Kāpēc jāpārtaisa dzelzceļa stacijas par 53 miljoniem eiro

NEATBILSTĪBA. Attēls apliecina, ka daļai no dzelzceļa pasažieru stacijām Lavijā jau ir paaugstināti peroni, taču pa valsti nekursē šim peronu augstumam atbilstoši vilcieni © F64

Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) saņēmis pieteikumus no septiņiem interesentiem nopelnīt daļas no 53,3 miljoniem eiro par darbu 48 pasažieru dzelzceļa staciju modernizācijā.

LDz sāka šo gadu ar ziņu, ka beidzot atvēris būvnieku piedāvājumus pagājušā gada augustā izsludinātajā konkursā par tiesībām pārtaisīt stacijas, kas pieder LDz, bet kuras izmanto cits valsts uzņēmums “Pasažieru vilciens” (PV). Ar uzdevumu pastiprināti pievērsties nekustamo īpašumu apsaimniekošanai, t.i., ar naudu šāda uzdevuma veikšanai valsts palīdz savam uzņēmumam sadzīvot ar dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos pagājušajā gadā apmēram uz pusi attiecībā pret 2019. gadu.

Dzelzceļa staciju modernizācija nav vienīgais projekts, ar kuru valsts dod darbu celtniekiem un laiž apgrozībā naudu caur celtniecības nozari, lai stabilizētu citu nozaru darbības samazinājuma vai pat izbeigšanas sekas. Tāds pieprasījums pēc būvdarbiem rada grūtības ar celtniecības jaudu sadalījumu un iekļaušanos sākotnēji paredzētajās tāmēs. Pagaidām LDz vēl tikai pēta piedāvājumus un cenšas saprast, cik tie reāli un atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Darbi būtu jāsāk šogad un jāizdara līdz 2023. gada beigām.

Darba uzdevums ir modernizēt pasažieru infrastruktūru elektrificētajās dzelzceļa līnijās Rīga-Tukums II, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rīga-Jelgava. No jauna jāuzbūvē vairāki vilcienu pieturas punkti Rīgā. Tie atradīsies pie Silikātu ielas un Slokas ielas līnijā Torņakalns-Bolderāja, Dauderos līnijā Zemitāni-Skulte un netālu no tirdzniecības centra “Alfa” līnijā Rīga-Cēsis.

Jaunās pieturvietas Bolderājas virzienā ir iekļautas iepirkuma sadaļā Rīga-Tukums, bet pieturvietas Dauderos un tirdzniecības centra “Alfa” tuvumā iekļautas sadaļā Zemitāni-Vecāķi.

Kā redzams, jāatjauno ne vien stacijas, bet sen likvidētā un kopš tā laika vairākkārt atjaunot solītā pasažieru dzelzceļa satiksme starp Rīgas centru un tās tālāko nomali Bolderāju. Pašlaik spēkā esošos solījumus ir formulējis satiksmes ministrs Tālis Linkaits 2019. gada 29. jūlijā Bolderājā sarīkotā pasākumā.

KUR NOTIKS DARBI. Elektrificētās pasažieru vilcienu līnijas un stacijas, kuras nepilnu triju gadu laikā paredzēts pielāgot vai no jauna uzcelt zemās grīdas vilcienu uzņemšanai un lielākas pasažieru plūsmas apkalpošanai. Norādītas arī modernizācijas pasūtījuma daļas, to kopējās tāmes un uzņēmumu skaits, kas cīnās par katru no pasūtījuma daļām

Darbi tika izsolīti sešas daļās un uz tām pieteikušies kopā septiņi pretendenti, no kuriem gandrīz visi grib strādāt vairākās pasūtījuma daļās. Kopsummā par 47,5 miljoniem eiro pārbūvējamās stacijas sagrupētas pa pieciem maršrutiem un iepirkumā iekļauta daļa par vienotās informatīvās apziņošanas un videonovērošanas sistēmu ieviešanu Rīgā un visās 48 modernizējamās stacijās kopā 5,8 miljonu eiro vērtībā.

Informāciju par pretendentiem LDz neatklāj. Konkurs ir izsludināts uz būvniecību un būvobjektu projektēšanu viena līguma ietvaros, bet būvuzraudzību, ekspertīzi un būvdarbu līguma uzraudzību veiks neatkarīga trešā puse. Pirmā sūdzība par konkursu tika iesniegta jau pirms konkursa piedāvājumu atvēršanas un aizkavēja konkursa gaitu, kamēr LDz dabūja atļauju no Iepirkumu uzraudzības biroja veikt tālākās darbības konkursa virzīšanai uz darbu uzsākšanu.

Staciju modernizēšana, protams, netiek pamatota ar vajadzību palīdzēt LDz un nodarbināt cilvēkus, starp kuriem varētu atrasties arī tie, kurus LDz vairs nevar nodarbināt kravu pārvadājumu uzturēšanai. Oficiālajā terminoloģijā viss pakārtots CO2 izmešu samazināšanai. Tā tikšot sasniegta ar cilvēku masu pārsēdināšanu no transporta līdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem uz elektrovilcieniem.

Var ticēt vai neticēt, ka staciju uzlabošana patiešām piesaistīs pasažierus dzelzceļam, bet tam nu gan jāpiekrīt, ka cilvēku masas nevarētu atgriezties stacijās, ja tās paliktu līdzšinējā izskatā un funkcionalitātē. Atklāts paliek jautājums, vai modernizācijas rezultātā pasažieriem stacijās kļūs labāk, vai tikai savādāk. 2015. gadā veiktā 16 dzelzceļa staciju modernizācija lielu entuziasmu un pārliecību neizraisa. Drīzāk sliktāk nekā labāk pasažieriem kļuva pēc dažu veco koka staciju ēku nomaiņas ar bleķa konteineriem un pēc padomju laika atejcaurumu nomaiņas ar tualetēm, kas var izrādīties aizslēgtas. Tas jāraksta ar atrunu, ka cilvēku gaumes un pieredzes piecu gadu garumā mēdz atšķirties.

Galvenā sastāvdaļa staciju modernizācijā ir peronu pacelšana tik augstu, lai šis augstums mats matā sakristu ar pazemināto grīdu dzelzceļa vagoniem, kad PV pie tādiem tiks. Tādiem jau sen vajadzēja Latvijā būt, taču vilcienu iepirkums izjuka.

2015. gadā stacijas tika pārtaisītas par Eiropas Savienības naudu, kas sākotnēji tika iezīmēta vilcienu pirkšanai ES 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Eiropas Komisija pēc tam atļāva Latvijai izlietot šo naudu vismaz kaut kādā saistībā ar dzelzceļu. Attiecībā pret padomju laika vilcienu grīdu augstumu peronu paaugstināšana ir pārāk nebūtiska. Tā nepalielina pasažieru ērtības un nesamazina laiku pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai, uz kā rēķina varētu saīsināt vilcienu stāvēšanu pieturās un tādējādi arī maršruta izpildes laiku. 2015. gadā un vēl citos piegājienos veiktā peronu paaugstināšana kopā 28 dzelzceļa pasažieru stacijās ir ieguldījumi nākotnei. Paaugstinātie peroni vismaz vizuāli neizskatās tik sašķobījušies, lai LDz jau tūlīt būtu jāmeklē nauda to labošanai.

Tagad ir gluži ticami, ka paaugstinātie peroni tiešām sagaidīs vilcienus ar pazemināto grīdu. Latvija ir atradusi naudu un pasūtījusi šādus vilcienus Čehijas firmā “Škoda”. No turienes kā dāvanu pagājušajos Ziemassvētkos PV saņēmis ziņu, ka Latvijas pasūtīto 32 vilcienu būve ir sākta un 2022. gadā vilcienus nodošot pasūtītājam. Ar 32 vilcieniem vajadzētu pietikt, lai elektrificētajos maršrutos tie kursētu ik pēc 15-20 minūtēm.

Ja jaunie vilcieni tiešām būs un kursēs bieži, tad praktiski noskaidrosies, vai staciju modernizācija notikusi pasažieru, vai projekta naudas grozītāju interesēs. LDz skaidro, ka iepirkuma sagatavošanas stadijā esot organizētas diskusijas ar transporta ekspertiem un pilsētvides aktīvistiem, kā arī tām pašvaldībām, kuru teritorijās tiek plānota pasažieru platformu modernizācija. Izstrādājot tehniskās specifikācijas, esot ņemti vērā diskusijās iegūtie ieteikumi par iedzīvotājiem piemērotākajiem risinājumiem platformu izvietojumiem un plānotajiem pieslēgumiem pašvaldību infrastruktūrai. Projekta izstrādes laikā sabiedriskās apspriedes nav plānotas, taču netiek izslēgtas, ja atradīsies interesenti tās pieprasīt.

Lai projekta izpilde neaizstieptos uz nezināmu nākotni, visi būvdarbi notiks tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā. Piekļuve stacijām tiks uzlabota, cik tas iespējams šīs joslas robežās. Plānotos pieslēgumus pāri savas zemes robežai LDz esot konceptuāli saskaņojis ar attiecīgajām pašvaldībām. Turklāt vairākas pašvaldībām jau apņēmušas izbūvēt atbilstošu infrastruktūru tās administratīvajā teritorijā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.