Covid-19 vakcīnas cenas: no 2 līdz 15 eiro par devu

KĀDAS CENAS. Iespējams, vakcīnu izmaksas un vienas devas cenu nosaka tās ražošanā izmantotā tehnoloģija © Rīgas Stradiņa universitāte

Lai gan Ministru kabineta sēde, kurā ministri apsprieda Latvijas Covid-19 vakcinācijas plānu, nebija publiska, Veselības ministrija publiskojusi ne tikai datus par potenciālo Covid-19 vakcīnu iepirkumu, bet arī to, cik kura ražotāja vakcīna maksā.

No šīs informācijas izriet, ka vakcīnu cenas atšķiras vairākas reizes un viena vakcīnas deva maksā no diviem līdz pat 15 eiro.

Mazāk Covid-19 vakcīnu, nekā prognozēts

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pavēstījusi, ka vakcinēšanās pret Covid-19 Eiropas Savienībā sāksies 27. decembrī. Taču vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien, 20. decembrī, apstiprinās farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19. Veselības ministre Ilze Viņķele norāda, ka Latvija ir gatava sākt vakcinēšanu uzreiz, kā vakcīnas nonāks Latvijā, bet vispirms jāsagaida Eiropas Zāļu aģentūras lēmums. Uz Latviju vakcīnas piegādās zāļu ražotāji, bet Latvijai ir jābūt gatavai tās saņemt un nogādāt vakcinācijas vietās, pirmkārt, slimnīcās.

Pašlaik nav mainījies termiņš, kad pirmās vakcīnas varētu sasniegt Latviju, proti, tas ir jau iepriekš noteiktais 2021. gada janvāris. Taču tagad ir precizēts vakcīnu devu skaits - iepriekš Latvija cerēja saņemt ap 12 000 “Pfizer/BioNTech” vakcīnu devu, bet tagad reālākais scenārijs ir 9000 vakcīnu devu. Pēc ministres teiktā, tas atkarīgs no zāļu ražotāja sniegtajām ziņām par ražošanas jaudu.

Vēl Latvija kā pirmās sagaida ap 127 000 “AstraZeneca” Covid-19 vakcīnu devu, bet uzņēmuma “Moderna” izstrādātās vakcīnas piegādes datums vēl nav pieteikts. Zāļu valsts aģentūra norāda, ka piegādes netiks veiktas pirms zāļu reģistrācijas un var tikt attiecīgi aizturētas.

Atklātas vakcīnu cenas

Visvairāk Latvija pieteikusi un iegādājusies tieši “AstraZeneca” mērķproteīna vakcīnas (plānotais vakcinējamo cilvēku skaits ir vairāk nekā 600 000), savukārt no uzņēmuma “Johson&Johnson” iegādāts otrs lielākais skaits vakcīnu ‒ 427 257 cilvēku vakcinācijai. No uzņēmuma “Moderna” iegādātas RNS vakcīnas provizoriski 336 000 cilvēku. Vēl vakcīnas iegādātas no jau minētā “Pfizer/BioNTech”, “Sanofi GSK”, “CureVac” un “Novavax”.

Neatkarīgā

Pašlaik ir kļuvušas zināmas arī vakcīnu cenas. Lētākā ir “AstraZeneca” mērķproteīna vakcīna, kuras viena deva maksā nepilnus divus eiro. Vakcinācijai nepieciešamas divas devas, kā tas ir paredzēts praktiski visu ražotāju Covid-19 vakcīnām. Līdzīgās cenās ir uzņēmumu “Sanofi GSK” proteīna daļiņu vakcīna un “Johnson&Johnson” mērķproteīna vakcīna - 6,77 līdz 7,56 eiro par vienu devu. Dārgākās ir “Moderna” RNS vakcīna (15 eiro par vienu devu) un “Pfizer/BioNTech” RNS vakcīna (12 vai vairāk eiro par vienu devu). Tiek atzīmēts, ka šīs abas ir jaunas tehnoloģijas vakcīnas (nevis mērķproteīna vakcīna, bet RNS vakcīna).

Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane sacīja, ka pēc vakcīnas pret Covid-19 reģistrēšanas Eiropas Savienībā ražotājiem būs jānodrošina šīs vakcīnas pieejamība lielā apjomā visām Eiropas Savienības valstīm, bet vakcīna par maksu vismaz sākotnēji nebūs pieejama.

Zāļu valsts aģentūra: ātrāk nenozīmē nedrošāk

Par vakcināciju pret Covid-19 pašlaik tiek izplatīta dažāda informācija, kas ne vienmēr it patiesa, piemēram, ka pret Covid-19 vakcinācija būs piespiedu vai obligāta. Vakcinācija plānota brīvprātīga, turklāt sākotnēji Latvijai piegādās tikai nelielu daļu vakcīnu devu, ka to pat nepietiktu visiem, kuri vēlas vakcinēties brīvprātīgi, kur nu vēl visiem un obligāti. Līdzīgi kā par visām vakcīnām, arī par jauno Covid-19 vakcīnu tiek izplatītas baumas par to drošumu. Zāļu valsts aģentūrā skaidro: tas, ka šīs jaunās vakcīnas tiek izvērtētas ātrākā procedūrā, nenozīmē, ka tās netiek pārbaudītas. Vakcīnas pret Covid-19 Eiropā tiek izstrādātas un izvērtētas, ievērojot tādas pašas stingras prasības iedarbīgumam, drošumam un kvalitātei kā jebkurām citām zālēm.

Klīniskie pētījumi šobrīd apliecina, ka līdz šim izpētītajām vakcīnām pret Covid-19 blakusparādības ir līdzvērtīgas kā jebkurām citām vakcīnām, skaidro arī Zāļu valsts aģentūrā. Tāpat kā pēc visu vakcīnu saņemšanas (piemēram, pret ērču encefalītu vai gripu), arī pēc vakcīnas pret Covid-19 saņemšanas var tikt novērotas tādas reakcijas kā īslaicīgi paaugstināta ķermeņa temperatūra, nogurums, galvassāpes vai apsārtums injekcijas vietā. Par blakusparādībām saistībā ar Covid-19 vakcīnām, tāpat kā par jebkurām citām zālēm, ārstniecības personām un pacientiem ir jāziņo Zāļu valsts aģentūrai.

Vieglāk panesama senioriem?

VAKCĪNAS. Infektoloģe Dace Zavadska norāda, ka vairākās devās vakcīna jāsaņem, jo tas nodrošina ilgstošāku aizsardzību

Jaunā Covid-19 vakcīna vieglāk būs panesama vecākiem cilvēkiem, nekā jauniem cilvēkiem, šādu viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore Dace Zavadska. “Savā ziņā cilvēki mūsdienās ir ļoti pieraduši pie komforta,” stāsta ārste infektoloģe. “Cilvēki ir pieraduši, ka pēdējās desmitgadēs cilvēkiem pēc vakcinācijas nekas nesāp un netraucē - saņēmām un aizgājām tālāk. Tagad ar vakcīnām pret Covid-19 atkarībā no ražotāja būs jārēķinās, ka kādam tomēr var būt apsārtums, nedaudz var pasāpēt galva, var nedaudz paaugstināties temperatūra. Tas ir minimāls diskomforts.”

Pēc pašreiz pieejamās informācijas, mediķi secinājuši, ka jaunā Covid-19 vakcīna vieglāk būs panesama vecākiem cilvēkiem. “Atkarībā no vakcīnas, kādam vieglāk var būt panesama tieši pirmā deva, citam savukārt tieši otrā deva. Katram būs svarīgi pie sevis padomāt un izsvērt, vai tiešām tāpēc, ka man nedaudz sāpēja galva, es neiešu uz otro devu. Lai sasniegtu vēlamo medicīnisko efektu un aizsardzību, vakcināciju tomēr vajag veikt pilnībā. Tikai tad zinātne saiet kopā ar praksi. Vakcīnas tiešām nav 100 procentu efektīvas, bet 94 vai 96 procentu efektivitāte ir ļoti augsta,” uzsver D. Zavadska.

Mediķe arī atspēko sabiedrības bažas par to, kāpēc jaunā Covid-19 vakcīna jāsaņem vairākās devās. “Lielākā daļa no vakcīnām, kuras cilvēce ir izgudrojusi, jau ir jāsaņem vairākās devās. Tas ir nepieciešams, lai iegūtu ilgstošāku aizsardzību,” piebilst infektoloģe.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais