Senioru vietā pret Covid-19 potē divdesmitgadniekus

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijā ir aptuveni 12 tūkstoši senioru, kuri pārkāpuši 90 gadu slieksni un kurus būtu svarīgi vakcinēt pret Covid-19 pēc iespējas ātrāk, ja viņi ir izrādījuši vēlmi to darīt. Līdz svētdienas vakaram pirmo poti bija saņēmuši 563 šādi seniori. Tai pašā laikā vakcīna pret Covid-19 jau ir iepotēta 403 jauniešiem, kas nav vecāki par 20 gadiem. Viņu vidū ir arī prioritāro nozaru darbinieki, kurus plānots vakcinēt tikai vasaras beigās.

Pirms divām nedēļām - 15. februārī - labklājības ministre Ramona Petraviča (“Par cilvēcīgu Latviju”, KPV LV) bija visai optimistiski noskaņota par vakcināciju sociālās aprūpes iestādēs. Viņa izteica cerību, ka līdz martam būs izdevies vakcinēt visus sociālo aprūpes centru darbiniekus un klientus, kuri būs izteikuši vēlmi to darīt, tas ir, 9700 cilvēkus.

Pansionātos nav potēta pat puse no to iemītniekiem

Līdz 1. martam kopumā bija vakcinēti 7356 sociālās aprūpes centros dzīvojošie un strādājošie, kas ir vien divas trešdaļas no tiem, kuri to vēlējās, un tikai 38% no kopumā šajos centros esošajiem.

Gan pirmajā vakcinācijas plānā, gan arī uzlabotajā plānā sociālās aprūpes iestādēs mītošie un strādājošie - kopumā 19 598 cilvēki - ir iekļauti prioritāri vakcinējamo sarakstā (uzreiz aiz mediķiem un ārstniecības iestādēs strādājošajiem). Līdz svētdienas vakaram pirmo pretkovida poti bija saņēmuši 7356 cilvēki no šīs grupas, to vidū 5174 pansionātos dzīvojošie un 2182 šajās iestādēs strādājošie. Pirms divām nedēļām R. Petraviča atklāja, ka vakcinēties vēlas 8000 sociālo centru klienti un 2700 darbinieki. Šobrīd visi potētie pansionāta iedzīvotāji ir saņēmuši tikai pirmo poti un visi - “AstraZeneca” vakcīnu. Tā kā starp pirmo un otro poti šai vakcīnai ir jāpaiet aptuveni trim mēnešiem, tad vakcinētajiem līdz otrajai potei jāgaida vēl diezgan ilgi. Arī pansionātos strādājošajiem lielākoties tika potēta “AstraZeneca”, izņemot sešus darbiniekus, kuri Saldus medicīnas centrā jau janvāra vidū saņēma pirmo poti ar “Pfizer-BioNTech” ražoto vakcīnu un februārī - otro šīs vakcīnas poti.

Potē gan simtgadniekus, gan tīņus

Līdz svētdienas vakaram “AstraZeneca” poti pret Covid-19 bija saņēmuši četri simtgadnieki. Viņus vakcinēja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (Rīgā), Ingara Burlaka ģimenes ārsta praksē (Rīgā), Aksanas Utenkovas ārsta praksē (Dobelē) un Grigaļūnes Ivetas ģimenes ārsta un arodveselības un arodslimību ārsta praksē (Bauskas novadā). Visas vakcinētās simtgadnieces ir dāmas.

Lai gan šobrīd prioritāri tiek vakcinēti gados vecākie Latvijas iedzīvotāji, janvārī un februārī kopumā bija jau vakcinēti 403 jaunieši līdz divdesmit gadu vecumam (ieskaitot), no tiem arī viens 17 gadus vecs jaunietis.

Un tikai nedaudz vairāk - 563 - līdz šim ir vakcinēti deviņdesmit gadus un vecāki cilvēki. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši senioru, kas pārsnieguši 90 gadu slieksni.

Jaunākie vakcinētie lielākoties ietilpst citās šobrīd vakcinācijai atvērtajās grupās, tas ir, ārstniecības iestāžu darbinieki, sociālās aprūpes iestāžu iemītnieki, taču potēto jauniešu vidū ir arī personas ar hroniskām slimībām un prioritāro nozaru darbinieki, kuru vakcinācija vēl nav sākta.

Vakcinācijas projekta biroja informācija liecina, ka līdz vakardienai vakcinācijai kopumā bija pieteikušies 142 tūkstoši, no tiem - vairāk nekā 51 tūkstotis vecumā virs 60 gadiem. Pirmo poti kopumā ir saņēmuši 45 049 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 17 līdz 103 gadiem.

Grupas ārpus grupām

Pirmie poti ar vakcīnu pret Covid-19 saņēma ārsti un ārstniecības iestādēs strādājošie. Tas notika decembrī. Sākot ar janvāri potēto sarakstā parādās arī personas no citām vakcinējamo grupām. Līdz šim pirmo poti pret Covid-19 saņēmušas 2068 personas, kas ietilpst “citā paaugstināta riska grupā”. Tā ir grupa, kurā tika vakcinētas VIP personas, zāļu vairumtirgotāji un citi. Šajā grupā jaunākajam vakcinētajam ir 18 gadi.

Poti jau ir saņēmušas arī 610 personas ar hroniskām saslimšanām, 13 izglītības iestāžu darbinieki, 16 prioritāro nozaru personas (jaunākajiem šajā grupā potētājiem arī ir 18 gadi), 5 personas pēc pašu vēlēšanās, 3 operatīvo dienestu darbinieki.

Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par prioritāri vakcinējamām personu grupām”, personas ar hroniskām saslimšanām tiks vakcinētas uzreiz pēc sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem un strādājošajiem, tad personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kuriem ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, un personas, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas. Šīs personas ietilpst III prioritāri vakcinējamo grupā. IV prioritāri vakcinējamo grupā ieskaitīti seniori vecumā no 60 līdz 70 gadiem. Un tikai V prioritārajā grupā ietilpst izglītības iestāžu un operatīvo dienestu darbinieki.

Nozaru prioritāro iestāžu darbinieki - kopskaitā 27 325 - ir ierindoti VII prioritārajā grupā. Šīs grupas vakcinācijai, pēc sākotnējām aplēsēm, tas ir brīdī, kad tika veidots prioritāri vakcinējamo personu saraksts, - ir jānotiek no šā gada jūlija līdz septembrim. Ja vien, protams, nekavēsies vakcīnu piegāde un izdosies uzlabot vakcinācijas tempu. Taču, kā izrādās, dažiem ir izdevies tikt pie vakcīnas ātrāk.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.