Sūdzas par epidemioloģisko prasību neievērošanu skolās

Attēlam ilustratīva nozīme © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Pārāk nelielas telpas izglītības procesa nodrošināšanai, aizsargmasku nelietošana – šīs ir dažas no iedzīvotāju sūdzībām saistībā ar Covid-19 situāciju galvaspilsētas izglītības iestādēs, ko šomēnes saņēmis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Tiesa, balstoties uz šiem ziņojumiem, neviena iestāde vai darbinieks nav sodīts.

Iespēja ziņot anonīmi

Ir apritējis mēnesis kopš Rīgā pieejams tālrunis (67026816) un e-pasts (covidiksd@riga.lv) anonīmiem ziņojumiem par epidemioloģisko prasību neievērošanu galvaspilsētas skolās un bērnudārzos. Vecāki, pedagogi vai tehniskais personāls ziņojumu var atstāt jebkurā diennakts laikā, ja izglītības iestādē ir nācies novērot noteikto prasību neievērošanu. Trīs nedēļu laikā saņemti 13 ziņojumi. „Ir izskanējuši viedokļi par attālināto mācību procesu, par to, vai tam jābūt vai tomēr labāks ir klātienes mācību process. Ir bijušas sūdzības par tehnikumu (tas gan nav pašvaldības pārraudzībā) un tā pārāk mazajām auditorijām klātienes mācību procesa organizēšanai. Ir ziņojumi par to, ka vecāki nenēsā sejas aizsargmaskas, nākot uz bērnudārzu pakaļ bērniem. Bijuši ziņojumi, ka kādā skolā licencēta interešu izglītības pakalpojuma sniedzēja ‒ biedrība ‒ īsteno interešu izglītību bērniem no dažādām klašu grupām, kas nav pieļaujams šajā laikā. Ir viedoklis un jautājums, kas satrauc iedzīvotājus ‒ kāpēc visai skolai nav noteikta karantīna, ja ar Covid-19 ir saslimuši skolas administrācijas pārstāvji,” ziņojumu tēmas ieskicē departamentā.

Ziņojumi pienāk gan par pašvaldības pārraudzībā esošām izglītības iestādēm, gan arī par tādām, kas ir citu dibinātāju pārraudzībā. Pēc ziņojumu saņemšanas par to tiek informēta konkrētā izglītības iestāde.

„Šie ziņojumi ir signāli iestādei, ka kaut kas netiek ievērots epidemioloģiskās situācijas gadījumos, un, ja tā ir tiesa, tad iestādei situācija jārisina. Ja ziņojums ir maldinošs, tad iestādei nav pamata uztraukumam,” skaidro departaments, piebilstot, ka, balstoties uz saņemtajiem ziņojumiem, neviena iestāde vai darbinieks nav sodīts.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments informē, ka šobrīd Covid-19 skāris 68 Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, tajā skaitā 45 skolas, no kurām astoņas ir profesionālās ievirzes sporta, mūzikas un mākslas skolas, kā arī 23 pirmsskolas izglītības iestādes.

No šodienas papildu prasības

Der atcerēties, ka no šodienas mācību iestādēs tiek pastiprinātas epidemioloģiskās prasības, proti, pedagogiem ir pienākums gan izglītības procesa laikā, gan ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegus, kā arī Latvijas skolās, kuras turpina darbu klātienē, telpās jānodrošina ne mazāk kā 3 kvadrātmetrus uz 1 skolēnu (1.‒6. klase). Ja tas nav iespējams, tad darbs plānojams daļēji attālināti. Mazās lauku skolās ar nelielu skolēnu skaitu šo prasību var nodrošināt, taču, kā aģentūrai LETA norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, daudzās Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs šādu prasību nav iespējams izpildīt, tādēļ tām nāksies pāriet uz attālināto mācību procesu. „Ja skolās patlaban nemācās 7.‒12. klašu skolēni, tad klases varētu sadalīt divās grupās un izmantot brīvās klašu telpas, taču nevienai skolai nav tādu pedagogu resursu, kuri varētu vienlīdz kvalitatīvi nodrošināt mācību procesu, nepārkāpjot Darba likumā noteikto 40 stundu darba nedēļu,” sacīja pašvaldības pārstāve. Viņa uzsvēra, ka jāņem vērā arī tas, ka daudzās izglītības iestādēs ar Covid-19 saslimuši pedagogi, turklāt vairākiem pedagogiem ir noteikts kontaktpersonu statuss, tāpēc skolā ir ierobežots kadru skaits. Pagājušonedēļ no 108 Rīgas pašvaldības izglītības iestādēm 57 vēl spēja nodrošināt mācību procesu klātienē, bet 51 mācību iestāde nodrošināja mācību procesu attālināti.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.