RVT saņem "Junior Achievement Europe" galveno balvu un stāda ozolu

© Publicitātes foto

Lai jaunā paaudze būtu labāk sagatavota darbam un dažādām uzņēmējdarbības formām, “Junior Achievement Europe” organizē profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestāžu konkursu “TES Awards”, kurā akcentēta uzņēmējdarbības prasmju mācīšana.

Labākā no profesionālās izglītības skolām

Šogad Eiropas organizācija “Junior Achievement Europe” konkursam piecās nominācijās nominēja 35 skolas no 23 Eiropas valstīm.

Skolotāji izmanto visdažādākās mācību metodes un starppriekšmetu sadarbību, lai attīstītu audzēkņos uzņēmējspējas, stāsta Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktore Dagnija Vanaga / Ģirts Ozoliņš/F64

Vispārējās izglītības iestādes un profesionālās vidējās izglītības iestādes tika vērtētas atsevišķi. Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktore Dagnija Vanaga stāsta: “Atbildes uz daudzajiem jautājumiem, kā arī uzņemt video, kas skaidri parāda skolas šodienu un nākotnes vīziju, bija jāpagūst sagatavot ļoti īsā laika sprīdī - faktiski tam visam bija atvēlēta tikai nedēļa, bet mēs to izdarījām. Konkursa žūrija ļoti augstu novērtēja mūsu sagatavoto video, kurā galvenā loma bija mūsu audzēkņiem. “Junior Achiewement Latvia” Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmā apgūst un praktiski īsteno savu biznesa ideju. Strādājot grupās, skolotāju un biznesa mentoru vadībā, skolēni izveido savu uzņēmumu. Šīs programmas ietvaros viņi attīsta spēju ģenerēt idejas un pārvērst tās darbībā. Viņi iemācās strādāt komandā, uzņemties iniciatīvu un uzņemties atbildību. Viņi piedzīvo, ko nozīmē vadīt reālu uzņēmumu. Viņi saprot, kā ekonomika un finanses veicina uzņēmuma panākumus. Viņi praktiski izmanto matemātikas, dabaszinību, valodas, rakstīšanas, tehnoloģiskās vai specializētās prasmes. Programmu atbalsta mentori no biznesa vides, kuri sniedz padomus dalībniekiem, kā attīstīt produktu un biznesu.

Vaicāta, kā RVT tiek īstenota uzņēmējdarbības izglītība, kas ir galvenais pamatojums, lai saņemtu šo balvu, direktore teic: “Uzņēmējdarbības izglītība tiek īstenota dažādās formās, izmantojot daudzveidīgu metožu klāstu. Atkarībā no apgūstamās specialitātes uzņēmējdarbības mācību saturs ietverts tādos mācību moduļos kā “Komercdarbības pamati”, “Biznesa plāna izstrāde”, ”Iniciatīva un uzņēmējdarbība”, “Uzņēmumu komercpakalpojumu mācība”, “Grāmatvedības pamati”, “Projekta vadība”, “Mārketinga pamati”. Skolotāji izmanto visdažādākās mācību metodes un starppriekšmetu sadarbību, lai attīstītu audzēkņos uzņēmējspējas, plaši izmanto tādas mācību metodes kā biznesa spēles, uzņēmējdarbības vides analīzes uzdevumus, uzņēmējdarbības situāciju izpētes, biznesa ideju ģenerēšanas metodes, biznesa plāna izstrādi, biznesa “Canva”, skolēnu mācību uzņēmumu izveidi un tamlīdzīgi.”

Nominācijā “Inovācijas un uzņēmējdarbību atbalstoša profesionālās izglītības iestāde” konkursa finālam tika izvirzītas divas profesionālās izglītības iestādes - RVT un viena no Grieķijas skolām. Labāko no tām noteica interneta balsojumā, kas noslēdzās 15. maijā. Ir saņemts apstiprinājums, ka Rīgas Valsts tehnikums ieguvis vislielāko balsu skaitu un atzīts par uzvarētāju. Dagnija Vanaga: “Junior Achievement” programmu uzskatu par ļoti nozīmīgu, jo šobrīd profesionālā izglītība lielā mērā tiek balstīta darba vidē. Tā ir ļoti laba iespēja jauniešiem apgūt darba prasmes ne tikai kā darba ņēmējiem, bet arī kā darba devējiem nākotnē. Līdztekus teorētiskajām zināšanām, kas iegūtas Rīgas Valsts tehnikumā, tā ir iespēja tās izmantot praksē sava mācību uzņēmuma izveidošanā un uzņēmējdarbības tālākā virzībā. Uzskatu, ka tā sekmējam jaunu uzņēmumu izveidi un jaunu darba vietu radīšanu, kas ir mūsu valsts tautsaimniecības attīstības pamatā un nākotnē sekmēs tās izaugsmi un vairos nodokļu ieņēmumus vispārējās labklājības celšanai.”

Dagnija Vanaga kopā ar Rīgas Doma dekānu un Rīgas Valsts tehnikuma absolventu Eliju Godiņu un tehnikuma audzēkņiem ir iestādījuši Tehnoloģiju un inovāciju centra pagalmā Glika ozolu, kura vainagam tur būs kuplot vairākus simtus gadu / Publicitātes foto

RVT iestāda Glika ozolu

Rīgas Valsts tehnikums ir iesaistījies pirms pieciem gadiem uzsāktajā Ernsta Johana Glika ozolu stādīšanas programmā. Tehnoloģiju un inovāciju centra pagalmā Dārzciema ielā ir iestādīts viens no ozoliem, kas ar “Latvijas valsts mežu” gādību piecu gadu laikā izaudzēts no zīles, kas ievākta no pirms vairāk nekā trīs simtiem gadu Glika stādītajiem ozoliem Alūksnē. Ozoliņa stādīšanas svinīgajā pasākumā skolas direktore Dagnija Vanaga teica: “Pateicoties cienījamā Rīgas Doma dekāna un Rīgas Valsts tehnikuma absolventa Elija Godiņa kunga iniciatīvai, mums ir iespēja Rīgas Valsts tehnikuma Tehnoloģiju un inovāciju centra pagalmā iestādīt Ernsta Johana Glika ozolu, kas izaudzēts no Glika stādīto ozolu ozolzīlēm. Tā ir iespēja piedalīties kopīgā Rīgas Valsts tehnikuma un Latvijas vēstures veidošanā.

Ozols vienmēr bijis mūsu tautas garīgā spēka simbols. To vienmēr apcerējuši dzejnieki, atainojuši gleznotāji, komponisti tam veltījuši savus muzikālos sacerējumus. Un tas nav nejauši, jo ozoli ar savu skaistumu ne tikvien priecē mūsu acis, bet arī ir neatņemama mūsu latviskās ainavas sastāvdaļa. Ozola spēku mēs uztveram kā tā spēju no mazas brūnas zīles, kas rudenī iekrīt zemē, izaugt par varenu koku, kas zaļo gadsimtiem. Tā vēl joprojām Alūksnē zaļo vācu izcelsmes mācītāja Ernesta Glika pirms trīs simtiem gadu stādītie ozoli.

Šos ozolus Gliks iestādīja par godu savam mūža darbam - Bībeles tulkojumam latviešu valodā. Taču tas nebūt nav vienīgais Glika ieguldījums latviešu kultūrā. Darbodamies Vidzemē, viņš atvēra pirmās latviešu skolas, iestājās par vispārēju izglītību, kā arī rakstīja grāmatas par ģeogrāfiju un astronomiju.

Es gribētu Gliku uzlūkot kā tiltu starp garīgo un laicīgo, īpaši akcentējot viņa ieguldījumu mūsu tautas apgaismošanā. Apgaismošanas darbs un dziļš humānisms ir bijis viņa dzīves kredo.

Mēs, protams, nezinām, kāda būs dzīve pēc simt vai vairāk gadiem. To, kāda būs šodienas dzīve, pirms trīs simtiem gadu nezināja arī Ernests Gliks. Bet mēs no viņa svētīto ozolu zīlēm varam iestādīt jaunu ozolu, kas zaļos ilgi pēc mums. Darot šo darbu, izsaku cerību, ka mūsu tehnikums arī pēc simtiem gadu kalpos tautsaimniecībai nepieciešamo profesiju un zināšanu ieguvei, turpinās attīstīties un būs šo Glika apgaismības ideju turpinājums.”

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.