Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītajās desmitgadēs būtiski attīstījusies tiesu varas izpratne par vārda brīvību un valsts amatpersonu tiesībām paust savu viedokli par tiesas lēmumiem. Ja aizvadītā gadsimta nogalē ministra viedokļa dēļ par tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta, tagad tiesu vara vien aicina atturēties no pāragriem secinājumiem. Uzrunātais ministrs gan sola, ka kritiku tiesu varai, ja tā, viņaprāt, būs pelnīta, netaupīs arī turpmāk.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka tiesnešu un advokatūras neizpratni raisīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna paustais sašutums par Vidzemes rajona tiesas Limbažos pirmās instances spriedumu, kas attaisnoja kukuļošanā apsūdzēto bijušo “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski. Ministrs arī apšaubīja tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti.
“Situācijā, kad ir lieta, kura atstāj lielas sekas uz sabiedrības uzticamību tiesu sistēmai, šī lieta tiesneša apzinātas rīcības rezultātā nonāk pie tiesneša, par kuru ir zināmi fakti un paši tiesneši bija konstatējuši, ka Jansons nav nedz ar augstāko reputāciju, nedz ar labāko profesionālo novērtējumu tiesu sistēmā,” vērtējot tiesas spriedumu par tā taisītāju, izteicās ministrs.
Līdzīgā situācijā pagājušā gadsimta nogalē nonāca arī tā laika tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņam kategoriski nepieņemams šķita tiesas lēmums, ar kuru tika mīkstināts tolaik par kaitniecību un “Bankas Baltija” ļaunprātīgā novešanā līdz bankrotam apsūdzētajam Aleksandram Laventam piemērotais drošības līdzeklis.
Pēc Dz. Rasnača publiskajiem paziņojumiem Latvijas Tiesnešu biedrība pat sasauca ārkārtas konferenci, kurā Dz. Rasnaču tiesneši sagaidīja ar nedraudzīgu kāju rīvēšanu pa grīdu un citām nepatikas izpausmēm.
Šos notikumus atceras arī pats Dz. Rasnačs.
“Laiki mainās. 1997. gada 17. novembrī Latvijas Tiesnešu biedrības ārkārtas konference LU lielajā aulā par manu viedokli Laventa drošības līdzekļa maiņas sakarā pieprasīja ĢP [Ģenerālprokuratūrai] ierosināt krimināllietu. ĢP ierosinātajā pārbaudē secināja, ka tas ir bijis vārda brīvības ietvaros,”
mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta bijušais tieslietu ministrs. Sīkākos komentāros par J. Bordāna saķeršanos ar tiesu varu, atsaucoties uz faktu, ka viņš vairs nav valsts amatpersona, Dz. Rasnačs nevēlējās ieslīgt.
Un laiki patiešām ir mainījušies. Tiesneši ministra viedokļa paušanu vairs neuztver tik saasināti, kaut norāda, ka ministram nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus.
“Latvijas Tiesnešu biedrība vērš uzmanību, ka lietā pasludināts saīsinātais spriedums, šobrīd nav zināmi attaisnojošā sprieduma motīvi, argumenti, līdz ar to nav iespējams izvērtēt sprieduma pamatotību [..] Publiskajā telpā izskanējušie minējumi, tai skaitā valsts augstāko amatpersonu vērtējumi, LTB ieskatā ir priekšlaicīgi,” savā paziņojumā pauž Tiesnešu biedrība.
Arī 1997. gadā vēl neeksistējošā Tieslietu padome savā vērtējumā ir tik pat mierīga. Tā ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā tikai aicina visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus, pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.
Tāpat rezolūcijā tiek aicināts par iespējamiem korupcijas darījumiem tiesās ziņot kompetentām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no tiesas un tiesnešu neargumentētas apvainošanas, kā arī baumu, nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas.
Vienlaikus dokumentā uzsvērts, ka tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību, un tiesnešiem ieteicams skaidrot saīsinātos spriedumus, informējot sabiedrību par sprieduma galvenajiem argumentiem.
Tieslietu padome norādīja, ka šādā situācijā Tieslietu padome valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu izskaidrot, ka konkrētajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē.
“Ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem. Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums,” uzsvērts rezolūcijā.
Pats tieslietu ministrs Jānis Bordāns nesaredz pārkāpumu sakarā ar publiski pausto viedokli par spriedumu U. Magoņa un O. Osinovska lietā, un sola paust savu viedokli par sabiedrībā svarīgiem jautājumiem arī turpmāk.
Ministrs Tieslietu padomes sēdē uzsvēra, ka viņš tupinās publiski paust savu viedokli arī turpmāk, neskatoties uz to, ka viņš kādam var arī nepatikt. “Pat ja vairākums pieņems, ka manis minētie fakti no sabiedrības ir jāslēpj, es palikšu viens ar šo pārliecību, jo principā, ja degradācija ir iemetusies, tā ievelk arvien vairāk apkārtējos,” teica ministrs.
Viņš pauda, ka bijis pārsteigts par spriedumu, un viņam tāpat kā lielākai daļai sabiedrības rodas bažas par gadījumu, kad persona tiek aizstūrēta ar 500 000 eiro skaidrā naudā automašīnas bagāžniekā - rodas jautājumi, “vai tiešām apsūdzība ir bijusi tik slikta, ka nav iespējams pierādīt apsūdzēta vainu,” - retoriski jautāja J. Bordāns.
