Ventspils pilsētas un novada iedzīvotāji sākuši zibenskaru pret vēja biznesmeņiem, kas Ziemeļkurzemes mežainajās teritorijās uz valsts zemes iecerējuši uzsliet Latvijā vēl neredzēta izmēra ģeneratorus lielā skaitā. Tie sasniegtu 250 metru augstumu, radot masveidīgu ainavas piesārņojumu un būtiski pazeminot vietējo ļaužu dzīves kvalitāti.
Iedzīvotāju attieksme pret vēja ģeneratoriem visā Eiropā ir aptuveni tāda pati kā pret cūku fermām ‒ jo tālāk prom no acīm un deguna, jo labāk. Tāpēc dāņi būvē savas fermas Latvijā. Taču atšķirībā no cūkgaļas vēja enerģija nevienam, izņemot to ražotājus, nav vajadzīga. Tā ir stipri dārgāka par tradicionāli - Daugavas hesos un “Latvenergo” tecos saražoto, un tiek subsidēta ar sabiedrības dziļi ienīstās obligātā iepirkuma komponentes ‒OIK ‒ palīdzību. Ja neskaita mazos piemājas propellerus, kas der pāris spuldzīšu darbināšanai, tad vēja ģeneratori Latvijas iedzīvotāju vairākumam un valsts ekonomikai pagaidām nodarījuši tikai kaitējumu. Gan radītā ainavas piesārņojuma dēļ, gan to miljonu dēļ, kas no nodokļu maksātāju naudas katru gadu tiek tērēti, lai samaksātu vēja stabu īpašniekiem. Politiķi šādu shēmu attaisno ar nepieciešamību palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā un valsts enerģētisko drošību. Bet praksē neviens vien esošs vai izbijis politiķis gūst personisku labumu no OIK sistēmas. Iedzīvotāju argumentu klāstā cīņā ar jauniem vēja stabiem ir arī veselība, kurai, pēc vieniem pētījumiem, vējdzirnavas kaitē, bet, pēc pašas industrijas pasūtītajiem - teju vai nāk par labu.
Industrija par iedzīvotājiem varētu vispār nelikties ne zinis un baroties no OIK vai citām tamlīdzīgām “zaļajām” shēmām, ja vien tai nebūtu nepieciešama zeme. Jo lielāks vēja stabs vajadzīgs OIK ražošanai, jo lielāka platība tā apakšā jāizcērt un jāaizlej ar betonu. Ja arī konkrētā zemes pleķa īpašnieks par 2000 eiro lielu kompensāciju gadā ir ar mieru atdot zemi jebkādiem nolūkiem, tad kaimiņi gan ir nemierā. Piemēram, mēģinājums Dobeles novadu apstādīt ar milzu turbīnām pagaidām būs cietis neveiksmi, pat neraugoties uz to, ka zviedru meitasuzņēmums “Eolus Latvia” solās esam pirmais Latvijas vēja lietotājs Latvijā, kas nepretendē uz OIK shēmošanu. Tomēr iedzīvotāji pašorganizējās masīvā pretkampaņā un piespieda politiķus pieņemt negatīvu lēmumu - lai zviedri paši pie sevis būvējas, ja reiz tas viss tik nekaitīgi.
Tagad no Zemgales vēja izmantošanas pretiniekiem piemēru ņem Ziemeļkurzemes iedzīvotāji. Viņu vidi milzīgie vēja stabi mainītu vēl vairāk, jo uz privātu vai valstij piederošo mežu izciršanu un sekojošu apstādīšanu ar rotoru stabiem pretendē vienlaikus trīs uzņēmumi vai drīzāk interešu grupējumi. Kopā viņi iecerējuši Ventspili apstādīt ar 75 stabiem.
Pret diviem savā virzībā tālāk tikušajiem projektiem ir sākta parakstu vākšanas kampaņa. SIA “4 Wind” pieteikusi 4 vēja elektrostacijas Popes pagastā, nekustamajā īpašumā “Sārce”. SIA “Ventspils Wind” ‒ 10 vēja elektrostacijas Popes un Tārgales pagasta teritorijā autoceļa Rīga‒Ventspils un 110 kV elektrolīnijas tuvumā. Plānotais augstums līdz 240 - 250 metriem. Tik augstu kā seši Brīvības pieminekļi. Rotora diametrs līdz 158‒200 metri. Šie abi gan ir mazākie projekti, jo rindā stāv vēl viens un patiešām ļoti liels. Uzņēmums ar saitēm Čehijā ‒ SIA “Envirsus” vēlas caur valdību izdzīt ieceri par valsts meža zemes piešķiršanu savam vēja biznesa projektam, un Ventspils pievārtē uzsliet 61 turbīnu. Kartes palīdz vizualizēt, ka pilsēta burtiski atradīsies milzīgu stabu ielenkumā un tie būs redzami faktiski no jebkuras vietas pilsētā un novadā.
Kampaņā pret šo industriālo piesārņojumu iesaistījies arī reģionālais laikraksts “Ventas Balss”. Vispirms viena no žurnālistēm sāka parakstu vākšanu, drīz vien iesaistījies viss kolektīvs, un šobrīd parakstīties pret vēja biznesu Ziemeļkurzemē var arī redakcijas telpās. Galvenā redaktore Gundega Mertena skaidro savus apsvērumu pret ģeneratoriem:
“Tā ir visatļautība, milzīgs vēja biznesa lobijs un arī korupcija. Pašvaldībām zūd jēga, ja bez iedzīvotāju ziņas un atļaujas viņu durvju un logu priekšā var būvēt vēja ģeneratorus. Mēs to nepieļausim un cīnīsimies!
Man neviens neiestāstīs, ka, izcērtot 250 hektārus Latvijas mežu un uzstādot tur vēja ģeneratorus, Latvija kļūs zaļāka.
Ir zinātniski pierādīts, ka vēja ģeneratori kaitē veselībai, kaitē dabai, traucē sakariem un tie nav ekonomiski efektīvi, ja vien mēs nemaksājam miljonus no savām kabatām. Un visbeidzot, vēja ģeneratoriem nav vietas Latvijas ainavā. Ventspils novads to rakstiski ir apsolījies saglabāt.”
Redaktore nepārspīlē. Realizējot projektu, meži patiešām tiks izcirsti grandiozā apjomā. Tas lasāms izskatīšanai Ministru kabinetam iesniegtajā "Informatīvajā ziņojumā par vēja elektrostaciju parka projektēšanas un būvniecības ieceri Ventspils novadā".
| “SIA “Envirsus” vēja elektrostaciju parka ieceres projekta raksturojošie rādītāji ir sekojoši: • kopējā teritorijas izpētei un projektēšanai pieteiktā platība - 5396,63 ha; • plānoto vēja elektrostaciju skaits - 61; • kopējā vēja elektrostaciju parka nominālā jauda ‒ 200 MW; • vienas vēja elektrostacijas būvniecībai nepieciešamā platība - 2,5 ha (apbūves laukums zem pamatnes un montāžas laukums); • plānoto investīciju apjoms ‒ aptuveni 230 milj. EUR; • kopējā plānotā atmežojamā platība vēja elektrostaciju parka ierīkošanai ‒ aptuveni 245 ha: • atmežojamā platība vēja elektrostaciju parka apbūvei - aptuveni 150 ha; • atmežojamā platība inženierkomunikāciju (aptuveni 130 km garumā ar trases platumu 3‒4 m) ierīkošanai - 50 ha; • atmežojamā platība pievedceļu (aptuveni 45 km garumā ar trases platumu 10 m) ierīkošanai - 45 ha. |
Pēc uzsaukšanas valsts sekretāru sanāksmē projekts jau trīs gadus marinējas valdības Tiesību aktu projektu bāzē bez virzības. Taču nule jautājumu par valsts meža zemju izmantošanu vēja biznesam, tostarp šim konkrētajam projektam, aktualizējis nozares lobijs ‒ Vēja enerģijas asociācija. 1. oktobrī notika tikšanās ar iesaistīto valsts institūciju pārstāvjiem. Apspriesti iespējamie kompensācijas mehānismi vēja parku attīstībai valsts mežu zemēs, risinājumi izsoļu rīkošanai par apbūves tiesību piešķiršanu, nepieciešamība izstrādāt tādus tiesību aktus, kas atļauj veidot vēja parkus meža zemēs.
Šāda mēroga projektam noteikti būs jātaisa pilns ietekmes uz vidi novērtējums, tāpat kā tas jau tiek darīts abiem mazākajiem projektiem. Būs jāorganizē vairākas sabiedriskās apspriešanas, kurās vietējā sabiedrība bez kādām šaubām pateiks ‒ nē. Taču galu galā lēmumu atļaut vai neatļaut būvniecību pieņems Ventspils novada dome. Mērs Aivars Mucenieks Neatkarīgajai stāsta, ka jau pašlaik novadā ir bariņš vēja ģeneratoru - deviņi Platenē pie Rīgas šosejas, trīs Vēdē, viens Sārnatē, šur tur vēl pa kādam. Teritorijas plānojums neaizliedz vēja ģeneratoru būvniecību lauksaimniecības zemēs. Savukārt mežu izciršana ģeneratoru uzstādīšanai kā potenciāla iespēja plānojumā vispār neesot aplūkota. Būtiski, ka visi jau esošie vēja stabi ir mazi salīdzinājumā ar tiem, kas iecerēti jaunajos projektos, un, kā atzīst novada mērs ‒ esot patiešām grūti iedomāties, kā tie varētu ierakstīties ainavā, ja būs redzami visapkārt un no jebkuras vietas. Novads pašlaik pasūtījis ainavu pētījumu. Taču primāri nepieciešams sagaidīt ietekmes uz vidi novērtējumus - kā šie projekti ietekmēs cilvēku veselību, vidi, dzīvniekus, Ziemeļkurzemes ainavu. “Mums nepieciešams pamatojums arī negatīva lēmuma pieņemšanai,” rezumē mērs. Vietējie iedzīvotāji un aktīvisti šādu pamatojumu jau sākuši vākt.
