Apbalvotas Latvijas labākās skolas un skolotāji darbā ar talantīgajiem skolēniem

Ata Kronvalda fonda balvu saņēmēji kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču  © president.lv 

Rīgas pilī 29. septembrī notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija. Ceremonijā sveiktas 2022./2023. mācību gada labākās skolas talantīgo skolēnu spēju attīstībā, kuru skolēni sasnieguši labākos rezultātus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un radošajās skatēs, kā arī skolotāji, kas devuši ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā.

Ceremonijā godalgas pasniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ata Kronvalda fonda valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Skolotāji - Ata Kronvalda balvas laureāti

Ata Kronvalda balvas ceremonijā godalgoja piecus pedagogus par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā: Rīgas 10. vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāju Ilonu Popovu, Daugavpils Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāju Marinu Pilaci, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāju Ilzi Mazkalni, Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāju Intu Romanovsku un Jaunsilavas pamatskolas mājturības skolotāju Līgu Slicu.

Kā savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izcili skolotāji ir visā Latvijā un dažādos mācību priekšmetos. Šā gada labākie ir gan no galvaspilsētas, gan mazākām pilsētām, gan no lauku reģioniem.

Daugavpils Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Marina Pilace vada zinātniski pētnieciskos darbus tā, lai skolēnam tā nebūtu tikai vēl viena lieta, kas diemžēl jāizdara. Šīs fizikas skolotājas vadībā skolēni ne tikai aizraujas, bet arī ļoti labi izprot, ko dara, kāpēc dara un kā varētu labāk. Tie ir skolēni, kuri, noslēdzot savu darbu, jau ir uzskatāmi par speciālistiem.

Rīgas 10. vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājai Ilonai Popovai ir apbrīnojamas spējas atrast piemērotus uzdevumus ikvienam skolēnam. Un tieši tā, lai tie, kuri neko nesaprot, kaut ko sāktu saprast un gribētu iemācīties vairāk. Un tā, lai tie, kuri ķīmijā un bioloģijā orientējas labi, kļūtu par izcilniekiem.

Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Inta Romanovska ne tikai aiz faktiem un skaitļiem palīdz ieraudzīt likumsakarības. Šī skolotāja strādā arī ar skolotājiem. Viņa pati aktīvi piedalās metodisko materiālu izstrādē.

Jaunsilavas pamatskolas mājturības skolotāja Līga Slica aicina bērnus un jauniešus meklēt un piedalīties arī citās mācībās un darbnīcās. Viņa tic, ka katrs cilvēks var atrast un attīstīt to, kas viņam patīk. Jo ikviens bērns grib darboties un radīt. Ir jāatrod tikai īstā aizraušanās.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja Ilze Mazkalne ir ikona, kura jau zināma veselai paaudzei. Viņas dēļ mūzika Latvijā skan citādi. Viņa nošu līnijās un klavieru taustiņos palīdz gan bērniem, gan skolotājiem meklēt labākos veidus, kā palīdzēt saviem audzēkņiem.

"Es ticu, ka arī jūs dažreiz pārņem pesimisms, neticība saviem spēkiem un kārtīgs latvieša "ko nu es". Kad tas notiks nākamreiz, paskatieties uz šo apbalvojumu. Un pēc tam - pats svarīgākais - paskatieties spogulī! Jo tur pretim stāvēs spēcīga, gudra skolotāja ar sirdi pareizajā vietā. Skolotāja, kuras nozīme skolēnu acīs nevis ar gadiem zudīs, bet gan skolotāja, kuras reiz pateiktie vārdi ar katru mirkli kļūs tikai nozīmīgāki," sacīja E. Rinkēvičs.

Ceļojošo balvu "Lielā pūce" un "Mazā pūce" laureāti

Lielo skolu grupā sveikti laureāti: Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija, Rīgas Angļu ģimnāzija un Rīgas 34. vidusskola.

Mazo skolu grupā godalgotas: RTU Inženierzinātņu vidusskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola, Jūrmalas Pumpuru vidusskola un Olaines 2. vidusskola.

Bet valsts ģimnāziju grupā atzinība izteikta: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijai, Āgenskalna Valsts ģimnāzijai, Cēsu Valsts ģimnāzijai un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijai.

Zvaigžņu reitinga diploma laureāti

Lai izceltu skolas un skolēnus, kuri veiksmīgi pārstāvējuši Latviju ārpus valsts robežām starptautiskajās olimpiādēs, Ata Kronvalda fonds no 2016. gada veido Zvaigžņu reitingu, kurā tiek ņemti vērā skolēnu sasniegumi starptautiskajās olimpiādēs gada laikā (no iepriekšējā gada 1. jūnija līdz esošā gada 31. maijam).

Ata Kronvalda balvas ceremonijā pasniegti diplomi Zvaigžņu reitinga līderiem: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, RTU Inženierzinātņu vidusskolai, Rīgas Franču licejam, Druvas vidusskolai un Rēzeknes Valsts ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonda vēsture

Ata Kronvalda fonds ir nodibinājums, kura uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda darbība aizsākās jau 1988. gadā, un tā dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes uzņēmums "Kontakts," kā arī virkne jauno zinātnieku un pedagogu - talantīgo skolēnu vasaras nometnes "Alfa" rīkotāju.

1993. gadā fonds tika oficiāli reģistrēts, un tā prezidents ir Henriks Danusēvičs (arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, Latvijas Tirdzniecības institūta padomes priekšsēdētājs). Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētāja ir Evija Papule. Fonda padomē ir iekļauti izcili dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā ķīmiķis Jānis Švirksts, biologs Jānis Liepiņš, ģeogrāfs Uldis Klepers, matemātiķis Andris Ambainis, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, pedagoģe Iveta Ķestere, muzikoloģe Regīna Gedzjuna, ekonomists Mārtiņš Danusēvičs.

Ik gadu Ata Kronvalda fonds aicina izvirzīt pedagogus, kuru ieguldījums talantīgo skolēnu apzināšanā un viņu tālākizglītošanā, zinātniskās pētniecības darba vadīšanā ir nozīmīgs visā valstī, lai viņiem pateiktu paldies un pasniegtu Ata Kronvalda fonda prēmiju. Pretendentus šai prēmijai izvirza zinātniskās vai mācību iestādes, skolu valdes vai privātpersonas pēc konkursa izsludināšanas Izglītības ministrijas mājaslapā un citur. Tradicionāli apbalvošanas ceremonija notiek Rīgas pilī.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.