Šie būs pirmie Ziemassvētki Latvijas Republikas vēsturē, kad svētvakarā pie galda drīkstēs sēsties pašu ģimene vien. Šis ir arī pirmais gads 15 gadu laikā, kad mielasta gatavošana neizmaksās daudz dārgāk kā pērn. Patiesībā, galdu ar tradicionālajiem Ziemassvētku gardumiem var uzklāt pat lētāk nekā pirms gada.
Neatkarīgā ik gadu - šogad jau 15. reizi - pēta, cik katru gadu izmaksā Ziemassvētku mielasts, ja tajā ceļ galdā identiskus ēdienus, kas iegādāti vienā un tajā pašā lielveikalā. Šogad, nopērkot kilogramu pīles cepeša zoss vietā, vārītu apceptu kartupeļu, šķovētu kāpostu, zirņu ar speķi, marinētu gurķu, gaļas salātu, mandarīnu, konfekšu “Serenāde” un speķa pīrādziņu, vēl pāris klaipiņus baltmaizes, mielasts izmaksās 61,70 eiro (pērn - 53,08 eiro. 2006. gadā, uzklājot svētku galdu ar šādiem produktiem identiskā daudzumā, tas izmaksāja 29,73 latus (42,30 eiro)). Ceļot galdā tikai sautētus kāpostus, pelēkos zirņus ar speķi, kartupeļus, cepeti, speķa pīrādziņus, mandarīnus, pat pildītu pīli, izmaksas būs zemākas nekā pērn.
Neatkarīgā pārliecinājās, ka šogad, piemēram, Ziemassvētkos ir lētākie mandarīni 14 gadu laikā - tie maksā 0,99 eiro kilogramā. Vēl zemāka cena šim citrusauglim bija tikai 2016. gadā. Savukārt sautētu skābu kāpostu un pelēko zirņu ar speķi cenas pēdējo četru gadu laikā nav mainījušas ne par centu.
Mierīgi ģimenes lokā pie garda mielasta galda
Lai arī šogad pandēmijas dēļ svētku svinēšana norisināsies klusāk, nekā ierasts, 70 procenti iedzīvotāju Latvijā Ziemassvētku sajūtas radīšanai kopīgi gatavos svētku mielastu, turklāt tā sagādei lielākā daļa aptaujāto jeb 33% plāno atvēlēt 21‒ 40 eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, liecina “Maxima Latvija” aptauja. Pēc aptaujas dalībnieku domām, visizaicinošākais produktu sagādei būs līdzcilvēku attieksme pret drošības pasākumiem, kā arī rindas pie veikalu kasēm ‒ tā domā ceturtā daļa aptaujāto.
[PRICE-ITEMS]
“Ziemassvētki izsenis ir bijuši iecienīti svētki, kad vēlamies iepriecināt cits citu. Šogad apstākļi ir citādāki, nekā ierasts, un svinības jārīko savas mājsaimniecības ietvaros, tomēr iedzīvotāji joprojām vēlas iepriecināt savus tuvākos ar dāvanām. Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju (35%) dāvanas sāka iegādāties jau decembra sākumā, joprojām pastāv tendence tās iegādāties pēdējā nedēļā pirms svētkiem (18%) vai arī tieši pirms svētkiem (7%), un to apliecināja arī lielais cilvēkus skaits veikalos dienu pirms jaunajiem ierobežojumiem. Apzināmies, ka jaunie ierobežojumi veic korekcijas ikviena ikdienā, tāpēc arī mēs, “Maxima” komanda, darām visu iespējamo, lai iepirkšanās mūsu veikalos būtu droša un jums nekā netrūktu. Paldies ikvienam, kas palīdz mums un mūsu kolēģiem veikalos, ievērojot visus drošības pasākumos, tādējādi, iespējams, piepildot mūsu visu kvēlāko vēlēšanos ‒ apturēt vīrusa izplatību. Aicinām ikvienu izjust svētku burvību sirdī, svinot arī attālināti ar saviem radiniekiem un draugiem,” uzsver “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Aptaujas dati liecina, ka top produkti, bez kuriem nav iedomājams Ziemassvētku galds, ir piparkūkas, mandarīni, speķa pīrāgi, šķovēti kāposti, kā arī pelēkie zirņi. Svētku mielastam cilvēki sarūpē arī tādus ēdienus kā rasolu, cūkas cepeti, neiztikt bez dažādām svētku konfektēm. Savukārt Jaungada sagaidīšanas svētku galda iecienītāko produktu līderu pozīciju pārliecinoši ieņem dzirkstošais vīns, mandarīni, kā arī cepetis un speķa pīrādziņi. Līdzīgi kā Ziemassvētku maltītei, arī Jaungada svētku galdam vairums iedzīvotāju plāno atvēlēt 21 ‒ 40 eiro (31%) un 41 ‒ 60 eiro (26%). Aptaujātie atzīst, ka produktus svētku galdam plāno sagādāt dienu pirms vai nedēļu pirms Ziemassvētkiem (44%), savukārt 7% plāno tos iegādāties tiešsaistes platformā.
Gada nogales svētkus 76% aptaujāto pavadīs mierīgā ģimenes gaisotnē mājās, 5% šos svētkus sagaidīs mājās vienatnē. Pārējie vēl nav izlēmuši, ko darīs šajos svētkos.
