Izglītība

Intervija ar Liepājas Universitātes rektori Daci Marku (D. M.) un Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētāju Zandu Gūtmani (Z. G.).

Pirmā valsts dibinātā profesionālā izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums, kurš dibināts 1919. gadā. Gadu vēlāk, apvienojot tehnisko skolu un komercskolu, ir izveidots tagadējais Profesionālās izglītības kompetenču centrs “Liepājas Valsts tehnikums”. Par vēsturi un jaunajām profesionālās izglītības programmām saruna ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu (A. R. ) un direktora vietnieci Ilzi Kupši (I. K. ).

„Kā tas tā var būt? Saeimas deputāti nepilda solījumus, melo, izvairās no atbildēm, bet viņiem par to nekas nav! Un viņus ievēlē atkal un atkal. Skolotāj, es nesaprotu – kā tas var būt?” – jautā skolēns, kurš vēlas zināt. Tas, kurš nevēlas, iet uzpīpēt aiz stūra. Visticamāk, skolotājs, kurš ieraudzīs ļuļķējošo pusaudzi, neko viņam nedrīkstēs aizrādīt: tā noteikti tiks traktēta kā vardarbība pret bērnu.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.

Rīt jau 1. septembris. Daudziem tūkstošiem skolēnu un pedagogu atsāksies mācību process, taču, šķiet, vissatraucošākā (pozitīvā nozīmē) došanās uz skolu Zinību dienā būs tiem, kuri mācību iestādes durvis vērs pirmo reizi – pirmklasniekiem, kā arī jaunajiem skolotājiem. Šogad plašajai pedagogu saimei ir pievienojusies Evija Mirķe. Evija atklāj, ka viņas stāsts par skolotāja profesijas izvēli aizsākās jau pirms 20 gadiem, bet allaž gadījās kāds iemesls, kāpēc šis lēmums tika atlikts. Taču, uzzinot par projektu “Mācītspēks”, kas divu gadu laikā sagatavos jaunu pedagogu paaudzi, Evija saprata ‒ “tagad vai nekad”.

Tā par savu skolu saka Daugavpils Valsts ģimnāzijas saimei piederīgie, citējot ģimnāzijas himnu, kuras autore ir ģimnāzijas absolvente.

Nereti biznesa idejas top brīdī, kad persona sastopas ar kādu problēmu, kurai vēl neviens nav izdomājis kvalitatīvu risinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi līdz gada beigām skolēnu vajadzībām iegādāties portatīvos datorus. Ministru kabinets šim mērķim atvēlējis 3,97 miljonus eiro. Pagaidām nav zināms, cik iekārtu iegādāsies par šo summu. Visticamāk, tas būs atkarīgs no uzņēmumu piedāvājuma.

Tuvojoties jaunajai mācību sezonai, Transporta un sakaru institūts (TSI) studentiem sagatavojis interesantus pārsteigumus. NRA aicināja uz interviju Josepu Gabelaju (Ioseb Gabelaia) ‒ vienu no daudzsološajiem (TSI) lektoriem. Dzimis un ieguvis pirmo augstāko izglītību Gruzijā, pēc tam viņš vairākus gadus studējis un pasniedzis mārketingu un komunikāciju zinātni Amerikā, bet šoruden gatavojas aizstāvēt apvienoto doktora grādu mārketingā un izglītībā.

Pēc nepilna mēneša augstskolās līdzīgi kā citās izglītības iestādēs atsāksies mācību process. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi dažādus ieteikumus Covid-19 drošības pasākumiem un darba organizācijai, taču gala lēmumu, kā atsākt izglītības procesu, pieņem katra mācību iestāde pati.

Latvijas augstskolās ir noslēgusies jauno studētgribētāju uzņemšana pamatstudijās. Kā liecina citu gadu pieredze, drīzumā noteikti sekos arī papilduzņemšana, jo ne visās studiju programmās izdevies aizpildīt budžeta vietas, piemēram, uz pedagoģijas programmām nelaužas jauniešu bari. Tikmēr ir virkne programmu, kas jau gadiem ir reflektantu iecienītas, piemēram, datorzinātnes, medicīna.

Izrādās, Latvijā esot teju visvājākie skolu direktori visā Eiropas Savienībā, - iepazinusies ar OECD pētījumu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šādu secinājumu darīja zināmu skolu direktoriem, kuri pagājušonedēļ bija pulcējušies Rīgā. Direktori satrūkās, sāka meklēt OECD skarbos vārdus, bet... neatrada. Nuja, direktoriem laikam pietrūka meklēšanas kompetences, un gan jau Šuplinskai beigu beigās būs taisnība: vairums direktoru ir veci, tehnoloģijās atpalikuši un līdz ar to izmetami no aprites.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, mācību gads pārtrūka arī pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Bērni nonāca dažādās situācijās – daļa turpināja apmeklēt bērnudārzus, citus pieskatīja ģimenes locekļi, taču sagatavošanās skolai bija un joprojām ir aktuāla visām topošo pirmklasnieku ģimenēm.

Ministriju logos gaisma nedziest līdz naktij, jo valdība nerimst rūpēties par iedzīvotāju veselību un labklājību. Nav aiz kalniem jaunais mācību gads, un ir visādas bažas, kā tad nu būs, kā bērni izglītosies jaunā koronavīrusa ēnā?

„Reformas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ievirzi. Bet to, ko dara ministre Šuplinska, es pat nesauktu par reformām: pie varas ar cirvi rokās ir nonācis viens politiskais spēks, kurš savas izpratnes līmenī vienkārši skalda,” jau 4.martā Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis teica intervijā Neatkarīgajai.

Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.

„Mēs tagad krājam naudu, lai nopirktu ziemai malku. Pateicoties pašvaldības pabalstam, iepirkām miltus un putraimus. Vīrs strādā pie saimniekiem, saņem algu, rudenī lēti iegādāsies kartupeļus. Jaunākā meita gatavojas iet pirmajā klasītē, puika būs jau septītajā. „Humpalās” dabūjām drēbītes, bija gluži jaunas. Par kādiem datoriem runā ministre? Par kādiem internetiem? Līdz tiem mums ir kā līdz kosmosam,” kādā nejaušā tikšanās reizē man stāsta sieviete. Viņas ģimene dzīvo laukos, viņa lūdz neizpaust savu vārdu: kaimiņi smiešoties.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītā ministrija (IZM) gatavojot izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiks, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ir sākusies reflektantu uzņemšana augstskolās, pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Lai arī ik gadu augstskolas attiecīgajās programmās kopā saņem vairāk kā 1000 pieteikumus (tiesa, ne visi studijas arī pabeidz), darba devēji nerimst atkārtot – mums vajag vēl vairāk IKT jomas speciālistus. Viņu vārdus apliecina arī darba sludinājumu pārskats, piemēram, „CV Online” mājas lapā šobrīd ir publicētas gandrīz 400 vakances IKT jomā, tikmēr daudzās citās nozarēs tās nepārsniedz 50.

Lielākai daļai valsts augstskolu rektoru ienākumi turpina palielināties – dažiem pieaugums gada griezumā pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viņu ienākumus neveido tikai alga par augstskolas vadīšanu, vairumam ir citi avoti, kas padara maku vēl biezāku.

Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.

Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.