Kamēr meža nozare ar vides organizācijām gadiem kaujas par to, cik resnus kokus drīkst mežā zāģēt, cik sakoptiem jābūt izcirtumiem un daiļām jaunaudzēm, Ministru kabinets faktiski atļāvis mežu likvidēt ‒ kokus aizstāt ar vēja turbīnām. Mežos tagad ir atļauta industriāla apbūve, kas radikāli mainīs Latvijas ainavu.
Līdz šim vēja biznesa un OIK šeptmaņu centieniem izvērsties traucējusi iedzīvotāju pretošanās vēja turbīnu uzstādīšanai apdzīvotu vietu tuvumā un lauksaimniecības zemēs. Gan tādēļ, ka viņi ir pārliecināti par turbīnu kaitīgo ietekmi uz veselību, gan tādēļ, ka modernās turbīnas ir ārkārtīgi lielas un piesārņo ainavu. Savukārt būvēties mežos līdz šim bija liegts. Nule Ministru kabinets devis zaļo gaismu arī mežu industriālai apbūvei, izdarot pseidozaļajam vēja biznesam nepieciešamos grozījumus Vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos.
Būtiskā izmaiņa ir šāda:
“50. Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:
“161. Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši teritorijas plānojuma nosacījumiem.””
Ko nozīmē vēja stacija mežā? To Neatkarīgajai paskaidroja enerģētikas eksperts, fiziķis Visvaldis Grāveris. Viņš ar savām konsultācijām palīdz arī vēja enerģijas pretiniekiem Rietumkurzemē. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Ventspils pievārtē dažādās izpētes, saskaņošanas un būvniecības uzsākšanas stadijās pašlaik ir 8 vēja parki ar kopumā 168 elektrostacijām. Pat 250 metrus augstām, un daļu no tām iecerēts izvietot privātos vai valsts mežos. Lai vienu tādu milzeni uzslietu, ir jāizcērt 2,5 hektāri meža, un tas, neskaitot piebraucamā ceļa ierīkošanu. Staba pamatnes vietā grunts ir jāizņem, vietā jāielej betons. Kādi 2000 kubikmetri. Šī pilnīgi noteikti būs vides problēma, jo līdz ar katras vēja turbīnas uzstādīšanu, kokus mežā aizstās betons, metāls, dažādas sintētiskas šķiedras un vēl pāris mucas transmisijas eļļas, kas ir īpašs risks ģeneratora aizdegšanās gadījumā.
Visvaldis Grāveris pats ir kodolenerģētikas atbalstītājs. Tas esot modernākais un efektīvākais enerģijas ieguves veids, un žēl, ka Baltijas valstis nemācēja vienoties par kopīgo atomelektrostacijas projektu. Savukārt tagad likt akcentu uz vēja enerģiju - tā esot atgriešanās burukuģu laikmetā. Vēja enerģija vienmēr būs mainīga. To nevar ieslēgt, kad vajag, un nevar izslēgt, kad nevajag. Un tā vienmēr būs dārgāka par bāzes enerģijas avotiem - oglēm, naftu, gāzi un kodolenerģiju. Nesenā Lielbritānijas pieredzē esot absurda situācija, kad vēja staciju īpašniekiem, par to, lai viņi īpaši vējainā laikā neizraisītu pārslodzi valsts elektrotīklos un apturētu ražošanu, tika samaksāts vairāk, nekā paredzēja parastā obligātā iepirkuma kārtība.
Attīstot lielā daudzumā alternatīvās enerģijas avotus, arī Latvija riskē nonākt pie līdzīgas problēmas - dārgas un neuzticamas elektrības.
Turklāt kaitnieciskā OIK shēma jau pašlaik par pseidozaļo elektrību Latvijas iedzīvotājiem liek pārmaksāt miljardus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koku aizvietošanā ar vēja turbīnām saskata tikai labo:
“Samazinot ierobežojumus vēja elektrostaciju izmantošanai, tiks veicināta ne-emisiju atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošana elektroenerģijas ražošanā, enerģētiskās atkarības mazināšana un infrastruktūras modernizācija, kas ir būtiski aspekti, lai nodrošinātu vietējo resursu efektīvu izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu enerģētikā, tādējādi arvien straujāk virzoties uz Latvijas mērķi - klimatneitrāla Latvija 2050. gadā.”
Ministrija uzsver, ka, atbalstot vēja elektrostaciju izbūvi mežu teritorijā, ir ņemts vērā vides ekspertu un ornitologu viedoklis, bet neuzsver to, ka pati ir ienākumu avots šiem ekspertiem un ornitologiem. No šāda viedokļa raugoties, viņu klusējošā piekrišana meža aizliešanai ar betonu ir likumsakarīga.
