Iekšdedzes dzinējs jāglābj no jauniem dokumentu blāķiem

Vides ministrija sākusi informatīvo kampaņu par gaisa piesārņojumu Latvijā. Tās simbols ir šis netīrais kaķis. Pie vainas esot krāsns apkure un automašīnas. © VARAM publicitātes attēls

Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vakar prezentēja jaunākos dokumentu izstrādājumus, kas attiecas uz nākotnes transporta politiku. Covid apstākļos ierēdniecību apsēdis neizskaidrojams ekooptimisms – līdz 2027. gadam iedzīvotāji masveidā atteiksies no iekšdedzes dzinējiem un pārsēdīsies uz veselīgiem velosipēdiem vai brīnišķīgu sabiedrisko transportu, kas kursēs pa jauniem un klusiem ceļiem. Ja nu kāds tomēr vēlēsies palikt uz četriem riteņiem, viņš drīkstēs vērsties bankā pēc aizņēmuma elektroauto iegādei.

Projekts “Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam” ir Satiksmes ministrijas ražojums, un vakar notika tā prezentācija. Biezs un sarežģīts dokuments ar daudziem pielikumiem. Tam veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums. Iepazīties ar pamatnostādnēm iespējams ŠEIT.

Mazāk emisiju veicinās izaugsmi

Kā skaidro pati Satiksmes ministrija “Dokumenta mērķis ir attīstīt integrētu transporta sistēmu ar drošu, efektīvu un ilgtspējīgu mobilitāti, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi un reģionālo attīstību, kā arī dod ieguldījumu pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni.”

Vairāk dzelzceļa, vairāk lidostas, modernākas ostas, alternatīvo degvielu un mikromobilitātes veicināšana. Mazāk izmešu - Briseles atskaitēm un kvalitatīvākai videi. Fosilajiem auto tiek pateikts fui, taču vairāk par 2% elektroauto Latvijas autoparkā līdz 2027. gadam nebūs. Un tāpat jau tas būs daudz. Pielikums par naudas lietām vēsta, ka pamatnostādņu īstenošanai katru gadu būs nepieciešams iespaidīgs finansējums. 2026. gadā tas sasniegs augstāko līmeni ‒ 849 miljonus eiro. Taču kopumā no šiem 4,4 miljardiem, kas, protams, ir pašu nodokļu maksātāju nauda, pagaidām neviens cents nav paredzēts, lai līdzfinansētu iedzīvotājiem autoparka nomaiņu.

Bet jūs ejiet pēc kredītiem

Lielāko daļu uzskaitītās naudas veido “Rail Baltica” dzelzceļa projekts. Savukārt uz autoceļiem klimatneitrālā nākotne tiks tuvināta ar banku produktu palīdzību. Tā prezentācijas gaitā paskaidroja valsts sekretāres vietniece finanšu attīstības, investīciju, ES lietu koordinācijas jautājumos Ligita Austrupe. Bankas jau tagad klientiem sniedzot konkurētspējīgus piedāvājumus. Tātad iedzīvotāji kaut kā tiks motivēti ne vien atteikties no savām iekšdedzes automašīnām, bet arī doties kredītu jūgā. Jāpaskaidro, ka summas, par kādām ir runa, lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību ir nepaceļami lielas. Mikroskopiskas elektriskās automašīnas šobrīd maksā virs 30 tūkstošiem eiro, mazā klase ap 40 tūkstošiem, vidējā klase ap 50 līdz 80 tūkstošiem. Savukārt augstākā ierēdniecība, ietekmīgi politiķi un citi bagātnieki var izklaidēties ar ekskluzīvajām automarkām, kur elektroauto cenas svārstās ap 100 un 200 tūkstošiem - nekustamā īpašuma vērtībā. Te jāatgādina, ka vidējā darba alga Latvijā lielākajai daļai iedzīvotāju liedz pretendēt uz kredītiem jaunu auto iegādei. Atmetot ekstrēmi mazās un ekstrēmi lielās algas, darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas šī gada 2. ceturksnī Latvijā bija 660 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Un pandēmijas apstākļos nav nekāda pamata optimismam attiecībā uz algu pieaugumu nākotnē.

Var taču braukt ar riteni!

Tātad, lai iegādātos ierēdņu izpratnē lētu elektroauto, vidēji labklājīgam cilvēkam jākrāj daudzi gadi, bet, izmantojot banku laipnību, vēl vairāki gadi pa virsu. Tas savukārt būtu pretrunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita formulētajam valdības viedoklim, ka mašīna virs pieciem gadiem ir veca. Minētie apsvērumi liecina, ka Satiksmes ministrijas transporta attīstības pamatnostādnes 2021.‒2027. gadam, iespējams, ir ļoti optimistiskas. Protams, ja 10% iedzīvotāju 2027. gadā katru dienu brauks ar velosipēdu, kas ir viens no pamatnostādņu mērķa rādītājiem, sabiedrības veselībai tas nāks tikai par labu. Pat tad, ja atteikšanās no automašīnas būs panākta, apliekot iekšdedzes dzinējus ar lieliem nodokļiem. Un šāds plāns eksistē. Tikai citā dokumentā.

Plānā jauns autonodokļu kāpums

Droši vien tā nav nejaušība, ka tieši vakar vienlaikus ar transporta pamatnostādņu projekta prezentāciju plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar Ministru kabineta noteikumiem "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.‒2030. gadam ".

Šis dokuments jau ir spēkā un tika pieņemts pavasarī, kad sabiedrības vairākums vēl nebija saērcināts ar vēstīm par jauniem vai lielākiem autonodokļiem. Un šajā dokumentā valdība ir apsolījusi akcīzes nodokļa kāpumu. Vēl šī gada plānos ietilpst: “Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu (daļiņu un slāpekļa oksīdu) emisijas un ierosināt atbilstošas izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.”

Tabulā pie pasākumiem ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti minēta:

“-Spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes pārskatīšana, lai veicinātu tādu degvielu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Dabasgāzei, kuras izmantošanas rezultātā rodas mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nodokļa likme ir būtiski zemāka, salīdzinot ar akcīzes nodokļa likmēm (tās pārrēķinot uz 1 MWh) naftas produktiem.”

Tātad valdības darba plānā joprojām ir tāda sabiedrības mobilitāti paralizējoša nodokļa uzlikšana, lai cilvēki būtu spiesti atteikties no benzīna un dīzeļa dzinējiem, un ar Satiksmes ministrijas transporta attīstības pamatnostādnēm kabatā dotos uz banku pakaļ kredītam neadekvāti dārgas elektroautomašīnas iegādei.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais