Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija rīt paredzējusi izlemt, vai izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kurš šobrīd tiek turēts aizdomās par grāmatvedības dokumentu viltošanu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ģenerālprokurora iesniegums, kurā lūgts izdot A. Kaimiņu kriminālvajāšanai, Saeimai tika nogādāts jau pērn 30. oktobrī. Atbildīgā komisija gatavojās jautājumu izlemt 25. novembrī, bet neizlēma. Tagad šo procedūru ieplānots veikt 19. janvārī.
Tādējādi A. Kaimiņš ir ne tikai pirmais Saeimas deputāts, kurš tika apcietināts Saeimas telpās, bet arī pirmais deputāts, kura izdošanu kriminālvajāšanai Saeima marinējusi ilgāk nekā divarpus mēnešus. Turklāt nevar jau zināt, vai tiešām izdošanas jautājums atbildīgajā komisijā tiks izlemts jau rīt - turklāt pēc tam jau vēl vajadzīgs visas Saeimas lēmums.
Bez tam A. Kaimiņš būs arī pirmais Saeimas deputāts (vismaz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas), par kura izdošanu kriminālvajāšanai tautas kalpi būs lēmuši divreiz - kā zināms, 2018. gada 20. jūnijā Saeima viņu zibenīgi (t.i., tajā pašā dienā, kad tika saņemts ģenerālprokurora lūgums) izdeva kriminālvajāšanai apsūdzībās par partiju nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.
Kaimiņa krimināllietu uzraugošais Ģenerālprokuratūras prokurors Māris Urbāns aģentūrai LETA jau pažēlojies, ka “Saeimas kavēšanās izdot kriminālvajāšanai deputātu Artusu Kaimiņu var ietekmēt lietas izmeklēšanas kvalitāti”.
“Ar prokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas starpniecību prokurors aģentūrai LETA skaidroja, ka jau tagad nepārprotami tiek ietekmēti lietas izskatīšanas termiņi, jo prokurors nevar izsniegt apsūdzību un veikt turpmākās procesuālās darbības, kamēr Saeima nav lēmusi par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. “Tas var ietekmēt lietas izmeklēšanas kvalitāti, ja persona izdomās sniegt liecību par izvirzīto apsūdzību un lietā nāksies pārbaudīt viņa izvirzītos argumentus. Jo vairāk laika paiet no pārbaudāmiem notikumiem, jo grūtāk ir iegūt kvalitatīvus pierādījumus,”” M. Urbānu pagājušā gada 21. decembrī citē LETA.
Tas izklausās, ka prokurors jau savlaicīgi meklē, uz ko novelt vainu, ja A. Kaimiņa lieta izčākstēs pavisam.
Kā jau Neatkarīgā rakstīja, minētais kriminālprocess tika uzsākts 2017. gada 5. jūnijā pēc trim Krimināllikuma pantiem - par A. Kaimiņa vadītās partijas KPV LV nelikumīgu finansēšanu, par starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā, kā arī par partiju nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.
Loģiski, ka šajā kriminālprocesā vajadzēja figurēt vismaz trim personām - iespējamam nelikumīgā finansējuma devējam, iespējamam starpniekam un iespējamam finansējuma izspiedējam un saņēmējam.
Pagājušā gada februārī KNAB paziņoja, ka šo kriminālprocesu izbeidzis nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tomēr tagad pret A. Kaimiņu esot kriminālprocess par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai (draud līdz 5 gadiem cietumā).
Vēl nedaudz vēlāk acīmredzot pēc prokurora M. Urbāna norādījuma no A. Kaimiņa krimināllietas pazuda arī “mantkārīgais nolūks” un tagad viņu tur aizdomās vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu (bargākais iespējamais sods - līdz 1 gadam cietumā).
Bet, ja sākotnējā kriminālprocesā par nelikumīgu partiju finansējuma saņemšanu aizdomās tika turēts Artuss Kaimiņš, tad kurš bija šā nelikumīgā finansējuma iespējamais devējs?
Atbilde rodama, piemēram, KNAB izmeklētājas Anitas Ringo parakstītā procesuālā dokumentā: “Kriminālprocesā Nr…. tika iegūtas ziņas, ka
Rudolfs Meroni, vēloties ietekmēt politiskos procesus un iespaidot politiskos lēmumus Latvijā, iespējams, ir finansējis politisko partiju KPV LV.”
“Maksājumi notika vairākos posmos, un maksājumu pamatā bija fiktīvi līgumi.” Politisko partiju finansēšanu R. Meroni veicis ar viņa kontrolēto uzņēmumu AS “Ventbunkers”, SIA “Media Support”, SIA “Airtech” un citu palīdzību, secinājusi KNAB izmeklētāja.
KNAB rīcībā esošās bankas konta izdrukas liecina, ka SIA “Airtech” 2015. gadā (tātad jau tad, kad A. Kaimiņš bija valsts amatpersona - Saeimas deputāts) SIA “Suņu būda” kontā ieskaitījusi 27 850 eiro.
Savukārt SIA “Media Support” laika posmā no 2015. gada 7. aprīļa līdz 2017. gada 5. jūlijam SIA “Suņu būda” kontā ieskaitījusi visai ievērojamu summu - 169 000 eiro. Par šiem maksājumiem esot lēmis R. Meroni.
Līdz ar to var izteikt pieņēmumu, ka tieši R. Meroni dēļ kriminālprocess par nelikumīgu partiju finansēšanu tika izbeigts un tajā palikusi tikai sadaļa par grāmatvedības datu viltošanu, kas tur sākotnēji nemaz nebija.
Lai noskaidrotu, kādu iemeslu dēļ kriminālprocess par partiju nelikumīgu finansēšanu izbeigts, Neatkarīgā jau ir lūgusi KNAB priekšniekam ļaut iepazīsties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem.
Tomēr sabiedrībai ir svarīgi zināt arī to, par kādas grāmatvedības viltošanu tagad tiek turēts aizdomās tautas priekšstāvis Artuss Kaimiņš.
Neatkarīgā iepriekš izteica pieņēmumu, ka viltota varētu būt SIA “Suņu būda” grāmatvedība, jo “Firmas.lv” dati liecina, ka A. Kaimiņam pieder tikai šis uzņēmums un tur viņš bijis arī valdes priekšsēdētājs no 2014. gada 12. marta līdz 2015. gada 17. martam, kā arī no šā uzņēmuma saņēmis vērā ņemamas dividendes.
Tomēr Saeimas komisijā prokurors Māris Urbāns ir paudis, ka “krimināllietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, lai celtu apsūdzību Kaimiņam par to, ka viņš ar nodomu esot viltojis SIA “Al De Media” grāmatvedības dokumentus. Dokumentu viltošanai Kaimiņš esot izmantojis citas personas, kuras sastādīja šos dokumentus, bet kuras nav saucamas pie kriminālatbildības, jo nezināja, ka dokumentos ir iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas,” prokuroru citē LETA.
“Firmas.lv” dati liecina, ka SIA “Al De Media” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Linards Kālis, firma nodarbojās ar filmu un televīzijas programmu producēšanu, tās saimnieciskā darbība pērn jau ir apturēta.
Kā gan A. Kaimiņš varēja viltot grāmatvedības datus uzņēmumā, kas viņam nemaz nepieder?
Uz to kaut kādu atbildi varētu sniegt 2017. gada 10. februāra Ilmāra Poikāna (tobrīd jau bijušā partijas KPV LV valdes locekļa) iesniegums ģenerālprokuroram “Par Artusa Kaimiņa darbības izvērtēšanu un politiskās partijas KPV LV iespējamo nelikumīgo finansēšanu” (joprojām viegli atrodams interneta resursos, piemēram, portālā “Pietiek.com”).
Jāatgādina, ka I. Poikāns atstāja KPV LV valdes locekļa amatu un kopā ar domubiedriem izstājās no partijas tieši aizdomu dēļ par to, ka partija saņem nelikumīgu finansējumu no R. Meroni, bet A. Kaimiņš sācis ienākumiem neatbilstīgi greznu dzīvesveidu.
Tāpat atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu rodama arī 2017. gada februāra LTV raidījumā “De facto”.
Šajos avotos, atsaucoties uz lieciniekiem, teikts, ka Linards Kālis SIA “Al De Media” dibinājis pēc A. Kaimiņa norādījuma. Uzņēmums pildījis tehniskos darbus A. Kaimiņa portālam “Suņubūda.tv.” un par to nauda no SIA “Suņu būda” skaitīta uz SIA “Al De Media”.
Kā noradīts iepriekšminētajos avotos, “Al De Media” darbiniekiem (kuri uzņēmumā reāli nemaz nestrādāja) daļa saņemtās algas bijis jāatdod A. Kaimiņam skaidrā naudā. Piemēram, “De facto” sižetā pats uzņēmuma īpašnieks L. Kālis pastāstīja, ka viņam no 700 eiro algas 200 eiro bijis skaidrā jāatdod A. Kaimiņam.
Respektīvi, no iepriekšminētajiem avotiem secināms, ka naudas plūsma ir bijusi šāda:
Ja taisnība iepriekšminētajiem medijiem, tad jautājums, vai šeit tiešām saskatāma tikai grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, lai paliek uz prokurora M. Urbāna sirdsapziņas.
Neatkarīgā jau ir rakstījusi, ka prokurors M. Urbāns bija viens no tiem dažiem prokuroriem, kurš 2007. gada decembrī Rīgas nomales viesnīcā ABC ar protokolu it kā nodeva R. Meroni glabāšanā arestēto mantu it kā 300 miljonu vērtībā, patiesībā neko fiziski nenododot. Publiski zināms, ka jau šobrīd Latvijas valstij šo mantu pārņemt no R. Meroni ir ļoti sarežģīti, ja vispār būs iespējami.
