Izglītība

Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to viņi iemācīsies citugad, - mierina mūsu izglītības gaisma un ceļrāde Ilga Šuplinska (JKP). Un nebūs nekāda skāde, ja visi paliks uz otru gadu. Un uz trešo arī, ja vajadzēs. Ilgāk bērnība saglabāsies. Svētsvinīgā mierā, lidojot pāri haosam Latvijas izglītības sistēmā, domu pērles bārsta kompetenču izglītības dūjas, parlamentārie ērgļi un citi cēlie putni.

„Labi, ka vismaz citi mūsu ministri strādā daudz labāk,” kāds politikas pazinējs zirgojās, uzzinājis, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”) demisiju – it kā par neesošu vakcinācijas plānu, it kā par nenotikušu diskotēku, it kā par vidējā pirksta mētāšanu nevietā, kas to lai tagad saprot... Jā, Krišjāņa Kariņa pacietība lūzusi interesantā vietā, jo teju divus gadus cilvēku pacietību pārbaudīja vēl viena cita ministre – Ilga Šuplinska (JKP), kura, šķiet, ir visnepopulārākā no esošā Ministru kabineta, kas pagaidām stāv stingri kā miets vētrā.

Latviju kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlās studenti no Indijas, Vācijas, Uzbekistānas un Kazahstānas. Lai gan mērķis visiem šiem studentiem ir viens – iegūt labu izglītību Latvijā –, motīvi ir atšķirīgi. Studenti no Eiropas valstīm studēt uz Latviju dodas, ja kādu iemeslu dēļ viņiem nav izdevies iegūt vēlamo izglītību pašu zemē, savukārt studenti no Indijas Latviju izvēlas mērķtiecīgi kā vietu, kur iegūt Eiropas diplomu, liecina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošās pētnieces Dr. Elīnas Apsītes-Beriņas pētījums.

„Tagad sociālā dresūra ir pirmajā vietā, un kovids tam ir tik piemērots! Arī labs trieciens izglītībai, ko tagad aktīvi pārceļ onlainā. Ir bažas, ka pēc tam, kad kovids pāries, izglītības onlainizācija turpināsies. Bet izglītība ir kultūras pamats, un tās degradācija ir simptomātiska. Līdz šim gandrīz visas mūsu izglītības reformas bija degradējošas, bet mūsu jaunā reforma būs graujoša, un tās paredzamo rezultātu vislabāk var raksturot ar vienu vārdu – debilizācija,” intervijā Neatkarīgajai septembrī teica vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

Tuvojoties gada izskaņai, tradicionāli ir pieņemts uz brīdi apstāties un novērtēt aizvadītos notikumus, kā arī iezīmēt tos, kas sagaidāmi nākotnē. Beidzoties vienam un tuvojoties nākamajam Eiropas Savienības septiņu gadu finanšu plānošanas periodam, kārtējo reizi izglītības, tai skaitā augstākās izglītības jomā esam nokļuvuši pārmaiņu laikā, ko iezīmē Augstākās izglītības pārveides programmas uzsākšana Eiropas telpā.

Divas Saeimas komisijas jau paudušas atbalstu valdības lēmumam no 4. janvāra visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā skolās lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt atbildīgā komisija, kas izskatīja gandrīz 20 tūkstošu parakstīto pilsoņu iniciatīvu pret šo lēmumu, rosina Saeimu balsot, lai valdībai par pienākumu uzliktu šo prasību atkārtoti izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt.

Valdības noteikto prasību, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, sākumskolas audzēkņiem skolā visu laiku būs jāvalkā maskas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzinusi par atbalstāmu. Taču gala lēmumu par sabiedrības iniciatīvas, kas pieprasa šo prasību atcelt, tālāku virzību pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā šīs prasības pretinieku varētu būt vairāk.

2022. gada pavasarī Ventspilī plānots apmeklētājiem atvērt Zinātnes un inovāciju centru, kurš solās būt viens no modernākajiem un aizraujošākajiem šāda tipa centriem Eiropā, tas attiecināms gan uz centra arhitektūru, gan saturu. Pagājušajā ceturtdienā Ventspils Digitālais centrs un Ventspils pilsētas dome parakstīja līgumu ar pretendentu apvienību SIA DJA, SIA "Solavi" un SIA "Jura Podnieka studija" par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra eksponātu ražošanu un uzstādīšanu.

Valdības pieņemtā prasība, ka epidemioloģiskās drošības dēļ nākamajā mācību semestrī sākumskolas audzēkņiem, atrodoties skolā, visu laiku obligāti būs jānēsā sejas maskas, izraisījusi vecāku neapmierinātību, ar kuru nerēķināties politiķiem būs grūti. Dažu stundu laikā savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā varētu iesniegt pilsoņu iniciatīvu par valdības lēmuma atcelšanu. Saeimā pārstāvēto partiju vidū vienprātības šajā jautājumā nav.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pārāk nelielas telpas izglītības procesa nodrošināšanai, aizsargmasku nelietošana – šīs ir dažas no iedzīvotāju sūdzībām saistībā ar Covid-19 situāciju galvaspilsētas izglītības iestādēs, ko šomēnes saņēmis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Tiesa, balstoties uz šiem ziņojumiem, neviena iestāde vai darbinieks nav sodīts.

Skolēnu vecāki ir tumsoņas. Tieši tāds secinājums rodas, ja paklausās izglītības druvas arājas un ecētājas Ilgas Šuplinskas (JKP) izpaudumos par izglītības problēmām. Viņasprāt, pretošanās attālinātajam mācību procesam ir līdzīga situācijai, kāda bija vērojama pagājuša gadsimta 60. gados, cilvēkus mēģinot pārliecināt par elektrības nepieciešamību katrā mājā. Ar valsts līdzekļiem vien elektrifikācija neesot bijusi iespējama, tāpēc nācās pārliecināt iedzīvotājus, ka vajadzīgs arī viņu finansējums. Tādas prasības izraisījušas pretestību.

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.

Kovida ārkārtas apstākļos atkal kā pavasarī, bet tagad jau skaudrāk izglītības sistēmai uzglūn jauni izaicinājumi – kā organizēt mācības skolās, kurām klasēm ļaut apmeklēt skolu, kurām pāriet uz mācīšanos attālināti, un vēl virkne problēmu. Būtu labi, ja šajos apstākļos pedagogi un izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) strādātu kā vienots organisms, iedziļinoties lietās, sadarbojoties un izpalīdzot, taču ministre līdz šim ir uzvedusies augstprātīgi, apsaukājusi pedagogu arodbiedrību par blusām un vismaz pagaidām nav izrādījusi vēlmi sākt dialogu. Tas ir ļoti bēdīgi.

Apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Gulbenes 2. vidusskolas kapacitāti, ir izveidota vēl spēcīgāka un daudzpusīgāka mācību iestāde – Gulbenes novada vidusskola, kas darbu uzsāka šajā mācību gadā. Jaunā skola ir progresīva tāpēc, ka skolēniem piedāvāts plašs programmu un izvēļu spektrs, sniedzot iespēju vidusskolēniem mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem.

Par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas idejām likumā rakstīt, ka attālinātā mācīšanās ir pielīdzināma normālam izglītības procesam, Neatkarīgās intervija ar Jūrmalas domes deputāti (“Saskaņa”) juristi Elizabeti Krivcovu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par 3,9 miljoniem eiro iegādājusies 6261 portatīvo datoru skolu un skolēnu vajadzībām cenu aptaujas rezultātā, nevis rīkojot atklātu konkursu. Tas vieš bažas, vai IZM tiešām ir izvēlējusies ekonomiski izdevīgāko variantu, lai ar portatīvajiem datoriem nodrošinātu pēc iespējas vairāk skolēnu. Lielākās skolas saņems katra pa 29 datoriem, bet daļa mazo lauku skoliņu vispār paliks bešā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas valdes sēdē pieņemts lēmums ‒ par sasteigtajām un nekvalitatīvajām reformām izglītībā prasīt skaidrojumus Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, finanšu ministram Jānim Reiram, kā arī ministres pārstāvētājai Jaunajai konservatīvajai partijai.

Vai var pilnveidot zināšanas vai apgūt jaunas prasmes, kad skolas laiks ir sen aiz muguras? Var un noteikti vajag! Vecums nav šķērslis, lai mācītos vai pilnveidotos. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” piektajā mācību kārtā saņemti gandrīz 29 000 pieteikumu no teju 20 000 iedzīvotāju. Salīdzināšanai ‒ pērn uz mācību pieaugušajiem ceturto kārtu pieteicās vairāk nekā 14 000 iedzīvotāju.

Situāciju darba tirgū šobrīd ir grūti prognozēt, jo globālā pandēmija atstāj un arī turpmāk atstās savu iespaidu. Tajā pašā laikā mainās darba tirgū nepieciešamās prasmes ‒ katrā nozarē tās ir atšķirīgas, tomēr, manuprāt, lielā mērā to ietekmēs arī energoefektīvi un videi draudzīgi projekti būvniecībā un energopakalpojumu attīstībā. Tāpēc speciālisti, kuri spēj radīt jaunus pakalpojumus un produktus, kā arī attīsta tehnoloģijas, kļūst aizvien pieprasītāki.

Izveidojot Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju, Saeima sākusi izvērtēt iespējas Latvijā ieviest bezmaksas augstāko izglītību. Igaunijā tā jau ir bezmaksas, un tuvākajā laikā Latvijai soli priekšā būs arī Lietuva.