Augstākās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības dati (informācija publiskota par 2017.–2018. gadu) atklāj, ka darbu ar diplomu kabatā iegūst aptuveni 88% absolventu, nepilni 4% papildina bezdarbnieku rindas, 1% nolemj pamest valsti, pārējie – ekonomiski neaktīvi vai par viņiem nav iegūta informācija.
Piemēram, 2017. gadā absolventu skaits pārsniedza 14 300, no tiem gandrīz 11 700 bija atraduši darbu (nav gan precizēts, vai strādā jomā, kuru apguva), 2300 bija nolēmuši līdztekus darba gaitām turpināt arī studijas, 520 reģistrējās kā bezdarbnieki, bet 151 nolēma savas iespējas pārbaudīt ārzemēs. Vairāk nekā 2000 absolventu nodēvēti par ekonomiski neaktīviem vai tādiem, par kuriem nav saņemta informācija. Krasas atšķirības nav arī datos par 2018. gadu.
Pētījumā apkopotie dati liecina, ka augstskolu vidū nodarbinātības līdere ir Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Darbu atrast varējuši 99% augstskolas bijušo studentu. Tas gan nav pārsteidzoši - viņiem ir garantēts darbs militārajā dienestā. Latvijas Jūras akadēmijā 96% absolventu atrod savu vietu darba tirgū - iespējas jūrniekiem patiešām ir plašas. TOP3 noslēdz Latvijas Lauksaimniecība universitāte - 91,2% tās kādreizējo studentu ir nodarbināti.
Starp privātajām augstskolām trijnieku veido Ekonomikas un kultūras augstskola (87,3%), biznesa augstskola “Turība” (85,4%) un Transporta un sakaru institūts (84,4%). Monitoringa veicēji secina, ka valsts augstskolu absolventi darba tirgū ir kopumā vairāk nodarbināti (vidēji 88,4%) nekā privāto augstskolu absolventi (vidēji 83%).
Jāatzīmē, ka augstskolām šajā ziņā pogas izgriež valsts koledžas. To nodarbinātības rādītājs sasniedz gandrīz 90%, privātajām - 86%. Valsts robežsardzes koledžā gan 2017. gan 2018. gadā visi absolventi atraduši darbu. Uz pēdām min Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža (97%) un LU Rīgas Medicīnas koledža (96%).
Darba tirgū ir visgaidītākie un līdz ar to arī vieglāk atrod darbu veselības un sociālās aprūpes, inženierzinātņu, ražošanas un pārstrādes, būvniecības, izglītības un lauksaimniecības jomas absolventi. Izņemot izglītības sfēru, visi iepriekš nosaukto nozaru speciālisti arī var lepoties ar lielākiem ienākumiem nekā to profesiju pārstāvji, kuru darba tirgū ir pārpārēm - izaicinošāki darba meklējumi ir humanitāro, mākslas, sociālo un komerczinību jomas pārzinātājiem. Še dati par specialistu pieprasījumu saskan ar ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.
Monitoringa dati vēsta, ka valsts augstskolu vidū augstākie ienākumi 2019. gadā bija Banku augstskolas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes absolventiem, savukārt privāto augstskolu līderpozīcijās bija Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas beidzēji. Bet valsts koledžu vidū augstākie ienākumi - Rīgas Celtniecības koledžas, Valsts robežsardzes koledžas absolventiem; privāto koledžu līdere - Biznesa vadības koledža.
