Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudē secinājis, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa amata pienākumu pildīšana ir notikusi atbilstoši interešu konflikta novēršanas regulējuma normām. Taču Eiropas Komisijas projektu konsultants Ģirts Lapiņš ir diametrāli pretējās domās.
KNAB faktiski pasaka: Martins Gauss ir malacis, ka sev daļēji piederošu uzņēmumu iesaista pakalpojumu sniegšanā “airBaltic”. Tas, ka to nedara arī pārējie valsts kapitālsabiedrību valžu locekļi - nu neko - paši vainīgi.
Resoriskajā pārbaudē KNAB padziļināti izvērtējis informāciju par to, vai tas, ka valsts amatpersonas īpašumā esošajam uzņēmumam daļēji piederošā ārvalstu komercsabiedrība "2e Systems GmbH" sniedz pakalpojumus un saņem atlīdzību no "airBaltic", nav pretrunā ar interešu konflikta novēršanas regulējumu un neietekmē "airBaltic" valdes locekļa personiskās vai mantiskās intereses.
Pārbaudes laikā iegūtā informācija liecinot, ka Martins Gauss neko nav pārkāpis.
Pārbaudes laikā iegūtā informācija liecinot, ka "airBaltic" sadarbību ar uzņēmumu "2e Systems GmbH" sācis, vēl pirms Martins Gauss sāka pildīt valdes locekļa amata pienākumus aviokompānijā.
Martins Gauss neesot pieņēmis lēmumus vai veicis kādas citas darbības attiecībā uz konkrēto uzņēmumu, kas liecinātu par iespējamu interešu konfliktu vai citiem interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumiem.
Janvāra sākumā sociālajos medijos Ģirts Lapiņš un arī “nra.lv” publicēja informāciju, ka "Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums "MaGau GmBH", kuram savukārt pieder uzņēmums "2e Systems GmbH". Šis "2e Systems" ir IT risinājumu piegādātājs "airBaltic"".
Kā tad īsti ir - ir Martins Gauss kaut ko pārkāpis vai nav? Gan Ģirts Lapiņš, gan “nra.lv” vērsās pie KNAB, vaicājot, ir vai nav M. Gauss iekūlies interešu konfliktā.
Ģirts Lapiņš ir 15 gadus strādājis auditorkompānijās “Ernst&Young” un KPMG kā revidents, šobrīd viņš ir eksperts Eiropas Komisijas projektu izvērtēšanas jomā. Kāpēc Martina Gausa rīcībā pretēji KNAB atzinumam tomēr ir saskatāms rupjš interešu konflikts, “nra.lv” saruna ar Ģirtu Lapiņu.
Kāpēc "2e Systems GmbH" pakalpojumi nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” būtu jāvērtē kā interešu konflikts?
Faktus par to, ka Gausam pieder uzņēmums, kuram piederošs uzņēmums sniedz pakalpojumus “airBaltic”, neviens neapstrīdēja - tos atzīst pats Martins Gauss, un arī KNAB tos atzīst. Martinam Gausam pieder 100% uzņēmumā, kas ir redzams Vācijas uzņēmumu reģistrā. Šim uzņēmumam A pieder neliela daļa uzņēmumā B. Un šis B ir piegādātājs “airBaltic”.
Ja tas nav interešu konflikts, tad kas ir interešu konflikts?
Martins Gauss var stāstīt visu ko - ka viņš tur nav 100% īpašnieks, bet rodas pavisam vienkāršs jautājums: Martins Gauss principā pēc būtības kontrolē absolūti visus procesus aviokompānijā “airBaltic”, organizē visus darbus, tajā skaitā visus iepirkumus. Kā viņš var nodrošināt “airBaltic” labāko cenu darījumā ar uzņēmumu, kas viņam daļēji pieder? Iedomājieties, “airBaltic” viņam nepieder, bet viņš iepērk pakalpojumus no uzņēmuma, kas viņam pieder! Aviokompānijai “airBaltic” būtu jācenšas iepirkt kvalitatīvus pakalpojumus par pēc iespējas zemāku cenu vai par tirgus cenu vai meklēt labākus risinājumus. Bet, ja viņš ir daļējs īpašnieks firmā B, viņš ir ieinteresēts pakalpojumus pārdot par lielāku cenu, lai pats nopelnītu. Ja tas nav interešu konflikts, tad kas ir interešu konflikts?
Varbūt Martins Gauss no tīras sirds gribēja visu, kā labāk?
Varbūt, bet no malas tas izskatās neglīti. Esmu strādājis auditoru kompānijās un šīs lietas labi zinu. Tas ir absolūti absurdi. Martins Gauss arī nav uzskatījis par nepieciešamu iziet no šā interešu konflikta - tas ir bijis daudzu gadu garumā.
Izskatās, ka KNAB, iespējams, piesedz Martinu Gausu. Un no malas izskatās, ka, iespējams, valdošā koalīcija piesedz Martinu Gausu un KNAB, jo koalīcija ir ļoti ieinteresēta darījumā, kurš “airBaltic” pašlaik notiek ar Vācijas aviokompāniju “Lufthansa”. Politiķi baidās kaut ko pakustināt un baidās atzīt acīmredzamo, ka tur ir interešu konflikts.
“nra.lv” pētīja Vācijas uzņēmumu reģistru un pārliecinājās, ka Gausa uzņēmumos ir maksātas dividendes - tātad var uzskatīt, ka Gauss faktiski guvis labumu no uzņēmuma, kurš piegādā pakalpojumus aviokompānijai “airBaltic”.
Tad jau sanāk, ka arī citiem Latvijas valsts kapitālsabiedrību valžu priekšsēdētājiem, valžu locekļiem, padomju priekšsēdētājiem un locekļiem drīkst piederēt kompānijas, kuras piegādā preces vai pakalpojumus viņu pārstāvētajām valsts kapitālsabiedrībām. Bet varbūt tā drīkst būt tikai Martinam Gausam?
No malas izskatās, ka, iespējams, KNAB piesedz Martinu Gausu, un valdošā koalīcija ar “Jauno vienotību” priekšgalā ir ieinteresēta nevis meklēt pārkāpumus, bet tieši otrādi - attaisnot Martina Gausa darījumus. Pat ja nemaksātu dividendes - ne jau tajā ir būtība. Varbūt nākamgad vai aiznākamgad izmaksās dividendes.
Es saprotu, ka ir augstākā līmeņa vadītāji, kuriem tiek maksātas ļoti lielas algas - pat 100 tūkstoši eiro gadā, lai viņi nekorumpētos. Tas ir saprotami. Bet Martinam Gausam tiek maksāti vairāk nekā 800 tūkstoši, un ir bijuši gadi, kad vairāk nekā miljons eiro. Un tomēr viņš meklē iespējas, kā uz “airBaltic” rēķina nopelnīt vēl kaut ko. Tas ir absurdi. Es tikai jautāju: “Vai Martins Gauss ir vācietis?”
Ir vācietis.
Vai “Lufthansa” ir Vācijas uzņēmums?
“Tīrasiņu” Vācijas valsts uzņēmums.
Kam tiek iznomātas “airBaltic” lidmašīnas? Šim pašam Vācijas uzņēmumam, kas šobrīd ir manifestējies kā “airBaltic” stratēģiskais investors. Un summa, ko “Lufthansa” maksā par 10% no “airBaltic” aviokompānijas, ir 14 miljoni eiro. Bet varbūt, ja “airBaltic” vadītājs nebūtu vācietis, bet spānis vai latvietis, mēs dabūtu vairāk no “Lufthansa”?
No malas tas tā izskatās, ka Martinam Gausam ir ļoti svarīga sadarbība ar “Lufhansa” un, ja viņš visu labi izdarīs, tad dabūs kādu amatu šajā Vācijas uzņēmumā. Un jautājums: cik ļoti viņš ir Latvijas interešu pusē? Viņš izmanto jebkuru mazāko iespēju, lai nevis celtu “airBaltic” intereses pāri visam, bet rūpējas par savām interesēm.
Esmu strādājis auditorkompānijās “Ernst&Young” un KPMG un zinu, kas ir neatkarība, un to, kā darījumi izskatās no malas jeb “perception” - “uztvere”. Proti, bieži nav svarīgi, kas ir noticis patiesībā, bet ir svarīgi, kā izskatās no malas. Martina Gausa darbībās ir interešu konflikts. Neviens viņam nestāvēja klāt, kā viņš veda sarunas ar piegādātāju, bet viņš ir absolūti ieinteresētā persona iepirkt pakalpojumus par lielāku cenu - jo “airBaltic” nauda nav viņa nauda, bet Latvijas valsts nauda.
Tas pat nav jāpierāda, tas ir acīmredzams fakts, un kā KNAB var neatrast te pārkāpumu? Kā tas ir iespējams? Tie taču ir Uzņēmumu reģistra dati, kurus neviens nenoliedz, kuriem visi piekrīt!
Vai nav tā, ka šis var kalpot nākotnē līdzīgos gadījumos kā precedents personām, kuras turēs aizdomās par interešu konfliktu?
Jā, tas rada tiesisko nihilismu. Tagad arī citi uzņēmumu vadītāji redz, ka var pumpēt naudu projām no valsts uzņēmumiem uz savu privāto uzņēmumu. Tas rada milzīgu risku. Bet galvenais risks vēl ir priekšā - tas ir darījums ar “Lufthansa”, kas par 14 miljoniem iegādājas 10% no “airBaltic”. Tātad visa “airBaltic” ir tikai 140 miljonus eiro vērta? Tā ir aviokompānija, kurā Latvijas nodokļu maksātāji ir ieguldījuši vairāk nekā pusmiljardu eiro! Un šī aviokompānija vēlas vēl nākamos 50 vai 100 miljonus eiro. Nu neizskatās tas labi.
Tas nozīmē, ka tagad vācieši par latviešiem smejas - vientieši, kurus viegli ap pirkstu aptīt?
Tā jau deviņdesmitajos gados zviedru investori Latvijā uzvedās - to redzēju, strādādams uzņēmējdarbības jomā. Diemžēl mēs to pieļaujam.
Kā atbildība tā ir - tā nav pat īsti KNAB - tā ir partijas “Jaunā vienotība” atbildība, kamēr vien vēl šī partija šos procesus kontrolē un uzrauga. Un, ja viņi to pieļauj, tad tā ir viņu atbildība. Šis ir politisks jautājums, un tā ir politiska atbildība, ka kaut kas tāds tiek pieļauts. To pieļauj Tieslietu ministrija, kas ir “Jaunās vienotības” politiskā atbildība, un Saeimas Juridiskā komisija, kuras vadītājs Andrejs Judins ir no “Jaunās vienotības”. Viņi baidās apstādināt procesu ar “airBaltic” daļu pārdošanu, baidās, ka viss būs slikti, un apzināti vai neapzināti visu to piesedz.
Ir vēl tāds tiesu varas atzars kā Ģenerālprokuratūra. KNAB ir tai skaitā izziņas iestāde. Ja KNAB nekonstatē interešu konfliktu, tad Ģenerālprokuratūrai nekas neliedz nākt klajā ar saviem atzinumiem.
To nekomentēšu. Bet padomāsim! Bija “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, kurš savu darbu veica acīmredzami slikti, jo viņu atlaida no darba. Bet nevienā brīdī nav radies jautājums par citiem viņa darbiem. Viņš ir arī “Tet” padomes priekšsēdētājs. Te, saprotiet, pēc būtības notiek piesegšana. Satiksmes ministrija bija spiesta noņemt Klāvu Vasku, lai nebūtu jānoņem Martins Gauss. Ar Martinu Gausu viņi ir saauguši kopā, un kāds bija jāupurē, lai sabiedrības sašutums būtu mazāks.
