Igaunijas un Latvijas skolām trūkst skolotāju

© Ģirts Ozoliņš/F64

Septembris jau gandrīz klāt, bet skolas visā Igaunijā joprojām aktīvi meklē skolotājus – trūkst aptuveni 150 skolotāju. Darba tirgū ir arvien mazāk šīs profesijas pārstāvju, problēmas risinājums var būt tāda personāla pagaidu pieņemšana darbā, kam nav nepieciešamā izglītības līmeņa, vēsta Igaunijas sabiedriskās televīzijas portāls “eer.ee”. Līdzīgi ir arī Latvijā, pat neraugoties uz to, ka pie mums darbojas skolotāju sagatavošanas programma.

Pārslogo esošos skolotājus

Gatavošanās jaunajam mācību gadam jau sākusies Lēnemeres ģimnāzijā Tallinā. Līdz 1. septembrim skolotāju istabai jābūt piepildītai ar skolotājiem, bet daži no viņiem vēl nav atrasti. Pēc skolas direktora Denisa Presņecova teiktā, skolas skolotāji ilgu laiku ir pārslogoti ar papildu darbu. Lai atslogotu mācībspēkus, skolai vajadzētu atrast 14 skolotājus.

"Konkursi notiek kopš aprīļa, un šobrīd esam atraduši tikai piecus skolotājus no 14. Ja mēs viņus neatradīsim, mums atkal būs jāvienojas ar strādājošiem skolotājiem, jāpārslogo viņi, jo mācību programma ir jāīsteno," stāstījis D. Presņecovs.

No 1. septembra igauņu valodas stundu skaits skolās tiks palielināts, taču ir ļoti grūti atrast jaunus skolotājus, kas mācītu igauņu valodu un priekšmetus igauņu valodā. Piemēram, vēl nav saņemts neviens pieteikums uz tādu mūzikas skolotāja vietu, kurš māca valsts valodā.

Darba tirgū nav skolotāju

"Darba tirgū nav skolotāju. Cilvēki no citām izglītības jomām un tie, kas iepriekš nav strādājuši skolā, pamatskolas skolotāji aiziet pensijā vai strādā citā jomā," situāciju komentēja Lēnemeres ģimnāzijas direktors, norādot, ka, ja līdz septembrim neizdosies atrast skolotājus, tad atliks dažus priekšmetus pārcelt uz nākamo trimestri.

Igaunijas skolās ir grūtības atrast konkrēto priekšmetu skolotājus. Prasība, ka katrai iestādei papildus angļu valodai ir jāpiedāvā vismaz divu B kategorijas valodu apguves iespēja, kas stājas spēkā šogad, ir vēl vairāk apgrūtinājusi skolotāju atrašanu.

"Mums bija vairāki kandidāti uz B kategorijas svešvalodu skolotāja amatu, bet nevienam no viņiem nebija skolotāja pieredzes šajā jomā. Un ķīmijas skolotāja amatam vispār nebija neviena kandidāta. Kas notiek, ja mēs neatrodam nevienu šim amatam? Mums nav laba plāna," sacīja Kūsalu vidusskolas direktore Kristi Tarikī.

Skolotāju trūkst arī Ida-Viru apriņķī, pat neraugoties uz to, ka šiem skolotājiem tika solīts ievērojams algu pieaugums. Saskaņā ar Kiviuoli krievu skolas direktores Jeļenas Ragni teikto, lielākajai daļai kandidātu nav nepieciešamās izglītības. Patlaban skolā trūkst astoņu skolotāju. "Ja mēs vēl varam atrast kādu skolotāju, tad atbalsta speciālistu gadījumā viss ir ļoti grūti. Mums tiešām ir vajadzīgs speciālais skolotājs, ir vajadzīgs logopēds," sacīja J. Ragni.

Varētu pieņemt bez nepieciešamās izglītības

Pēc Igaunijas Izglītības ministrijas ierēdņu domām, problēmas risinājums varētu būt tāda personāla pagaidu pieņemšana darbā, kuram nav nepieciešamā izglītības līmeņa.

"Šajā jomā noteikti ir iespēja turpināt papildu apmācību un pārkvalifikāciju, lai iegūtu jaunu papildu specialitāti, lai mazinātu skolotāju trūkumu. Galu galā mums nav iespēju dabūt jaunus skolotājus no nekurienes, tā teikt," Igaunijas sabiedriskās TV ziņu portālam teikusi Izglītības ministrijas departamenta vadītāja Heidija Ūstalu.

Skolotāju trūkst arī Latvijā

Arī Latvijas skolās virknē mācību priekšmetu trūkst skolotāju. Latvijā skolotāju trūkuma problēma ir labi zināma jau daudzus gadus, un par to neviens vairs īpaši nebrīnās. Pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu top jūtamāks - profesiju pamet liels skaits gados vecāko skolotāju, bet atrast vietā jaunus kļūst arvien grūtāk. Lai gan skolotāju trūkums, kuram ir pieaugoša tendence, prasa ātrus un efektīvus risinājumus, atbildīgajām institūcijām tādu nav.

Skolotāju trūkst, jo atalgojums neaug pietiekami strauji, joprojām netiek samaksāts par visu darbu, proti, par stundu sagatavošanu. Slodze ir nesamērīga, neprognozējama, trūkst mācību materiālu utt. Izglītības un zinātnes ministrijā saka - problēmas veidojušās ilgā laika posmā, tās nevar ātri atrisināt.

Arī lielākais risks pārejai uz mācībām latviešu valodā ir skolotāju trūkums. Ņemot vērā, ka 1. septembrī pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks 1., 4. un 7. klasēm, skolas darīšot visu iespējamo, lai šīs klases nodrošinātu ar nepieciešamajiem pedagogiem, piemēram, pārgrupējot skolotājus, novirzot tos uz šīm klasēm.

Latvijas mediji skolotāju trūkumu nereti raksturo ar tādiem vārdiem kā liels un katastrofāls, un tā jau esot krīze, risinājumi it kā tiek meklēti, taču pārliecinošu rezultātu pagaidām nav.

Ar 100 skolotājiem nepietiks

Augstskolās ir izstrādātas jaunas studiju programmas skolotāju sagatavošanai, bet augstskolas nevar sagatavot, ja uz šīm programmām nepiesakās. Latvijā par skolotāju var kļūt vairākos veidos, un par to var uzzināt vietnē "esiskolotajs.lv".

Ja cilvēks ir ieguvis kāda cita veida augstāko izglītību, tad viņš var iestāties 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā "Skolotājs", kas ir darba vidē balstīta studiju programma, pazīstama arī ar nosaukumu "Mācītspēks". Šī programma darbu sāka 2020. gadā un katru gadu sagatavo aptuveni 100 jaunu skolotāju. "300 vakances skolās, 600 skolas visā Latvijā, 200 000 skolēnu gaida savus skolotājus," vēsta vietne "macitspeks.lv".

Taču pat paši šīs programmas autori brīdina, ka darba vidē balstītas studijas nevajadzētu uzskatīt par brīnumlīdzekli, ar kura palīdzību vien iespējams atrisināt skolotāju trūkuma problēmu. Tas ir veids, kā četru līdz piecu gadu laikā var iegūt jaunu skolotāju. Lai gan dažkārt tiek apgalvots, ka tādējādi skolotāju var dabūt gada laikā. Šis ir lielisks veids, kā izglītībā ienākt no citas jomas, tomēr būtu naivi uzskatīt, ka, pilnībā pārejot uz šāda veida skolotāju sagatavošanu, kaut kas būtiski mainīsies, jo vismaz pašlaik tas nav nedz ātrāk, nedz lētāk.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.