Gadu no gada stagnē Latvijas bērnu lasītprasmes rezultāti, lai neteiktu vēl sliktāk: nobažījušās ir gan skolas, gan universitātes, kur viņi pēc tam grib iestāties, toties aptaujātie grāmatizdevēji un tirgotāji ir pārliecināti, ka bērnu literatūra ir gandrīz vai vienīgā droši ejošā prece.
Šonedēļ “Rīgas vasaras” svētku pasākumu vidū esošajā tradicionālajā Grāmatu ielā Vērmaņdārzā varēja saskatīt iepriekš nebijušu fenomenu: lielākajai daļai no grāmatu izdevējiem, kas šeit piedalās, puse vai vairāk no piedāvājuma ir tieši bērnu grāmatas visiem vecumiem. Tas var nozīmēt divas iespējas: vai nu bērni grib lasīt vairāk, vai arī pieaugušie sākuši lasīt mazāk nekā iepriekš.
Izdevniecības “Pētergailis” stendā literatūra abām grupām ir gandrīz 50:50, tomēr izdevēju teiktais neatstāj šaubas: “Tādos pasākumos kā šis, kur lasītāji var tieši iegādāties mūsu izdevumus bez grāmatnīcu starpniecības, lielākā daļa no pārdotā izrādās literatūra dažādu vecumu bērniem. Visāda citāda literatūra mums arī ir, bet mēs jau rēķināmies, ka to prasīs mazāk.” Cits pieredzējis izdevējs “Madris” vismaz trīs ceturtdaļas no sava stenda aizpildījis ar grāmatām tiem, kas vēl tikai mācās lasīt: “Mums ir izzinošā veida bērnu literatūra - grāmatas par planētām, par ugunsdzēsējiem, traktoriem, dinozauriem un visu citu. Daudzām nāk līdzi uzlīmes, lai bērniņi var ne tikai lasīt, bet arī darboties ar rokām, lipinot tās paredzētajās vietās. Tiem, kas vairāk paaugušies, ir grāmatas ar domu, lai tās var lasīt ne tikai skolnieki, bet arī viņu vecāki - lai šī literatūra būtu attīstoša un izglītojoša visiem, nevis tikai izklaidējoša.” Visi izdevēji uzsver: vajag nākt kopā ar atvasēm, lai bērni paši apskatās, kuras grāmatas viņus interesēs, nevis censties uzminēt viņu gaumi, kas mazajiem lasītājiem vienmēr būs svārstīga.
Šeit sastaptā dzejniece, mūziķe un pedagoģe Elīna Līce, apskatot derīgāko piedāvājumu saviem ceturto un septīto klasi beigušajiem dēliem, ir novērojusi: “Vecākais dēls ir daudzlasītājs, vienmēr skolā saņēmis uzslavas par to. Tagad jaunākais brālis redz, ka lasīt ir “kruti”, un arī sāk lasīt arvien vairāk. Tajā pašā laikā to nevar teikt par viņu vienaudžiem: es redzu, kā daudzi manu dēlu klasesbiedri ir nelasītāji. Agrāk bija uzskats, ka māja jāpiepilda ar grāmatām, lai bērni izaugtu ar tām. Domāju, ka tas vairs tik vienkārši nestrādā, jo vajadzīgs ir piemērs ģimenē, kā lasīšana ir vērtīga ikdienas nodarbošanās, citādi grāmatas stāvēs neaiztiktas plauktā. Manējie lasīja dažādas grāmatas, tajā skaitā populārās sērijas - piemēram, “Kapteini Apakšbiksi”. Tur lappuses ir pilnas ar visvisādiem ātriem notikumiem, kas seko cits citam. Bet lasīšanas jēga ir likt aizdomāties, apsmadzeņot, iedziļināties sevī un citos. Vai no šādiem komiksu veida izdevumiem, pat ja tie noformēti kā bērnu grāmatas, ir lielāka jēga nekā no kārtējā “Youtube” video, ja saturs apmēram tāds pats?” liek aizdomāties divu dēlu māmiņa.
Visā pasaulē tiek mērīti un salīdzināti dažādu valstu skolēnu līmeņi lasītprasmē, taču šis vārds latviski burtiskā veidā nederēs. Tas, kas šajos pētījumos tiek mērīts, ir nevis vienkārša lasīšanas prasme (cik čakli spēj vai nespēj savilkt burtus un vārdus kopā), bet gan “literacy”, ko nevar tieši iztulkot latviski, bet šī jēdziena nozīme aptuveni būtu jāsaprot kā “izlasītspēja”: vai cilvēks var saprast, ko izlasītais teksts kopumā nozīmē, kas tajā pateikts, vai spēj uztvert teksta dažādas nozīmes un aizdomāties par kontekstu.
“Mūsu izglītībā šobrīd tiek daudz runāts par STEM priekšmetiem (matemātika, tehnoloģijas, dabaszinātnes), un aktuāla problēma, ko mēs skolās redzam: visa pamatā tomēr ir teksta un valodas izpratne, jo gadījumā, ja skolēni nevar izlasīt, noklausīties un saprast mācību materiālu, viņi arī eksaktos priekšmetus nevar labi iemācīties. Matemātikas pārbaudes darbos iezīmējas problēma, ka ir tādi, kas nesaprot teksta uzdevumus no sērijas “Kalnabērziņu saimniecībā izaudzēja astoņarpus tonnas kartupeļu, bet Lejasozoliņiem pusi no tikpat lielas ražas apēda nematodes.” Viņi to spēj atrisināt formā x = 8,5 : 2, taču neprot saprast uzdevuma būtību, jo grūtības sagādā pāreja no teksta uz cipariem. Bet reālajā dzīvē risināmie uzdevumi vienmēr būs noformulēti valodā - mutiski vai rakstiski. Somijas izglītības sistēmā, ko pie mums bieži piesauc kā paraugu, pēdējos gados arī lasītprasmes rādītāji iet uz leju, no kā cieš vispārējais izglītības līmenis, tāpēc mums vajadzētu uzmanīties no tā paša scenārija. Vecāki - lasiet paši un dodiet saviem bērniem! Bērni ir pārāk pieradināti pie tehnoloģijām, grāmatas nav tik izklaidējošas, un vecākiem tas jāņem vērā. Lasīšana un izlasītā atcerēšanās vajadzīgajā brīdī ir lietas, kas prasa piepūli - atšķirībā no digitālā satura, ko var noskatīties un aizmirst. Mērķtiecīgi jāstrādā ģimenēs, ne tikai skolās, jo īpaši pusaudžu vecumā, citādi eksāmenos nebūs labs rezultāts,” brīdina Āgenskalna valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Iveta Ratinīka.
Aktuāla lieta ir grāmatu cenu celšanās, kas patlaban vairs nav novēršama, jo salīdzinoši lēno grāmatniecības nozari beidzot ir sasniegusi tā divciparu inflācija, kas pārējo valsti skāra jau pirms diviem gadiem. “Drukas izmaksas, darbs un viss pārējais ir audzis, tāpēc tirāžas nākas veidot mazākas. Joprojām paļaujamies uz saviem autoriem, ka tie piegādās izcilu literatūru, jo tas ir mūsu darba modeļa pamatā,” lakoniski konstatē izdevniecības “Dienas grāmata” galvenā redaktore Dace Sparāne. Gan no viņas, gan pārējo izdevēju teiktā izriet - jāsteidz iepirkt lasāmvielas rezerves tagad, kad pārdošanā joprojām ir daudzi iepriekšējos gados sadrukātie izdevumi. Un tas attiecas uz grāmatām gan lieliem, gan maziem.