Izglītība

„Ar Šuplinskas un viņas ierēdņu radīto likumprojektu ir tā, ka šķiet: šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko sacerējuši,” mūsu sarunas beigu akords ir kā... beigu akords. Pēdējo vērtējumu tiešāk pateikt vairs nevar. Un to pauž Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, kurš ir kompetentākais augstskolu „reformas” kritiķis un kurā ieklausās visi, kas sajūt Izglītības ministrijas ievārītās putras nelabo garšu. Jācer, ka viņā ieklausīsies arī Saeimas deputāti, kuriem būs jāiet cauri Augstskolu likuma grozījumu brikšņiem, kurus sagatavojusi Ilga Šuplinska (JKP) un Izglītības ministrija.

Latvijas Kultūras akadēmija programmu “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”* veidojusi saskaņā ar aktuālajām pasaules tendencēm – moderni pārvaldības procesi, ilgtspēja, mantojuma tiesību aspekti, resursu piesaiste un menedžments, digitalizācija un tehnoloģiju iespējas, lai mantojumu padarītu pieejamu un saistošu. Tāpat būtiski ir veicināt intelektuālu diskusiju par mantojuma interpretāciju un mūsdienīgu skatu komunikācijā, lai mantojums tiktu ieraudzīts, sadzirdēts un sajusts.

Iespēju vasaras brīvlaikā pastrādāt algotu darbu izmanto daudzi pusaudži, tā viņiem ir iespēja gan nedaudz piepelnīties, gan gūt pirmās darba iemaņas. Pieteikšanās brīvajām vakancēm jau sākusies.

Lai stiprinātu latviešu valodas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju pasaules valstu kontekstā, 2018. gada decembrī starts tika dots apjomīgam valsts pētījumu programmas projektam „Latviešu valoda”, kas ilgs trīs gadus.

Rīgas valsts tehnikums (RVT), kas ir dibināts 1919. gada 29. decembrī, visu 2019. gadu aizvadīja simtgades zīmē. Simtgades jubilejas gads noslēdzās ar svinīgo pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā 2019. gada 13. decembrī

Par sievieti inženierzinātnēs saruna ar Nadeždu Spiridovsku, Transporta un sakaru institūta (TSI) Zinātniski pētnieciskās nodaļas pētnieci un Matemātisko metožu un modelēšanas katedras docenti.

Divarpus mēnešus Latvijā mācības skolās notika attālināti. Un daudziem pedagogiem, skolēniem un vecākiem šā gada mācību gada beigu posms bija izaicinājumiem piesātināts. Arī Rīgas Juglas vidusskolas kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, Kultūras pedagogu biedrības valdes loceklis Ļevs Rusilo piekrīt – bijuši neskaitāmi šķērsli ko pārvarēt, taču vienlaikus viņš uzsver, ka šāda mācīšanās pieeja bija vērtīga prakse ikvienam un daudzas iestrādes būtu jāsaglabā arī tad, kad skolās atgriezīsies ierastā rosība, jo valstī noteiktā ārkārtas situācija lika mācības organizēt tā, par ko gadiem jau runāts, bet reāla rīcība daudzās skolās izpalika.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas šogad svin 70. jubileju, ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. Deviņās fakultātēs vairāk nekā 9000 studentu apgūst 68 medicīnas, veselības aprūpes un sociālo zinātņu studiju programmas. Tās ļauj kļūt par augsti kvalificētiem ārstiem, zobārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, farmaceitiem, sabiedrības veselības speciālistiem, audiologopēdiem, mākslas terapeitiem, uztura speciālistiem, psihologiem, politologiem, diplomātiem, žurnālistiem, komunikācijas un multimediju speciālistiem, juristiem, antropologiem un citiem darba vidē pieprasītiem profesionāļiem.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) maija beigās savā „Facebook” lapā publicēja kāda studenta skaudru stāstu – viņš bija uzsācis medicīnas studijas, ticis budžetā. Tā kā vecāki nevarēja viņu finansiāli atbalstīt, viņš pieteicās studējošā kredītam, lai segtu ikdienas tēriņus. Viņa sapņiem par iegūtu izglītību un darbu Latvijā šobrīd treknu svītru ir pārvilkusi Covid krīze. Finansiālie apstākļi kļuvuši arvien spiedīgāki, darbu jaunietim bez pieredzes un kvalifikācijas šobrīd ir grūti atrast. Viņš salūza un pameta mācības, tagad apsver domu doties prom uz ārzemēm. LSA veiktā studentu aptauja rāda – līdzīgā situācijā nonākuši daudzi studējošie. Aplēses liecina, ka Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ aptuveni 10 000 varētu pārtraukt mācības, tikpat daudzi – paņemt akadēmisko gadu.