Vējdzirnavu mežs traucēs Irbenes radioteleskopiem

Ap Irbenes radioteleskopiem ir noteikta klusuma zona 8 kilometru rādiusā. Taču ar šo drošības buferi nepietiks, ja Ventspils pievārtē tiks iedarbinātas 250 metru augstas vēja stacijas. Turklāt tik lielā skaitā © Ventspils hronikas arhīvs

Dažādās izpētes, saskaņošanas un būvniecības uzsākšanas stadijās Ventspils pievārtē pašlaik ir 8 vēja parki ar 168 elektrostacijām. Sagaidāmais ētera piesārņojums, ko izraisa vēja ģeneratoru darbība, apdraud Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra novērojumu kvalitāti, un pamats piesardzībai ir arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo vēja ģeneratori var ietekmēt jūras un gaisa militāros radarus.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka vairāki uzņēmumi Ventspils novadā vēlas uzsliet Latvijā vēl neredzēta izmēra vēja ģeneratorus. Jau esošie ģeneratori šķiet ļoti augsti - to rotoru spārni griežas100 metru augstumā. Taču jaunie stabi būs divtik un vēl lielāki. Atbilstoši pieteiktajām iecerēm tie sasniegs 250 metru augstumu. Tas nozīmē, ka būs redzami faktiski no jebkuras vietas visā Ziemeļkurzemē. Turklāt projekts ar skaitliski lielāko elektrostaciju daudzumu paredz tās izvietot valsts meža zemē. Tātad koki tiks nocirsti un to vietā ieliets betons.

Antenās ieguldīti 15 miljoni

Vietējie iedzīvotāji vāc parakstus pret šādiem plāniem, jo raizējas par būtisku ainavas piesārņojumu, iespējamu kaitējumu veselībai un videi, arī no ekonomiskā viedokļa - tā dēvētās zaļās enerģijas ražošana ir iespējama tikai tāpēc, ka tiek subsidēta no nodokļu maksātāju naudas caur OIK vai kādu līdzīgu shēmu. Pie taisnīgiem tirgus konkurences nosacījumiem tā būtu konkurētnespējīga.

Vējdzirnavu mežam Ventspils pievārtē ir vēl viens pretarguments. Tas ir Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs. Irbenē - aptuveni 30 kilometrus no pilsētas atrodas divi radioteleskopi. Paraboliskā antena RT-32 ar nosaukumā minēto diametru ir lielākā Ziemeļeiropā un astotā lielākā pasaulē. Otra antena RT-16 ‒ uz pusi mazāka. Abas tiek izmantotas zinātniskos nolūkos. Starpzvaigžņu vides objektu novērojumos, Saules radionovērojumos, asteroīdu un Zemei tuvo mākslīgo ķermeņu, to skaitā kosmisko atlūzu radiolokācijā, sevišķi lielas bāzes interferometrijas novērojumos, sekojot objektiem ārpus Saules sistēmas. Pēdējā desmitgadē radioastronomijas centra modernizācijā ieguldīti aptuveni 15 miljoni eiro. Bet, ja Ventspils tiks apstādīta ar milzīgiem rotoriem, Irbenē veikto novērojumu kvalitāte var pasliktināsies. Tā prognozē zinātnieki.

Irbenei nepieciešams klusums

Problēmas būtību Neatkarīgajai populārzinātniski apskaidroja radioastronomijas centra direktors Aleksejs Klokovs. Radioteleskopa darbības princips ir vāja signāla uztveršana no kosmosa. Arī jebkādas vidē esošas iekārtas izplata elektromagnētiskus signālus - telefoni, kuģi, mašīnas, lidmašīnas.

Arī vēja ģeneratori raida savu signālu, plus to rotoru spārni atstaro arī visus apkārtējos signālus un trokšņus. Un visā šai skaņu jūklī zinātniekiem ir jāpamana tas īstais signāls, kas nāk no pētāmā objekta kosmosā.

Tāpēc ap Irbeni ir noteikta klusuma zona 8 kilometru rādiusā. Taču ar šo drošības buferi nepietiks, ja Ventspils pievārtē tiks iedarbinātas 250 metru augstas vēja stacijas. Turklāt tik lielā skaitā. Aleksejs Klokovs stāsta, ka centrs ir veicis vairākus pētījumus, izvērtējis riskus, ko var radīt vēja ģeneratoru darbība Irbenes tuvumā, un konstatējis, ka traucējumi tā novērojumos ir iespējami: “Mēs esam zinātnieki, inženieri un izvērtējam riskus. Mēs nevaram aizliegt lidot lidmašīnām un peldēt kuģiem. Bet vēja ģeneratori mūsu darbam ir risks, un labāk, ka to apkārtnē vispār nav. Tāpēc jau atrodamies dziļi mežā. Šī problēma ir aktuāla visās observatorijās pasaulē. Novērojumu kvalitāte samazinās.”

Jāsargā arī militārie radari

Pašlaik Ventspils novada iedzīvotājiem sabiedriskai apspriešanai nodoti divi vēja parku projekti ar kopā 14 stabiem, trešais gaida valdības zaļo gaismu vēl 61 elektrostacijai. Vietējo aktīvistu veiktā izpēte par vēja biznesmeņu iecerēm liecina, ka dažādās izpētes, saskaņošanas un būvniecības uzsākšanas stadijās Ventspils pievārtē pašlaik ir kopumā 8 vēja parki ar 168 elektrostacijām. Tas ir milzīgs daudzums. Un radioastronomijas centrs nav vienīgā institūcija, kurai ir pamats raizēties par gaidāmo ētera piesārņojumu.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem visā Latvijas piekrastes garumā ir izvietoti jūras radari, ir arī gaisa radari. Un to tiešā tuvumā grandioza būvniecība nav pieļaujama. 9. septembrī Aizsardzības ministrijas pārstāvji tikās ar Vēja enerģijas asociācijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu šo problēmu.

Vējam pietrūkst atbalstītāju

Sanāksmē Aizsardzības ministrija sniedza informāciju par šobrīd noteiktajiem ierobežojumiem ap Nacionālo bruņoto spēku objektiem. Kā vēsta preses dienests: “Tikšanās laikā netika diskutēts par konkrētu aizsardzības objektu nozīmi, bet gan par teritoriju un politikas plānošanas procesu kopumā, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību salāgot uzņēmējdarbības un valsts aizsardzības intereses. Aizsardzības ministrija informēja, ka Ministru kabineta noteikumu līmenī ir izveidotas funkcionālas aizsargjoslas, kuru mērķis ir pasargāt Nacionālo bruņoto spēku jūras un gaisa radarus, militāros poligonus un lidlaukus no augstām celtnēm, liela izmēra ēkām, slēpošanas kalniem, novērošanas torņiem, vēja parkiem, gaismu izstarojošiem objektiem un citiem objektiem, kas varētu traucēt attiecīgā objekta ekspluatāciju vai radīt noteiktus drošības riskus.”

Pašreizējais regulējums automātiski neizslēdz iespēju attīstīt noteiktus būvniecības projektus funkcionālajās aizsargjoslās, tomēr tad ir nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas atļauju.

Iespējams, ka šai gadījumā Ventspils pilsētas un novada iedzīvotāju intereses sakritīs ar zinātnes interesēm un arī militārajām interesēm. Ziemeļkurzemes piekrastē sauszemē nav nepieciešams liels skaits ļoti augstu vēja elektrostaciju.

Ne velti pati Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka nākotnē vēja enerģijas ieguve būtu attīstāma dziļāk jūrā, prom no ļaužu acīm. Būvēties jūrā ir visdārgāk, taču sabiedrības pretestība vēja parku attīstībai jūrā esot vismazākā. Un arī vēja jūrā ir gana daudz.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais