Izglītība

Rīgas Tehniskā universitāte ir pirmā no augstskolām, kas šonedēļ pilnībā pārgājusi uz attālināto studiju procesu, izņemot atsevišķas programmas, kur studentiem jāveic laboratorijas darbi klātienē.

„Ar ministri Šuplinsku var kaut ko sarunāt, vai nu glaudot pa spalvai, vai nu atrodoties boksa ringā. Ja gribam ar viņu komunicēt cieņpilni un korekti, ar profesionāliem, pētījumos pamatotiem argumentiem, ‒ šāda valoda neder. Ir vajadzīga tikai spēka un agresijas valoda, ir tikai – kurš kuru. Ja viņa man uzlej dubļu spaini un es viņai padodu roku, nākamajā reizē viņa man uzlies divus dubļu spaiņus. Bet ja es atnākšu uz ministriju un parādīšu – re, dubļu spaiņi man jau ir līdzi! – tad būs cita runāšana. Katrā ziņā LIZDA ir atvērta sadarbībai, tās pilnveidei, un to var uzlabot ministres attieksmes maiņa,” attiecības ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) skaidro Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Šodien – saruna ar viņu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, skolēniem ir lieliska iespēja ar klasi apmeklēt dažādas tehnoloģiju darbnīcas Ventspils Digitālajā centrā, padarot mācību procesu aizraujošāku un daudzveidīgāku. Digitālais centrs piedāvā izvēlēties tehnoloģiju darbnīcas kā vienu no pieturvietām arī skolēnu ekskursijās, turklāt ir iespējams aicināt centra mācībspēkus pie sevis ciemos.

Valsts ir atvēlējusi 3,9 miljonus eiro, lai iegādātos aptuveni 7000 klēpjdatorus skolām, kuras varēs tos izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka ar šādu daudzumu klēpjdatoru būs par maz, lai ar šīm iekārtām nodrošinātu visus vidusskolēnus. Tos dalīs proporcionāli vidusskolēnu skaitam. Mazajām skolām tie vispār ies secen.

Aija Miezīte ir bijusī skolotāja. Bet mēdz taču teikt, ka nav bijušo skolotāju – šī profesija nekad „neaiziet” no sirds, no domām, no patiesības tvēriena. Tā dzīvo taisnīguma izjūtā, zināšanu smelšanas alkās, tā ir viena no nedaudzajām profesijām, kas vistiešāk skatās nākotnē. Aija Miezīte, to visu neviļus apliecinādama, vēlējās uzdot jautājumu izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai, kura piedalījās Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”.

Par trūkumiem smago noziegumu izmeklēšanas kvalitātē un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību Neatkarīgās intervija ar juristu, Latvijas Universitātes lektoru Gunāru Kūtri.

„Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā,” Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova aicina izglītības ministri Šuplinsku veikt drosmīgu un pašaizliedzīgu soli, jo valsts izglītības sistēma ir, piedodiet, sačakarēta teju līdz galam. Avoti ziņo, ka pirmdien Izglītības un zinātnes ministrijā ir paredzēta preses konference, uz kuru uzaicināta arī Rīgas 80. vidusskolas direktore. Jācer, ka ministre šajā preses konferencē – ja tā patiešām notiks, ‒ paziņos par savu demisiju. Šodien – intervija ar Annu Vladovu.

Kopš 2. septembra sākusies komandu pieteikumu un uzdevumu risinājumu iesniegšana Ventspils Digitālā centra organizētā konkursa “Ventspils IT izaicinājums 2020” pirmajai kārtai, kas norisināsies līdz pat 14. oktobrim. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares konkursu Digitālais centrs organizē jau piekto gadu, taču šogad konkursa uzdevumu tēmu loks ir plašāks, jo saistīts ar topošo Ventspils Zinātnes un inovācijas centru, kurā tiks atspoguļota dabas un eksaktās zinātnes, tehnoloģijas un matemātika jeb STEM.

„Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā,” „sejugrāmatā” pirmdien ierakstīja Anna Vladova („Saskaņa”), Rīgas 80. vidusskolas direktore. Šis ieraksts sociālajos tīklos izsauca mērenu rudens vētru.

Intervija ar Liepājas Universitātes rektori Daci Marku (D. M.) un Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētāju Zandu Gūtmani (Z. G.).

Pirmā valsts dibinātā profesionālā izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums, kurš dibināts 1919. gadā. Gadu vēlāk, apvienojot tehnisko skolu un komercskolu, ir izveidots tagadējais Profesionālās izglītības kompetenču centrs “Liepājas Valsts tehnikums”. Par vēsturi un jaunajām profesionālās izglītības programmām saruna ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu (A. R. ) un direktora vietnieci Ilzi Kupši (I. K. ).

„Kā tas tā var būt? Saeimas deputāti nepilda solījumus, melo, izvairās no atbildēm, bet viņiem par to nekas nav! Un viņus ievēlē atkal un atkal. Skolotāj, es nesaprotu – kā tas var būt?” – jautā skolēns, kurš vēlas zināt. Tas, kurš nevēlas, iet uzpīpēt aiz stūra. Visticamāk, skolotājs, kurš ieraudzīs ļuļķējošo pusaudzi, neko viņam nedrīkstēs aizrādīt: tā noteikti tiks traktēta kā vardarbība pret bērnu.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.

Rīt jau 1. septembris. Daudziem tūkstošiem skolēnu un pedagogu atsāksies mācību process, taču, šķiet, vissatraucošākā (pozitīvā nozīmē) došanās uz skolu Zinību dienā būs tiem, kuri mācību iestādes durvis vērs pirmo reizi – pirmklasniekiem, kā arī jaunajiem skolotājiem. Šogad plašajai pedagogu saimei ir pievienojusies Evija Mirķe. Evija atklāj, ka viņas stāsts par skolotāja profesijas izvēli aizsākās jau pirms 20 gadiem, bet allaž gadījās kāds iemesls, kāpēc šis lēmums tika atlikts. Taču, uzzinot par projektu “Mācītspēks”, kas divu gadu laikā sagatavos jaunu pedagogu paaudzi, Evija saprata ‒ “tagad vai nekad”.

Tā par savu skolu saka Daugavpils Valsts ģimnāzijas saimei piederīgie, citējot ģimnāzijas himnu, kuras autore ir ģimnāzijas absolvente.

Nereti biznesa idejas top brīdī, kad persona sastopas ar kādu problēmu, kurai vēl neviens nav izdomājis kvalitatīvu risinājumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi līdz gada beigām skolēnu vajadzībām iegādāties portatīvos datorus. Ministru kabinets šim mērķim atvēlējis 3,97 miljonus eiro. Pagaidām nav zināms, cik iekārtu iegādāsies par šo summu. Visticamāk, tas būs atkarīgs no uzņēmumu piedāvājuma.

Tuvojoties jaunajai mācību sezonai, Transporta un sakaru institūts (TSI) studentiem sagatavojis interesantus pārsteigumus. NRA aicināja uz interviju Josepu Gabelaju (Ioseb Gabelaia) ‒ vienu no daudzsološajiem (TSI) lektoriem. Dzimis un ieguvis pirmo augstāko izglītību Gruzijā, pēc tam viņš vairākus gadus studējis un pasniedzis mārketingu un komunikāciju zinātni Amerikā, bet šoruden gatavojas aizstāvēt apvienoto doktora grādu mārketingā un izglītībā.

Pēc nepilna mēneša augstskolās līdzīgi kā citās izglītības iestādēs atsāksies mācību process. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi dažādus ieteikumus Covid-19 drošības pasākumiem un darba organizācijai, taču gala lēmumu, kā atsākt izglītības procesu, pieņem katra mācību iestāde pati.

Latvijas augstskolās ir noslēgusies jauno studētgribētāju uzņemšana pamatstudijās. Kā liecina citu gadu pieredze, drīzumā noteikti sekos arī papilduzņemšana, jo ne visās studiju programmās izdevies aizpildīt budžeta vietas, piemēram, uz pedagoģijas programmām nelaužas jauniešu bari. Tikmēr ir virkne programmu, kas jau gadiem ir reflektantu iecienītas, piemēram, datorzinātnes, medicīna.

Izrādās, Latvijā esot teju visvājākie skolu direktori visā Eiropas Savienībā, - iepazinusies ar OECD pētījumu, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šādu secinājumu darīja zināmu skolu direktoriem, kuri pagājušonedēļ bija pulcējušies Rīgā. Direktori satrūkās, sāka meklēt OECD skarbos vārdus, bet... neatrada. Nuja, direktoriem laikam pietrūka meklēšanas kompetences, un gan jau Šuplinskai beigu beigās būs taisnība: vairums direktoru ir veci, tehnoloģijās atpalikuši un līdz ar to izmetami no aprites.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, mācību gads pārtrūka arī pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Bērni nonāca dažādās situācijās – daļa turpināja apmeklēt bērnudārzus, citus pieskatīja ģimenes locekļi, taču sagatavošanās skolai bija un joprojām ir aktuāla visām topošo pirmklasnieku ģimenēm.