Dūrītis: Sabiedrības drošības dēļ neizpētīto aizliegt

© Rūta Kalmuka/F64

Pēdējos gados tabakas izstrādājumu lietotāju vidū aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādi alternatīvie smēķēšanas vai nikotīna uzņemšanas veidi. Piemēram, tabakas karsēšanas ierīce un IQOS un tās tabakas “kapsulas” jeb hīti vai nikotīna spilventiņi, kuros tabakas vispār nav.

Gan viena, gan otra produkta ražotāji savu preci pozicionē kā lielisku alternatīvu konvencionālās smēķēšanas atmešanai. Ražotāju pamatojumi šai tēzei ir dažādi. Piemēram, tabakas dūmi karsējošajā ierīcē tik ļoti neuzkarst un tabakas tvaikā esot mazāk veselībai kaitīgo vielu, savukārt nikotīna spilventiņos tabakas vispār neesot, tikai dažādu augu maisījums, kas piesūcināts ar smēķētājiem svarīgo aktīvo vielu ‒ nikotīnu. Kopumā šīs produktu īpašības atradinot no smēķēšanas.

Taču likumdevējs tā neuzskata un pēc “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Saeimas deputāta Ilmāra Dūrīša veiktās likuma uzsaukšanas uz atbildīgo komisiju tika nosūtīts likumprojekts, kas paredz ierobežot tabakas karsēšanas ierīču reklamēšanu un izvietošanu tirdzniecības vietās, bet nikotīna spilventiņus aizliegt vispār - ar tiem nikotīnu cilvēks varot pārdozēt un nomirt.

Jūs rosināt aizliegt tā dēvētos nikotīna spilventiņus, kurus, teorētiski iespējams pārdozēt. Vai kaut kur pasaulē ir reģistrēts tāds gadījums?

Man nav konkrētu datu, vai Latvijā būtu bijuši letāli gadījumi, domāju, ka tādu nav, bet Zāļu valsts aģentūra norāda, ka nikotīna daudzums vienā spilventiņā ir samērā augsts un uz daudziem iepakojumiem nav pat precīzi norādīts, cik daudz tajos ir nikotīna.

Mediķi arī saka, ka nikotīns caur mutes gļotādu pa taisno ļoti ātri iesūcas asinīs. Ja tos daudz izmanto, tas asinīs koncentrāciju uztur. Grūtāk arī kontrolēt nikotīna devu, lietojot spilventiņus. Piemēram, cilvēkam ir diezgan grūti izsmēķēt trīs vai četras cigaretes pēc kārtas. Savukārt nikotīna spilventiņiem pārdozēšana ir iespējama daudz vieglāk, jo jūs nejūtat to procesu, kā tas uzsūcas gļotādā.

Mediķi arī novērojuši, ka atsevišķiem pacientiem mutes dobumā parādās čūlveida veidojumi. Histoloģiski skatot tos, ir aizdomas, ka tur varētu būt jau pārmainījušās šūnas. Ilgstošais kairinājums uz gļotādām varētu pastiprināt iespējamību vēža šūnu rašanās riskam.

Bet tas ir jauns produkts, un pētījumi ir maz pieejami. Tieši tāpēc esam paredzējuši ‒ kamēr par šiem produktiem ir tik maz informācijas, labāk būtu tos neatļaut tirgot.

Kādi ierobežojumi šim produktam ir citās zemēs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā?

Man pašreiz nav informācijas, bet mēs mēģināsim noskaidrot ar kolēģiem.

Likumprojekts skar arī nu jau lielu popularitāti guvušās tabakas karsēšanas ierīces. Kādi ierobežojumi būs tām?

Ar karsēšanas ierīcēm ir tā. Mēs nedomājam tās aizliegt, bet darīt līdzīgi kā ar citiem tabakas produktiem vai smēķēšanas dažādām ierīcēm, piemēram, uz elektroniskajām cigaretēm jau attiecas dažādi reklamēšanas ierobežojumi. Tabakas karsēšanas ierīces ir samērā jauns produkts, un līdz ar to spēkā esošajā likumā tās nebija definētas. Pieņemot likumu, uz šīm ierīcēm darbosies tie paši reklāmas ierobežojumi, kas darbojas uz parastajām cigaretēm. Likuma mērķis ir reklamēšanas iespējas visiem šiem produktiem padarīt vienādas, lai, piemēram, IQOS “Narvesen” un benzīna uzpildes stacijās nestāvētu tieši acu priekšā. Drīz arī stāsies spēkā likums, ka tirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izvietot pircējam redzamās vietās.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.