEM?

Jā. Kopā ar enerģētikas jomas ekspertiem izvērtēsim projektu izmaksas, un, vai var atmaksāties, cik ilgā laikā un vai tas ir tehniski iespējams. Velns slēpjas detaļās. Nedrīkst izziņot atbalsta programmu, par kuru tikai pēc tam atklājas, ka tā nevienam nav izdevīga.

***

Intervijas nobeigums sekos. Tajā par to vai 2030. gadā nenāksies dibināt kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju tāpēc, ka Latvijai draud sods par CO2 izmešu nesamazināšanu? No otras puses, vai CO2 samazināšana Latvijai neizmaksās pārāk dārgi un vai tā vispār iespējama?

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.