Jauniešu studiju topa izvēles: Datorzinātnes un medicīna

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas augstskolās ir noslēgusies jauno studētgribētāju uzņemšana pamatstudijās. Kā liecina citu gadu pieredze, drīzumā noteikti sekos arī papilduzņemšana, jo ne visās studiju programmās izdevies aizpildīt budžeta vietas, piemēram, uz pedagoģijas programmām nelaužas jauniešu bari. Tikmēr ir virkne programmu, kas jau gadiem ir reflektantu iecienītas, piemēram, datorzinātnes, medicīna.

Lai arī darba tirgus prognozes skaļi signalizē: Latvijā dažādi humanitāro un sociālo jomu pārstāvji nākotnē būs atliku likām, jauniešu vidū nerimst interese, piemēram, par psiholoģiju (Latvijas Universitāte (LU) saņēmusi gandrīz 800 pieteikumus uz 18 budžeta vietām), žurnālistiku (600 pieteikumi uz 18 budžeta vietām LU).

Vairāk studentu

Kopumā LU saņēmusi 18 000 pieteikumu (jāpiebilst, ka viens reflektants varēja iesniegt pieteikumus vairākās programmās, tāpēc pieteikumu ir vairāk nekā reģistrēto reflektantu). LU informē, ka provizoriski konkursu ir izturējuši ap 3500 reflektantu (3. augusta pēcpusdienas apkopojums). „Šis skaitlis jau ir pārspējis pagājušā gada rezultātus, bet pēc visu pieteikumu apstiprināšanas tas būs lielāks,” akcentē LU pārstāve Iveta Sazonova. Starp studiju programmām līdere ir programma „Datorzinātnes”. Uz 220 budžeta vietām saņemti 900 pieteikumi. Arī psiholoģija, biznesa vadība, tiesību zinātne un komunikācijas zinātne spējusi piesaistīt simtiem pieteikumu. „Šī gada piecas populārākās studiju programmas bijušas iecienītākās arī iepriekšējos gadus, tās tikai mainījušas popularitātes pozīcijas savā starpā, datorzinātnes nemainīgi saglabājušas pirmo pozīciju,” informē I. Sazonova.

IT programmas topā

Gandrīz 11 400 pieteikumu saņēmusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Kā skaidro RTU uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska, pieteikumu ir aptuveni tikpat daudz kā pērn. Salīdzinot ar citām studiju programmām, gana bagātīgs vietu skaits budžetā iedalīts programmām, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām. Arī RTU šīs programmas ir jauniešu izvēle numur viens.

„Reflektantiem vislielākā interese tradicionāli ir par arhitektūras programmu, datorzinātnes programmām, būvniecības programmām, muitas un nodokļu administrēšanu, uzņēmējdarbību un vadīšanu, loģistiku, aviācijas transportu, pēdējos gados ir tendence, ka aizvien lielāka ir interese arī par ķīmiju un ķīmijas tehnoloģiju. Šīs tendences ir vērtējamas pozitīvi, jo acīmredzot jaunieši ir saklausījuši darba devēju teikto, ka darba tirgū trūkst inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju speciālistu,” piebilst I. Bušovska.

Interesē mediķu profesija

Savukārt uzņemšanā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālo zinātņu, medicīnas un veselības aprūpes pamatstudiju programmās saņemti 8100 pieteikumi no 2636 interesentiem, kas nozīmē - šogad RSU pieteikušies par 9% studētgribētāju vairāk nekā pērn. Kā norāda augstskolā, prognozes liecina, ka tiks aizpildītas visas 734 valsts piešķirtās budžeta vietas, turklāt atsevišķās pamatstudiju programmās uz vienu studiju vietu pretendē vairāk nekā 10 studētgribētāji.

Pieteikumu skaita ziņā līdere ir studiju programma „Medicīna”, kur šovasar saņemti 1174 pieteikumi, veidojot sešu cilvēku konkursu uz vienu budžeta vietu. Savukārt vislielākais konkurss jau tradicionāli ir studiju programmā „Uzturs”, kur uz vienu budžeta vietu šovasar pretendē 36 reflektanti.

„Ir īpašs gandarījums, ka mums izdevies kāpināt studentu skaitu, neskatoties uz globālo pandēmiju, kas metusi nopietnu izaicinājumu augstskolām visā pasaulē. Daļēji šīs veiksmes stūrakmens ir RSU mācībspēku un studentu spēja dinamiski pielāgoties, pārejot uz studijām tiešsaistē, kur izmantojam Rietumeiropas universitātēs aprobētas IT platformas. Nozīme bijusi arī spējai operatīvi tiešsaistē īstenot virkni rekrutācijas pasākumu, ļaujot ikvienam mūsu universitāti iepazīt #paliecmājās režīmā,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.