Izmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā notiek pārāk lēnu, secina Valsts kontrole gadu pēc revīzijas par atbildīgo institūciju darbu šīs sistēmas sakārtošanā.
Valsts kontroles revīzijā gūtās atziņas bija sistēmai ļoti neglaimojošas, un, lai arī vairākas atbildīgās ministrijas un politiķi pieteica sistēmas reformu, izmaiņas praktiski nenotiek un to ieviešanas termiņš arvien tiek pagarināts.
Valsts kontrole jau 2019. gada aprīlī pabeidza revīziju, kuras mērķis bija noskaidrot, vai par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgās institūcijas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnu tiesības uzaugt labvēlīgos apstākļos ģimenē vai tai pietuvinātā bērna interesēm atbilstošā vidē. Revīzijā konstatētais liecināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju - bāriņtiesu un sociālo dienestu, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Labklājības ministrijas - darbības bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Vērtējot bāriņtiesu lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna šķiršanu no ģimenes, revidenti secināja, ka visbiežāk bāriņtiesas un sociālie dienesti ir uzsākuši ģimenes uzraudzību tikai tad, kad bērna tiesības uz pilnvērtīgu aprūpi un pat veselība un dzīvība ir jau apdraudētas. Revīzijā tika minēti konkrēti piemēri, konkrētu bērnu un ģimeņu lietas, kas parādīja, ka sistēma ne vienmēr darbojas. Pat gadījumos, kad ģimene jau ir nonākusi institūciju redzeslokā, atbildīgās institūcijas vilcinājušās rīkoties. Revidenti konstatēja vismaz 15 gadījumus, kad savlaicīgi netika pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Piemēram, bāriņtiesa un sociālais dienests vairāk nekā astoņus gadus vēroja ģimeni, kurā bērni aug neatbilstošos sadzīves apstākļos, ģimenes mājoklī regulāri tika lietots alkohols, notika savstarpējā vardarbība, bet lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu bāriņtiesa pieņēma tikai tad, kad viens no ģimenes bērniem šajos apstākļos cieta no seksuālas vardarbības, turklāt no personas, kura jau iepriekš bija sodīta par seksuāla rakstura noziegumiem un bija regulārs ģimenes viesis.
Pēc revīzijas Valsts kontrole ir rūpīgi sekojusi līdzi atbildīgo institūciju darbībām, kas vērstas uz to, lai ieviestu Valsts kontroles sniegtos 22 ieteikumus. Valsts kontrole secina, ka ir pieteikta sistēmas reforma un ir uzsāktas darbības, bet uzlabojumi tiek veikti pārāk gausi.
Līdz 2020. gada septembra beigām, kad Tieslietu ministrijas organizētajā forumā par pārmaiņu laiku bērnu tiesību aizsardzībā apņēmīgas uzrunas teica visu sistēmā iesaistīto resoru un institūciju vadītāji, vēl nebija ieviests neviens revīzijas ieteikums.
To termiņš tika pagarināts līdz šā gada janvārim, kad par ieviestiem tika atzīti vien pieci ieteikumi. Pārējiem 17 ieteikumiem to ieviešanas termiņš ir pagarināts vēl par gadu. Valsts kontrole pauž bažas par reformas attīstību, it īpaši attālinātā mācību un darba procesa apstākļos, kas revīzijā atklātās sistēmas nepilnības var padziļināt, tieši ietekmējot ārpusģimenes aprūpes kvalitāti un bērnu drošību riska ģimenēs.
Valsts kontrole atzina, ka sociālais darbs ar ģimeni, kurai ir grūtības bērna aprūpē, tiek uzsākts novēloti, trūkst preventīvas rīcības, turklāt pašvaldībās nemaz nav pieejami pakalpojumi, lai problēmas risinātu. Tā rezultātā bērns tiek šķirts no ģimenes, un bērna interesēm neatbilstoša rīcība turpinās. Savukārt pēc bērna šķiršanas no ģimenes arvien pastāv prakse aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai. Ja tiek meklēts aizbildnis, tad tikai starp bērna tuvākajiem radiniekiem, gandrīz nekad starp attālākajiem radiniekiem, bet pusē izpētīto lietu revidentiem vispār nebija atrodama informācija par to, ka potenciālais aizbildnis ir uzrunāts.
Arvien ir nepietiekams audžuģimeņu skaits, kā arī nav aizbildņu reģistra, kurā tiktu uzkrāta informācija par personām, kas ir ieguvušas aizbildņa statusu, bet vēl nav uzņēmušas ģimenē bērnu. Savukārt bāriņtiesu veiktā aizbildņu, audžuģimeņu un bērnunamu uzraudzība ir formāla, jo tā lielākoties aptver tikai sadzīves apstākļu pārbaudi, neveicot pārējo bērna pilnvērtīgai attīstībai nozīmīgo jautājumu uzraudzību. Kopumā Valsts kontrolei revīzijā nācās secināt, ka valsts izveidotā ārpusģimenes aprūpes joma netiek pietiekami uzraudzīta.
Valsts kontrole norāda, ka pašlaik pamatos nekas būtiski nav mainījies. Tiesa, ir izstrādāta rokasgrāmata bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kas ir pieejama Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā. Rokasgrāmatā ir ietvertas vadlīnijas pašvaldībām bērnu tiesību aizsardzībā. Par šīm vadlīnijām ir saņemtas labas atsauksmes, tomēr rokasgrāmata var kalpot tikai kā labs atgādinājums par to, kas ir jāizdara.
“Sistēmas uzraudzības modelis, lai pārliecinātos, ka sistēma darbojas, arvien tiek pārskatīts, jo trūkst iesaistīto institūciju vienota redzējuma par to, kā sistēmai būtu jādarbojas, tāpēc Valsts kontrole turpina uzsvērt, ka darāmā vēl ir ļoti daudz,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīhofa.
Par vēl vienu būtisku problēmu, kas tiek risināta pārāk gausi, Valsts kontrole atzīst sociālo pakalpojumu trūkumu pašvaldībās - gan pakalpojumus riska ģimenēm, gan pašiem ārpusģimenes aprūpes bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Tā ir problēma, ar kuru Valsts kontrole saskaras jebkurā revīzijā, kurā tiek pārbaudītas pašvaldības.
Valsts kontrole uzsver, ka ir jāpanāk, lai katra pašvaldība zina, cik ģimeņu ar bērniem dzīvo tās teritorijā, kāds ir to sociālais statuss un kādas ir vajadzības, uz kuru pamata veidot sociālos pakalpojumus un atbalsta sistēmu. Diemžēl arī revīzijā par nabadzības mazināšanu, kas tika pabeigta 2020. gada aprīlī, nācās secināt, ka tas arvien nenotiek.
Turpinot revīzijas bērnu tiesību jomā, Valsts kontrole analizē situāciju - vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām un labākajām interesēm atbilstošu izglītību, un drīzumā arī ar šīs revīzijas rezultātiem tiks iepazīstināta sabiedrība.