Izglītība

Ministriju logos gaisma nedziest līdz naktij, jo valdība nerimst rūpēties par iedzīvotāju veselību un labklājību. Nav aiz kalniem jaunais mācību gads, un ir visādas bažas, kā tad nu būs, kā bērni izglītosies jaunā koronavīrusa ēnā?

„Reformas var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu ievirzi. Bet to, ko dara ministre Šuplinska, es pat nesauktu par reformām: pie varas ar cirvi rokās ir nonācis viens politiskais spēks, kurš savas izpratnes līmenī vienkārši skalda,” jau 4.martā Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis teica intervijā Neatkarīgajai.

Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.

„Mēs tagad krājam naudu, lai nopirktu ziemai malku. Pateicoties pašvaldības pabalstam, iepirkām miltus un putraimus. Vīrs strādā pie saimniekiem, saņem algu, rudenī lēti iegādāsies kartupeļus. Jaunākā meita gatavojas iet pirmajā klasītē, puika būs jau septītajā. „Humpalās” dabūjām drēbītes, bija gluži jaunas. Par kādiem datoriem runā ministre? Par kādiem internetiem? Līdz tiem mums ir kā līdz kosmosam,” kādā nejaušā tikšanās reizē man stāsta sieviete. Viņas ģimene dzīvo laukos, viņa lūdz neizpaust savu vārdu: kaimiņi smiešoties.

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) vadītā ministrija (IZM) gatavojot izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiks, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ir sākusies reflektantu uzņemšana augstskolās, pēdējo gadu uzņemšanas statistika liecina, ka starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Lai arī ik gadu augstskolas attiecīgajās programmās kopā saņem vairāk kā 1000 pieteikumus (tiesa, ne visi studijas arī pabeidz), darba devēji nerimst atkārtot – mums vajag vēl vairāk IKT jomas speciālistus. Viņu vārdus apliecina arī darba sludinājumu pārskats, piemēram, „CV Online” mājas lapā šobrīd ir publicētas gandrīz 400 vakances IKT jomā, tikmēr daudzās citās nozarēs tās nepārsniedz 50.

Lielākai daļai valsts augstskolu rektoru ienākumi turpina palielināties – dažiem pieaugums gada griezumā pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Viņu ienākumus neveido tikai alga par augstskolas vadīšanu, vairumam ir citi avoti, kas padara maku vēl biezāku.

Valdošās koalīcijas politiķiem tādi jēdzieni kā „atklātība”, „caurspīdīgums”, „demokrātija” un „tiesiskums” ir derīgi tikai tad, kad tie jālieto kādās priekšvēlēšanu reklāmās, arī uzstājoties televizorā. Tiklīdz uzmanīgāk paraugāmies uz šo kungu un dāmu praktisko darbību, paveras skaudra kontrasta aina. Darbi ir tieši pretēji tiem principiem un vērtībām, kas tiek lozungotas.

Koalīcija piebremzējusi Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumu bez kāda konkursa uzdāvināt no valsts budžeta vienu miljonu eiro Žila Verna Rīgas franču skolai – privātai mācību iestādei, kurā mācās ārzemju diplomātu, Jūrmalas jaunbagātnieku, pašmāju politiķu un ierēdņu bērni. Tā kā mācību maksa skolā svārstās ap 5000 eiro gadā, vismaz dekoratīvs konkurss šādas dāvanas pasniegšanai būs jāorganizē.

„Ar Šuplinskas un viņas ierēdņu radīto likumprojektu ir tā, ka šķiet: šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko sacerējuši,” mūsu sarunas beigu akords ir kā... beigu akords. Pēdējo vērtējumu tiešāk pateikt vairs nevar. Un to pauž Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš ir kompetentākais augstskolu „reformas” kritiķis un kurā ieklausās visi, kas sajūt Izglītības ministrijas ievārītās putras nelabo garšu. Jācer, ka viņā ieklausīsies arī Saeimas deputāti, kuriem būs jāiet cauri Augstskolu likuma grozījumu brikšņiem, kurus sagatavojusi Ilga Šuplinska (JKP) un Izglītības ministrija.

Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.

Rīgas valsts tehnikums (RVT), kas ir dibināts 1919. gada 29. decembrī, visu 2019. gadu aizvadīja simtgades zīmē. Simtgades jubilejas gads noslēdzās ar svinīgo pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā 2019. gada 13. decembrī

Par sievieti inženierzinātnēs saruna ar Nadeždu Spiridovsku, Transporta un sakaru institūta (TSI) Zinātniski pētnieciskās nodaļas pētnieci un Matemātisko metožu un modelēšanas katedras docenti.

Divarpus mēnešus Latvijā mācības skolās notika attālināti. Un daudziem pedagogiem, skolēniem un vecākiem šā gada mācību gada beigu posms bija izaicinājumiem piesātināts. Arī Rīgas Juglas vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, Kultūras pedagogu biedrības valdes loceklis Ļevs Rusilo piekrīt – bijuši neskaitāmi šķērsli ko pārvarēt, taču vienlaikus viņš uzsver, ka šāda mācīšanās pieeja bija vērtīga prakse ikvienam un daudzas iestrādes būtu jāsaglabā arī tad, kad skolās atgriezīsies ierastā rosība, jo valstī noteiktā ārkārtas situācija lika mācības organizēt tā, par ko gadiem jau runāts, bet reāla rīcība daudzās skolās izpalika.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas šogad svin 70. jubileju, ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Deviņās fakultātēs vairāk nekā 9000 studentu apgūst 68 medicīnas, veselības aprūpes un sociālo zinātņu studiju programmas. Tās ļauj kļūt par augsti kvalificētiem ārstiem, zobārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, farmaceitiem, sabiedrības veselības speciālistiem, audiologopēdiem, mākslas terapeitiem, uztura speciālistiem, psihologiem, politologiem, diplomātiem, žurnālistiem, komunikācijas un multimediju speciālistiem, juristiem, antropologiem un citiem darba vidē pieprasītiem profesionāļiem.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) maija beigās savā „Facebook” lapā publicēja kāda studenta skaudru stāstu – viņš bija uzsācis medicīnas studijas, ticis budžetā. Tā kā vecāki nevarēja viņu finansiāli atbalstīt, viņš pieteicās studējošā kredītam, lai segtu ikdienas tēriņus. Viņa sapņiem par iegūtu izglītību un darbu Latvijā šobrīd treknu svītru ir pārvilkusi Covid krīze. Finansiālie apstākļi kļuvuši arvien spiedīgāki, darbu jaunietim bez pieredzes un kvalifikācijas šobrīd ir grūti atrast. Viņš salūza un pameta mācības, tagad apsver domu doties prom uz ārzemēm. LSA veiktā studentu aptauja rāda – līdzīgā situācijā nonākuši daudzi studējošie. Aplēses liecina, ka Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ aptuveni 10 000 varētu pārtraukt mācības, tikpat daudzi – paņemt akadēmisko gadu.