Nadežda Spiridovska: meitenes TSI īpaši gaidītas ir datorzinātnēs

© Publicitātes foto

Īsti neizprotamu iemeslu dēļ informācijas un tehnoloģijas (IT) jomā dominē vīriešu dzimtes pārstāvji! Kā jūtas sievietes šajā vīrišķīgajā vidē, kāpēc IT joma meitenēm tomēr būtu tikpat piemērots karjeras virziens kā vīriešiem, kā veidojas karjera un kāpēc izvēlēties tieši šo virzienu, meklējam atbildes kopā ar Transporta un sakaru institūta (TSI) asociēto profesori, pētnieci Nadeždu Spiridovsku.

Jūs esat viena no sievietēm, kura ne tikai strādā IT jomā, bet esat profesore un viena no vadošajiem IT jomas pasniedzējiem TSI. Kā ir tā sanācis, ka tagad strādājat jomā, kur dominē vīrieši?

Es teiktu, ka daļēji manu izvēli ietekmēja liktenis - tolaik, kad iestājos 10. klasē, tika praktizēta mācību programma, kas bija izstrādāta kopā ar toreizējo Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (Rīgas Aviācijas universitāte) un piedāvāja vidusskolas laikā apgūt Aviācijas institūta pirmā kursa mācību programmu trīs studiju virzienos: elektronika, datorzinātnes un ekonomika. Tolaik datorzinātnes bija kaut kas pavisam jauns, bet varēja just, ka tas būs ļoti perspektīvs virziens. Atgādināšu, ka tolaik jauno cilvēku vidū populārākie studiju virzieni bija saistīti ar jurisprudenci, psiholoģiju un citām humanitārām zinātnēm, taču es skaidri zināju, ka saistīšu savu dzīvi ar eksaktajām zinātnēm.

Manu izvēli par labu datorzinātnēm, iespējams, ietekmēja manas mammas darbs - viņa bija skaitļošanas centra vadošā ekonomiste. Protams, tā nebija IT joma mūsdienu izpratnē, bet tomēr tie bija datori, kas veica skaitļošanas uzdevumus. Es redzēju tos milzīgos datorus, un man vienmēr mājās bija čupiņa ar perfokartēm, ko izmantoju dažādām spēlēm. Arī pirmos personālos datorus es ieraudzīju tieši mammas darbavietā. Varēju pat uzspēlēt kādu datorspēli. Līdz ar to var teikt, ka ilgi pirms profesijas izvēles es biju jau guvusi priekšstatu par datoriem.

Vai šajā programmā varēja iestāties jebkurš vidusskolēns?

Nē, bija spēcīgs konkurss. Uzsākot šo programmu, man vēl nebija pilnīgas pārliecības, ko tieši es izvēlēšos kā nākotnes karjeru, tāpēc cītīgi mācījos visus priekšmetus, tajā skaitā materiālu pretestību, tēlotājģeometriju, elektriskās ķēdes un tā tālāk. Pēc vidusskolas es iestājos Aviācijas institūta 2. kursā - līdz ar to, ka tas bija jau otrais kurss, es nevarēju startēt uz valsts budžeta vietu, tāpēc man bija tikai divas izvēles - bez maksas studēt elektroniku vai par maksu datorzinātnes. Lai gan par maksu, es tomēr izvēlējos datorzinātnes. Var teikt, ka ar to arī sākās mana karjera IT jomā.

Varbūt zināt atbildi, kāpēc IT jomu tomēr visbiežāk izvēlas puiši, nevis meitenes?

Man nav atbildes, bet es domāju, ka tas ir stereotips. Taču, tiešām, savā pasniedzējas pieredzē es redzu, ka meiteņu ir daudz mazāk par puišiem. Mēs, sievietes zinātnē, esam šo jautājumu empīriski pētījušas - veicām aptauju, kāpēc meitenes, kas ir atnākušas studēt datorzinātnes, to ir izvēlējušās. Pie konkrētiem secinājumiem nenonācām, tāpēc nevaru pateikt, kāpēc ir tā, kā ir. Protams, ka sievietēm ir cita daba un, iespējams, viņas vairāk piesaista smalkas lietas, kas saistītas ar mākslu un kultūru. Es domāju, ka liela ietekme ir ģimenei - man ir divi dēli un meita, bet interesi par IT jomu izrāda tikai meita, kurai šobrīd ir deviņi gadi. Viņa grib būt robotu projektētāja. Viņa droši vien vēl īsti neapzinās, cik plašs jēdziens ir “robots”, jo globāli ir industriālie un autonomie roboti un katrā kategorijā ir ļoti liela daudzveidība. Savukārt dēli pagaidām par datoriem un robotiem interesi neizrāda.

Kā pasniedzēja noteikti esat novērojusi, kuriem ir labākas sekmes?

Viennozīmīgi nevaru pateikt, taču varu teikt, ka vidēji meitenes ir centīgākas, kas, protams, ietekmē arī sekmes. Taču arī starp mazāk sekmīgajiem ir gan puiši, gan meitenes. Mācību procesā nav novērojamas atšķirības starp puišiem un meitenēm - šajā jautājumā visi līdzvērtīgi spēj uztvert jaunas lietas un orientēties situācijās, rast risinājumus. Taču gribu piebilst, ka meitenes, kuras izvēlējušās IT, savā būtībā ir nedaudz citādākas nekā meitenes, kas izvēlas citas jomas. To es redzu savā ikdienas darbā, strādājot gan ar IT, gan citu jomu studentiem.

Vai tiek sperti kādi soļi, lai IT industrijai piesaistītu vairāk meiteņu?

Zinu, ka mūsu augstskolas sadarbības partneris “Birkle IT” piedāvā grantus studijām bakalaura studiju programmā “Datorzinātnes”, lai iedvesmotu meitenes veidot karjeru zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas studiju jomās. Šis grants nodrošina finansējuma iespējas studijām, lai atbalstītu meitenes neatkarīgi no viņu izcelsmes, lai attīstītu STEM prasmes un gūtu panākumus strauji augošajās jomās. Meitenes no Latvijas, Eiropas Savienības, NVS valstīm, Ukrainas un Gruzijas ir aicinātas aizpildīt bezmaksas pieteikuma anketu TSI mājaslapā. Jūlijā, kad būs saņemti dokumenti par vidējās izglītības apguvi, tie jāiesniedz TSI uzņemšanas sistēmā admission.tsi.lv. Vēlāk perspektīvākās kandidātes tiks aicinātas uz interviju ar TSI un “Birkle IT” pārstāvjiem.

Piebildīšu, ka ne tikai meitenēm, bet ikvienam industriju pārstāvji piedāvā grantu programmas: bakalaura programmas “Datorzinātnes” studējošajiem grantu piedāvā uzņēmums “Clarity”, kā arī profesionālās bakalaura programmas “Robotika” studējošajiem grantu piedāvā uzņēmums “RoboLogic”. Iesaku izmantot šīs iespējas!

Tāpat zinu, ka viena no lielākajām IT kompānijām pasaulē “Accenture”, kas ir pārstāvēta arī Latvijā, daudz dara, lai uzņēmumā nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvaru, kā arī lai uzņēmumā būtu dažādu nacionalitāšu darbinieki. Lai piesaistītu nozarei meitenes, uzņēmums izstrādā īpašas atbalsta programmas.

Vai norit sadarbība ar vidusskolām, kuras ietvaros meitenes tiek aicinātas izvēlēties IT jomu?

Ne speciāli meiteņu iesaistei IT industrijā, bet, lai kopumā veicinātu interesi par karjeru šajā jomā, TSI organizē mācībstundas vidusskolēniem. Taču, runājot tieši par meiteņu iesaisti industrijā, pagājušajā vasarā tika organizēts seminārs ar aicinājumu vidusskolu meitenēm nākt uz TSI un atrast savu mentoru. Manuprāt, mentors ir ļoti svarīgs cilvēks jaunā studenta dzīvē, it īpaši ja esi meitene IT jomā. Laiki, kad mācījos es un mācījās arī mūsu valdes priekšsēdētāja, ir mainījušies - pasniedzēji vairs nezskata: ja tu esi meitene, tad noteikti zini mazāk par vīrieti. Tagad šis stereotips zūd. Uzsvēršu, ka neesmu novērojusi nicinošu attieksmi starp studējošajiem tikai dzimuma atšķirību dēļ. Arī manos studiju gados un arī tagad starp kolēģiem nejūtu atšķirības.

TSI pasākums “Atrodi savu mentoru pie rīta kafijas - meitenes IT jomā” 2021. gada jūlijā

Vai meitenēm ir grūtāk kāpt pa karjeras kāpnēm?

Es domāju, ka nē! Esmu apskatījusies Centrālās statistikas pārvaldes datus - tur redzams, ka sievietēm un vīriešiem algu līmenis tomēr ir atšķirīgs. Kāpēc veidojas šāda atšķirība? Manuprāt, ka tas ir saistīts ar ģimenes dzīvi - sievietes dzemdē bērniņus un pavada ar viņiem pirmos dzīves gadus, bet mazāk uzmanības pievērš karjerai. Tajā pašā laikā vīrietim nekas netraucē attīstīties un kāpt pa karjeras kāpnēm. Es domāju, ka tieši šajā aspektā meklējamas atšķirības karjerās un atalgojumā.

Jūs esat dubultā diploma studiju programmas “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kas tapusi sadarbībā ar Rietumanglijas universitāti (UWE) Bristolē, koordinatore. Vai arī šajā programmā ir meitenes?

Jā! Pirmajā uzņemtajā šīs programmas grupā ir divas meitenes, viena no tām ir līdere gandrīz visos priekšmetos un jau otrajā kursā ir uzsākusi darbu TSI laboratorijā “DevLab” par programmētāju. Mākslīgais intelekts ir ļoti perspektīvs virziens, jo, pateicoties tam, jau šobrīd ir radušās un nākotnē noteikti vēl radīsies daudz jaunu specializāciju - profesijas, ko mēs vēl pat nezinām. Šķiet, ka vairs nav palikusi neviena sfēra, kurā nebūtu mākslīgā intelekta - paskatīsimies kaut vai uz telefonu ar “Siri” vai citu mākslīgā intelekta asistentu vai pat uz savu mājas uzkopšanas robotu un zāles pļāvēju. Mākslīgais intelekts ir neaizstājams arī medicīnā. Arī izklaidē humanoīdie roboti plaši tiek izmantoti kā asistenti. Domāju, ka nākotne šajā jomā būs ļoti interesanta.

Bristoles universitāte nevar atļauties riskēt ar savu reputāciju un izdalīt savus diplomus bez attiecīgu zināšanu seguma. Tāpēc mūsu studiju programmas saskaņošana ar UWE atbilstošo programmu gan bakalauru, gan maģistru līmenī bija ļoti ilgstošs un smalks darbs. Protams, no UWE puses bija daudz dažādu ieteikumu, bet tagad programma ir noslīpēta un atbilst visaugstākajiem kritērijiem.

Piebildīšu, ka TSI piedāvātā studiju programma “Datorzinātnes” nepiedāvā specializāciju mākslīgā intelekta jomā, tāpēc jaunieši, kurus interesē mākslīgais intelekts, izvēlas studijas dubultā diploma programmā.

Ko jūs gribētu teikt šī gada vidusskolu absolventiem?

Publicitātes foto

Vissvarīgākais ir izvēlēties savu sirdslietu. Nav vērts studēt populārā studiju virzienā, ja tas jūs nesaista. Ja nav intereses par konkrētu tēmu, tad rezultāts nebūs iepriecinošs. Otrs nosacījums: nevajag izvēlēties vienkāršākās studijas, kas neprasa īpašu piepūli. Es saku, ka gandarījums noteikti būs lielāks, ja tiks ieguldīts liels darbs - jo grūtāk, jo interesantāk! Ja mākslīgais intelekts šķiet aizraujošs, tad iesaku izvēlēties TSI piedāvāto dubultā diploma programmu, jo šīs sfēras speciālisti ir un būs ļoti pieprasīti visas pasaules darba tirgū. IT sfēra ir visur - mūsu dzīve nav bez tās iedomājama!

Nadežda Spiridovska ir pārliecināta, ka nākotnē arvien lielāka loma būs IT jomai, tostarp mākslīgajam intelektam, tāpēc apgūt datorzinātnes šobrīd nozīmē ielikt labu pamatu nākotnes karjerai.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.