Par katru iepirkuma maisiņu ‒ nodoklis

CITS PAR CITU KRĀŠŅĀKI. Tirgotāji maisiņus ir sarūpējuši ne tikai pircēju ērtībām. Tie kalpo arī kā veikala reklāma © Ilze Šteinfelde

Paaugstinot dabas resursu nodokli plastmasas maisiņiem un aizliedzot tos tirdzniecības vietās pircējiem dot par brīvu (izņemot plānos un vieglos maisiņus, ko izmanto higiēnas nolūkos), plastmasas iepirkumu maisiņu apjoms nav būtiski samazinājies, toties tie ir kļuvuši dārgāki.

Pirms 10 gadiem lielveikalos pirkumus nelielos plastmasas maisiņos varēja krāmēt par brīvu, bet “Rimi” veikalos, pirkumam pārsniedzot 10 latus, pircējam bez maksas deva arī lielo iepirkumu maisu. Tagad, ja uz veikalu gadās aiziet tukšām rokām, pirkumu pārnešanai mājās ir jāpērk plastmasas maisiņš, papīra turza, audumu soma vai kartona kaste. Plastmasas maisiņu cenas lielveikalos svārstās aptuveni no 14 līdz 20 centiem, papīra maisu cenas - aptuveni no 12 līdz 16 centiem gabalā. Taču atšķirībā no plastmasas maisa, ko var izmantot atkārtoti vairākas reizes, papīra maisa mūžs ir daudz īsāks ‒ lielākoties tikai pirkuma nogādāšanai mājās. Sataupīt to atkārtotai izmantošanai izdodas reti.

Par katru maisiņu nodoklī 1‒3 centi

Šobrīd dabas resursu nodoklis par kilogramu maisiņu ir no 1,50 līdz 4,80 eiro atkarībā no maisiņa svara, turklāt vieglākajiem maisiņiem (līdz 3 gramiem) likme ir augstāka. Tas, ka pircējam nav jāmaksā par plāno un vieglo plastmasas maisiņu, nenozīmē, ka arī tirgotājs to ieguvis bez maksas. Pārtikas lielveikali mazos maisiņus iepērk lielos kvantumos, jo īpaši tagad, pastiprināto aizsardzības pasākumu laikā. Turklāt arī mazos maisiņus apliek ar dabas resursu nodokli. Tā ir viena no izdevumu pozīcijām, kas tiek iekļauta preces cenā.

Pēc Neatkarīgās aplēsēm, par mazo maisiņu, kura svars ir aptuveni 2 grami, nodoklī ir jāsamaksā nepilns cents. Par lielo iepirkuma maisiņu, kas sver aptuveni 15 gramus ,- 2 centi. Par īpaši lielu vai biezu maisiņu, kas sver 20 gramus, - 3 centi.

Cenas kāpj

Plastmasas iepirkumu maisiņi “Rimi” lielveikalos šobrīd maksā no 14 līdz 19 centiem, papīra maisiņi no 12 līdz 16 centiem gabalā, lai gan vēl 2018. gadā papīra maisiņus “Rimi” varēja nopirkt par 10 centiem gabalā.

“Kopš 2013. gada novembra vienreizlietojamie plastmasas maisiņi, kurus klienti iegādājas pie kasēm, “Rimi” veikalos ir par maksu,” Neatkarīgajai stāsta “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova. “Savukārt kopš 2016. gada “Rimi” papīra maisiņiem nodrošina zemāku cenu. Vieglie plastmasas maisiņi tiek izmantoti tikai tajos sektoros, kur pilda iepakojuma un nodrošina higiēnas funkciju, piemēram, augļu un dārzeņu nodalījumā.”

Tāpat “Rimi” veikalos ir pieejamas alternatīvas vienreizlietojamajiem plastmasas maisiņiem ‒ atkārtoti lietojami auduma maisiņi augļiem un dārzeņiem, kurus drīkst saudzīgi mazgāt, kā arī lielu daļu sveramās produkcijas pircējiem piedāvā iesvērt līdzi paņemtajos traukos. No šī gada marta “Rimi” pieejami inovatīvi tekstila iepirkumu maisiņi, kas pilnībā izgatavoti no pārstrādātām plastmasas pudelēm.

Arī “Maxima” veikalos iepakojums (maisiņi, kartona kastes, atkārtoti lietojamie maisiņi u.c.) produktu līdzņemšanai jau ilgu laiku ir maksas pakalpojums ar mērķi samazināt to patēriņu. “Ik gadu savā sortimentā ieviešam jaunus videi draudzīgus maisiņus. Aizpagājušajā gadā mūsu veikalos ieviesām papīra maisiņus ar saukli “Maisiņš vaig”, ar humoru veicinot to pārdošanu. Šo maisiņu tirdzniecību veicinām arī ar zemāku cenu nekā plastikāta maisiņiem. Tas ir nesis rezultātus - to pārdošana šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaugusi par 100%, salīdzinot ar identisku periodu pērn,” Neatkarīgajai sacīja “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Šogad “Maxima” veikalos ir pieejams jauns produkts - atkārtoti lietojams, viegli kopjams mazais maisiņš produktu iesvēršanai. Tāpat tiek atbalstīta pircēju vēlme izmantot savus trauciņus produkcijas līdzņemšanai, piemēram, salātiem un gaļas izstrādājumiem.

SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine Neatkarīgajai uzsver, ka veikalu tīkls “Elvi” no bezmaksas iepirkuma maisiem ir atteicies jau pirms vairākiem gadiem. Bez maksas pircēji var saņemt vien nelielus plāna polietilēna maisiņus produktiem, kam maisu lietošana nepieciešama higiēnas apsvērumu dēļ, visi citi maisi, kas paredzēti pirkumu iesaiņošanai, ir jāpērk. Plastmasas maisiņu cena veikalu tīklā “Elvi” pēdējos trīs gados ir pakāpeniski pieaugusi, šobrīd mazākā izmēra iepirkumu maiss maksā 15 centus, lielāka izmēra maiss - 20 centus, liels papīra iepirkumu maiss - 15 centus, auduma iepirkumu soma ‒ 1 eiro.

“Mego” valdes loceklis Igors Šihmans Neatkarīgajai atzina, ka “Mego” veikalu tīklā plastmasas iepirkumu maisiņi vienmēr ir bijuši pieejami tikai par maksu, izņemot mazos maisiņus sveramajiem produktiem (cepumiem, augļiem, dārzeņiem u.tml.), lai ievērotu sanitārās normas. Pie visiem mazo maisiņu stendiem ir atgādinājums pircējiem tos lietot atbildīgi un tikai vajadzības gadījumā, lai lieki nepiesārņotu dabu.

Arī “Mego” veikalos plastmasas maisiņu cenas ir pieaugušas. Lielākie iepirkuma maisi sadārdzinājušies no 15 uz 17 centiem, bet vidēja izmēra ‒ no 10 uz 12 centiem. “Jautājums par papīra maisiņu pievienošanu sortimentam šobrīd ir aktuāls un tiek apsvērts. Pašlaik meklējam labāko piegādātāju. Taču jau pirms kāda laika sortimentam pievienojām atkārtoti izmantojamas lielās iepirkumu somas lielākiem pirkumiem, turklāt pircējiem ir iespēja iegādāties divu izmēru ekomaisiņus (lielos un vidēja izmēra), kas izgatavoti no dabai draudzīgām izejvielām,” skaidroja I. Šihmans.

Plastmasa joprojām pieprasīta

Neskatoties uz ierobežošanas pasākumiem, plastmasas iepirkumu maisiņi joprojām ir pieprasīti.

“Lai arī pēdējos gados pircēji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus risinājumus, populārākie vēl arvien ir tieši polietilēna iepirkumu maisi. Pieprasījums pēc polietilēna maisiņiem katru gadu sarūk vien par dažiem procentiem. Protams, iepriecina, ka atkārtoti lietojamo “Elvi” iepirkumu somu pārdošanas apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaudzis aptuveni par trešdaļu, tomēr kopumā videi draudzīgas iepirkumu saiņošanas alternatīvas vēl arvien izvēlas procentuāli neliels skaits pircēju,” secina L. Vārtukapteine. Pēc viņas teiktā,

polietilēna iepirkumu maisiņu cena pēdējos gados apzināti tiek veidota tā, lai mudinātu pircējus iegādāties papīra iepirkumu maisus vai daudzreiz lietojamu iepirkuma somu, tomēr veikalu tīkla “Elvi” dati ilgtermiņā apstiprina - nodokļu celšana un maksas piemērošana par plastmasas iesaiņojamajiem materiāliem to patēriņu samazina tikai nedaudz.

Tikpat būtiski ir arī skaidrot sabiedrībai, kādu kaitējumu videi nodara reiz izlietota un pēc tam nepareizi apsaimniekota plastmasa.

“Rimi” dati savukārt liecina, ka pēdējo divu gadu periodā pircēji ir būtiski mainījuši savus paradumus un pārdotais papīra maisiņu apjoms 2019. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par teju 80 procentiem, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni. Savukārt 2020. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieprasījums pēc papīra maisiņiem pieaudzis par 65 procentiem. Tai pašā laikā plastmasas maisiņus “Rimi” veikalos pērkot arvien mazāk. 2019. gada laikā plastmasas maisiņu pārdošanas apjoms kritās par 11 procentiem, šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar identisku laiku pirms gada - par 16 procentiem.

Arī “Maxima” veikalos turpina samazināties plastikāta iepirkuma maisu pārdošanas apjomi, pirmajos četros mēnešos to kritums bijis aptuveni 10 procenti.

“Mego” veikalos pārdoto plastmasas maisiņu daudzums nav būtiski mainījies. 2018. gada pirmajos četros mēnešos tika pārdoti 1,93 miljoni plastmasas maisiņu, 2019. gada četros mēnešos - 1,95 miljoni, bet šā gada četros mēnešos - 1,92 miljoni. Turklāt lielākoties tiek pirkti tieši lielie iepirkuma maisi.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.