Likumdošanā iestrādāts cenu kāpums augļiem un dārzeņiem

© Vladislavs Proškins/F64

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu, ar nākamā gada 1. janvāri Latvijai raksturīgie augļi, ogas un dārzeņi veikalos kļūst dārgāki, jo ar šo brīdi vairs nebūs spēkā norma par pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem stājās spēkā 2018. gadā. Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir noteikts, ka šī norma darbojas līdz 31.12.2020. Tātad vēl tikai nepilnus četrus mēnešus.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki, lauksaimnieki un tirgotāji uzskata, ka nepieciešams ne tikai saglabāt samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem, bet to attiecināt arī uz citiem svaigiem pārtikas produktiem. Tas ikvienam Latvijas iedzīvotājam sniegtu būtisku finansiālu atbalstu un ekonomiskās lejupslīdes laikā veicinātu kvalitatīvas, svaigas un veselīgas pārtikas pieejamību, kā arī būtiski stiprinātu pašmāju ražotāju konkurētspēju.

Neatkarīgā

Krīzes zāles

LLU kopš 2017. gada veic cenu monitoringu, regulāri apsekojot 25 dažādu augļu, ogu un dārzeņu veidu cenas lielveikalos visās trīs Baltijas valstīs.

“Jau šobrīd PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir veicinājusi, ka Latvijā ir zemākās cenas šajās produktu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%. PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmuma attīstībai,” pauž Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere.

PVN samazinātā likme pārtikas produktiem jau ilgus gadus darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu.

Pašlaik tikai četrās ES dalībvalstīs ‒ Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Dānijā - pārtikai netiek piemērota samazinātā likme. Tajā pašā laikā Maltā pārtikas produkti vispār netiek aplikti.

5% PVN visiem vai daļai produktu tiek piemērots Itālijā, Polijā, Horvātijā, Ungārijā, Rumānijā un pašlaik arī Latvijā. ES nenosaka, kādai ir jābūt PVN likmei katrā valstī. Ir prasība vispārējā režīmā piemērot vismaz 15%, bet noteiktām preču kategorijām, ieskaitot pārtikas preces, jāpiemēro vismaz 5% likme, stāsta I. Pilvere.

Neatkarīgā

Biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzsver, ka visās attīstītajās Eiropas valstīs pārtikai tiek piemērota samazinātā PVN likme no 0 līdz 14%. “Tā ir rūpe par saviem iedzīvotājiem. Latvijā valdība un Saeima rūpējas par atsevišķu personu biznesu, jo augsts PVN ir viņu interesēs. Mums ir pieejami fakti par to, ka ir daļa eksportētāju, kuri saņemot PVN pārmaksas, no tām nomaksā darba spēka nodokļus, bet to ieguldījums izglītībā, veselībā, infrastruktūrā ir tikai tik, cik darbiniekiem izmaksātās darba algas,” ar rūgtumu teica G. Vilnītis.

Nabagie maksā vairāk

Pēc I. Pilveres teiktā, PVN ir regresīva rakstura nodoklis. Jo lielāki ienākumi, jo proporcionāli mazāka daļa no ienākumiem tiek samaksāta PVN veidā un otrādi. Ja svaigai pārtikai 21% PVN nodokļa vietā tiktu piemērots 5% PVN, tad uz katru pārtikas pirkumu 10 eiro vērtībā, varētu ietaupīt aptuveni 1,33 eiro. Iepērkoties par 45 eiro, ietaupījums jau būtu 5,97 eiro. Un, ja pirkums 45 eiro vērtībā tiek veikts reizi nedēļā, tad ietaupījums gadā jau ir 310,44 eiro, aprēķinājis veikalu tīkls “Maxima”, iekļaujot pirkuma grozā piena, gaļas, zivju produktus, olas, dārzeņus un ogas.

Neatkarīgā

Cer uz iedzīvotāju atsaucību

Platformā manabalss.lv kopš augusta sākuma uzsākta parakstu vākšana par samazinātās PVN likmes piemērošanu svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām, vienlaikus saglabājot to Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Kā vairākkārt uzsvēra LLU pētnieki, lauksaimnieki un tirgotāji, rosinātās izmaiņas likumdošanā ir likumsakarīgs un akūti nepieciešams solis, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, vairotu iedzīvotāju labklājības līmeni, vienlaikus mazinot nabadzības slieksni. To pierāda arī īstenotā PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Par samazinātu PVN pārtikai iestājas arī lauksaimnieki. “Mūsu - Latvijas lauksaimnieku - galvenais pienākums ir nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, svaigu un veselīgu pārtiku. Uzskatām, ka, samazinot PVN likmi līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, tas būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kas šo saražoto produkciju padarītu pieejamāku sabiedrībai, tādējādi uzlabojot arī sabiedrības ikdienas ēšanas paradumus. PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ne tikai palielinātu šo produktu patēriņu, bet arī mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu to, ka iztērētā nauda paliek vairāk tepat Latvijā. Tos, kuri vēl nav nobalsojuši par šo iniciatīvu, aicinām to izdarīt!” atzīst Mārtiņš Trons, biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis.

Arī Guntis Vilnītis aicina iedzīvotājus parakstīties par šo iniciatīvu, viņa vārdiem runājot, “pieprasīt valdībai un Saeimai Eiropas līmeņa 5% PVN pārtikai”.

“Ik dienu mūsu veikalos visā Latvijā iepērkas 300 000 cilvēku, un no 10 pirktākajiem produktiem aptuveni 70% veido svaigie pārtikas produkti, galvenokārt, tieši Latvijas vietējo ražotāju produkcija. Lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka vietējie produkti ir kvalitatīvāki un garšīgāki, taču tai pašā laikā iedzīvotājiem ir svarīga produktu cena ‒ vairāk nekā 70% Baltijas valstu iedzīvotāju ir atzinuši, ka viņu pārtikas izdevumi ir auguši, savukārt 63% klientu katru dienu meklē veidus, kā tērēt mazāk. Tas, kā mēs varam sniegt atbalstu mūsu klientiem un sabiedrībai kopumā, ir iestāties un parakstīties par PVN likmes samazināšanu un virzīt šo iniciatīvu īstenošanai dzīvē,” uzsvēra “Maxima Latvija” korporatīvais vadītājs Jānis Vanags.

VIEDOKLIS

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs:

‒ Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018. gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, tai pašā laikā pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9‒10%. Papildus tam tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, pateicoties 5% PVN pilotprojektam Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, cenas ir samazinājušās par 11,7%.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais